Sandis Kalns

Pat, ja valdība daudz naudas atvēl veselības aprūpei, tas neietekmē to, vai iedzīvotāji būs veselīgāki vai nē. Tikai 3 no 34 valstīm, kas visvairāk līdzekļu atvēl veselības aprūpei, ir iedzīvotāji, kuru mūža ilgums ir garāks. Piemēram, ASV no visām valstīm tērē veselības aprūpei visvairāk, tomēr iedzīvotāju dzīves ilgums ir astotais zemākais starp šīm valstīm. Savukārt Japāna katru gadu vidēji tērē $2, 878 uz vienu iedzīvotāju, kas ir par 5 tūkstošiem mazāk nekā ASV, tomēr Japānas iedzīvotāju mūža ilgums ir augstākais starp attīstītajām valstīm.

Ne visās valstīs pilnībā tiek nodrošināta veselības aprūpe. Ir arī situācijas, kad cilvēkiem nepieciešams ātrais kredīts, lai segtu medicīnas izdevumus.

Māris Belte

Mēs dzīvojam laikmetā, kad savu uzvaru svin farmācija. Vairums slimību gadījumos ārsts izraksta zāles. Ir taču tik viegli un ērti norīt to tabletīti, cerot, ka tā atrisinās visas problēmas. Tomēr kļūst aizvien grūtāk izgudrot jaunus medikamentus, modernās zāles kļūst ievērojami dārgākas, tās negarantē 100% izveseļošanos un tām mēdz būt nopietnas blakusparādības. Ir saprotama vēlme meklēt alternatīvus, drošākus un pietiekami efektīvus ārstēšanās veidus. Viens no salīdzinoši moderniem veidiem kā sev palīdzēt daudzu saslimšanu gadījumos ir lāzerterapija.

Bieži nākas dzirdēt pārmetumu, ka biedrības „Baltais Suns