{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Acu gaišumam

Silvija Ķikute

Acs ir orgāns, kas radīts, lai uztvertu gaismu. Gaisma nepieciešama, lai redzētu. Labi redzam tikai labā apgaismojumā. Jo vājākas acis, jo lielāks gaismas daudzums nepieciešams. Tie cilvēki, kuri lieto brilles, labi zina, ka tekstu, ko mākslīgā apgaismojumā bez brillēm nav iespējams izlasīt, var izlasīt saules gaismā. Turklāt ne vienmēr briļļu valkāšana sniedz gaidīto efektu. “Trenējot” acs iekšējo apvalku jeb tīkleni un nervu sistēmu ar saules gaismas palīdzību, varēsit pilnvērtīgi veikt darbu gan vājā, gan spilgtā apgaismojumā.

Brilles – par un pret
Vēsture stāsta, ka Nērons, lai labāk saredzētu nežēlīgās spēles, kas noritēja Kolizejā, izmantojis gredzenā ietvertu ieliektu dārgakmeni. Daži pētnieki domā, ka briļļu autors bijis kāds Venēcijas meistars vārdā Salvino Armati. Patiesība par briļļu rašanās pirmsākumiem nav skaidri zināma. Zināms ir kas cits. Un proti: daļai cilvēku brilles uzlabo redzi, novērš sāpes un diskomforta izjūtu, bet ir gadījumi, kad brilles nav nepieciešamas refrakcijas uzlabošanai vai to valkāšana ir pat kaitīga veselībai.
Nevienas brilles nespēj uzlabot redzi līdz pilnīgi normālam stāvoklim. Par to varam pārliecināties, paskatoties uz jebkuru krāsu ar stipri ieliektu vai izliektu lēcu. Krāsa vienmēr šķitīs mazāk intensīva, nekā skatoties ar neapbruņotu aci. Priekšmeta formu mēs uztveram ar krāsu. Tātad ar stiprām brillēm gan priekšmeta krāsa, gan forma kļūst neskaidrāka. Ikviens, palūkojies caur logu uz ielu, zina, ka pat plakans stikls pasliktina krāsas un formas uztveri.
Ja cilvēks ar briļļu palīdzību nodrošina sev labu redzi, refrakciju anomāliju svārstības, kas atkarīgas no visdažādākiem apstākļiem, ar brillēm koriģēt nevar. Refrakciju anomālijas ir svārstīgs, bet briļļu korekcija – konstants lielums.
Bieži vien cilvēki lieto arvien stiprākas brilles, lai sasniegtu labāku iespējamo redzes asumu. Sākot lietot “vecuma” brilles, cilvēki drīz vien pamana, ka bez brillēm viņi vairs nesaredz samērā lielus burtus, kurus līdz šim redzēja labi. Kad brillles nejauši saplīst, nelielu refrakcijas anomāliju pakāpju gadījumos cilvēks pamana, ka pēc pāris nedēļām viņš atkal sācis labāk redzēt. Daži cilvēki ar grūtībām pierod pie brillēm. Citreiz tas vispār neizdodas. Stipri ieliektie stikli, kurus lieto tuvredzīgi cilvēki, rada ilūziju, ka apkārtējie priekšmeti ir mazāki nekā īstenībā. Izliektie stikli īstenību palielina. Rodas diskomforts.
Jebkuras brilles sašaurina redzes lauku. Skaidra redze ir tikai, skatoties caur lēcas centru, pretējā gadījumā pazeminās ne vien redze, bet var rasties arī galvassāpes un reibonis.
Karstā un lietainā laikā brilles aizsvīst, aizmiglojas no mūsu elpas, uz tām paliek pirkstu nospiedumi, nogulstas putekļi. Tas viss traucē redzēt. Spilgts gaismas atspulgs no brillēm ir ne vien nepatīkams, bet var būt pat bīstams – bērniem, sportistiem, jūrniekiem, karavīriem, autovadītājiem.
Daudzos gadījumos briļļu valkāšana nedod gaidīto efektu. Pirms pāris paaudzēm brilles lietoja tikai tie cilvēki, kam patiesi bija ļoti slikta redze, tagad bieži vien brilles lieto cilvēki ar nelieliem redzes traucējumiem, kurus varētu pacensties novērst ar citām metodēm, par kurām runāsim turpmāk, un tad briļļu lietošana varētu kļūt gluži lieka. Pilnīgi aplam brilles lietot ir tad, ja redzes pazemināšanos un kādu no refrakcijas anomālijas veidiem ir izraisījusi pastiprināta acs muskuļu spriedze.
Dažkārt pacienti pakļaujas pašiedvesmai un apgalvo, ka gandrīz vai jebkurās brillēs viņi jūtas labāk nekā bez tām.
Gadījumos, kad brilles nemazina galvassāpes, sāpes acābolos un citas nepatīkamas sajūtas, cilvēki parasti domā, ka brilles izrakstītas nepareizi. Ne vienmēr tas ir tā. Netiek domāts par muskuļu spriedzi, kas paliek neārstēta. Un cilvēks cieš gadiem ilgi, nomainot vienu briļļu pāri pēc otra. Šķiet, nekas nespēj tik ļoti nomākt cilvēka psihi kā doma par progresējošu redzes zudumu.

Kā saglabāt vai uzlabot savu redzi
Piedāvājam iepazīties ar ārsta Beitsa izstrādāto metodiku redzes uzlabošanai cilvēkiem ar tālredzību, tuvredzību, astigmatismu un presbiopiju. Metodes būtību veido īpašs acu vingrinājumu komplekss, kura mērķis ir novērst redzes spriedzi. Šī spriedze var būt fiziska, psihiska un emocionāla rakstura. Jebkurš tās veids ietekmē acis un redzi, kā arī visu organismu. Ja cilvēks ar īpašu vingrinājumu palīdzību iemācās atslābināties un veic tos regulāri, tā, lai tie kļūst par labu ieradumu, redze neapšaubāmi var uzlaboties.
Vingrinājumi ir vienkārši, neaizņem daudz laika un neprasa īpašus apstākļus. Tos ieteicams veikt gan veseliem cilvēkiem, gan arī visu veidu refrakcijas anomāliju gadījumā. Vingrinājumu laikā brilles nelieto! Uzdevums – iemācīties labāk redzēt bez brillēm. Izanalizējiet, kuri vingrinājumi jums patīk vislabāk, un veicat tos rūpīgi. Jutīsies labāk ne tikai jūsu acis, bet uzlabosies arī garastāvoklis, domāšanas un darba spējas. Bet nu pie darba!
Pirmais paņēmiens ir solarizācija (sol – saule). Metodes pamatā ir doma, ka saules gaisma nostiprina (trenē) gan veselas, gan slimas acis. Acis, kuras pārāk jutīgas pret saules gaismu, līdzīgas siltumnīcas stādiem. Uz tiem, tāpat kā uz cilvēku, kurš nēsā tumšas brilles, neiedarbojas ne saule, ne gaiss. Noņemot tumšās brilles, krasi mainās acīs ieplūstošās gaismas intensitāte, rodas šoks – cilvēks apžilbst un uz brīdi it kā zaudē redzesspēju. Ko darīt, lai nerastos šis šoka moments? Ārsts Beits iesaka vingrinājumu, kas sastāv no trim daļām un iemāca acīm strādāt strauji mainīga apgaismojuma apstākļos, neradot spriedzi un tās izraisītās sekas.
• Noņemiet brilles. Nostājieties uz krasasēnas un spilgtas gaismas robežas (viena kājaēnā, otra – saulē). Aizveriet acis. Dziļi ieelpojiet un mierīgi pagrieziet galvu pa labi un kreisi tā, lai aizvērtās acis pārmaiņus vairākkārt atrastos te neapgaismotajā, te apgaismotajā daļā. Galvu turiet augstu paceltu, lai saule apspīdētu acis un uzacis. Pagriezienu laikā domājiet: “Saule nāk. Saule aiziet...” Vingrinājumu turpiniet tik ilgi, kamēr aizvērtās acis pārstāj sarauties, reaģējot uz spilgtās gaismas izraisītām nepatīkamām sajūtām.
• Nostājieties ar seju pret spožu gaismu. Acis aizvērtas. Brīvi, nedaudz paceļoties pirkstgalos, galvu kopā ar ķermeni pagrieziet pa labi, pa kreisi, atkal pa labi utt. Domājiet šādi: “Saule iet man garām uz kreiso pusi, saule iet man garām uz labo pusi utt.”, t. i., vienmēr pretēji ķermeņa pavērsienam. Šīs domas palīdz novērst skata pielipšanu saulei. Lai saule brīvi slīd garām! To nefiksējam.
• Kad spilgtās gaismas ietekmē plakstiņi vairs nenotrīs, ar plaukstu aizsedzam vienu aci tā, lai tajā nespētu iekļūt neviens gaismas stars. Saspiest acu ābolu nedrīkst! Plauksta jānovieto tā, lai plaksts zem tās varētu atvērties. Sāciet galvas pagriezienus, ļaujot neaizsegtās acs skatienam slīdēt pa zemi pie jūsu kājām. Acis nepārtraukti jāmirkšķina! Pēc tam, paceļot galvu un elkoni, griezieties no vienas puses uz otru un, ātri mirkšķinot, skatieties tieši saulē. Lai arī cik jutīgas būtu jūsu acis, šis vingrinājums neradīs sāpes un saule vairs neliksies tik spilgta. Vingrinājumu veiciet arī ar otru aci un beidzot – aizverot abas acis – grozot galvu, skatieties tieši uz sauli.
Kad acis sāks vieglāk uztvert saules gaismu, sajutīsit garīgu un fizisku komfortu. Krēslainā telpā jūs vairs nekad neapņems tik brīnišķīgas sajūtas kā saules gaismā. Iemācīsities labi justies pludmalē, tuksnesī, kalnos, arī mākslīgā spilgtā apgaismojuma apstākļos mūsdienu lielpilsētā un ikdienas darbā ar datoru. Jūs “aizmirsīsit” piemiegt acis spilgtā gaismā, un jūsu sejā ieguls mazāk grumbu!
Ne vienmēr iespējams veikt vingrinājumus saules gaismā. Tad nopērciet 200–300 vatu spuldzi ar reflektoru, novietojiet to viena metra attālumā no sejas un turpiniet vingrinājumus. Spuldze, protams, nevar aizvietot sauli.
Nākamā vingrinājumu metode ir palmings (no vārda – “plauksta”). To lietojam, lai acis atpūstos pēc solarizācijas un saules zaķīšu lēkāšanas tajās.
• Atspiediet elkoņus pret galdu vai klēpī ieliktu spilvenu tā, lai uz sejas uzliktās rokas iztaisnotie pirksti krustotos ar otras rokas iztaisnotajiem (izstieptajiem) pirkstiem un mazo pirkstiņu krustojuma pamatne atrastos deguna saknes (briļļu lociņa vieta) rajonā, veidojot V burtu. Plaukstas tad atradīsies tieši virs acu dobumiem. Acīm jābūt aizvērtām. Atslābiniet pirkstus, plaukstas, elkoņus. Vingrinājuma laikā necentieties sajust savas acis. Atslābinieties, atbrīvojieties! Domājiet patīkamas domas, kas devušas vai dod jums prieku – par skaistu ceļojumu, aizraujošu filmu, interesantu tikšanos. Kad acis atvērsit, pasaule liksies skaidrāka. Trenējieties nedaudz, bet bieži.
Redze nav iedomājama bez kustībām. Ieurbjoties ar skatu kādā priekšmetā vai problēmas risināšanā, redze pasliktinās, mēs nogurstam. Ko darīt?
• Nostājieties istabā ar seju pret logu. Kājas plecu platumā. Pārnesot ķermeņa svaru uz kreiso kāju, pagrieziet galvu un plecus uz kreiso pusi. Pēc tam pārnesiet svaru uz labo kāju un pagrieziet galvu un plecus uz labo pusi. Izdariet šīs kustības lēnā valša ritmā pie jums tīkamas mūzikas. Pagrieziena laikā atceliet pēdu no grīdas. Padziediet līdzi, tas veicina elpošanu. Nefiksējiet skatu logā. Jūs un logs dejojat viens otram garām. Lai nerastos reiboņi un nelabuma sajūta, acīm jābūt atvērtām! Lai zustu sasprindzinājuma sajūta, pamazām jāsasniedz 60–100 pagriezienu robeža. Vingrinājums aizņem tikai 2–3 minūtes. Vēlams to veikt rītos un vakaros. Tas dod ne tikai lokanumu mugurkaulam, normalizē sirds, plaušu un citu iekšējo orgānu darbību, bet arī ierosina sīku, gribai nepakļautu acsābolu kustību rašanos. To biežums ir ap 70‑reizēm minūtē. Cilvēks pats šīs kustības neizjūt. Par to esamību liecina tikai iluzorās loga kustības pagriezienu izpildīšanas laikā. Vingrinājuma mērķis tātad ir atslābināt acis un ierosināt ne vien tās, bet arī mūsu domas kustības progresam. Šis vingrinājums atradina no paraduma ieurbties objektā. Veiciet to maigi un ritmiski. Neizmantojiet fizisku piepūli. Vienmēr atcerieties mūsu vingrinājumu mērķi – mazināt spriedzi.
Ja neesat noguruši, varat veikt vēl pāris vingrinājumu.
• Novietojiet rādītājpirkstu deguna priekšā un maigi groziet galvu, neskatoties uz pirkstu. Jums liksies, ka pirksts kustas. Ātri vien šāda pirksta kustības izjūta rodas arī, aizverot acis un pagriežot galvu tā, lai katrā pagriezienā deguna galiņš pieskartos pirkstam. Ja brīdī, kad atvērsit acis, skatiens pielips (fiksēs) pirkstam, radīsies reibonis, bet kustības sajūta izzudīs.
• Novietojiet pret seju plaukstas ar plati atplestiem pirkstiem un, grozot galvu, neskatieties uz tiem, bet gan starp tiem, vēršot skatu tālumā. Trīs reizes vingrinājumu veiciet ar vaļējām, trīs reizes ar aizvērtām acīm, domājot šādi: pirksti pārvietojas uz vienu, pēc tam – uz otru pusi. Vingrinājumu varat atkārtot 20–30 reižu 10–20 minūšu laikā. Elpojiet dziļi un mierīgi kustību ritmā. Pēc tam atpūtieties.
Kā jūtaties pēc veiktajiem vingrinājumiem? Ceru, ka jūsu acis ir kļuvušas kaut mazliet skaidrākas. √

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi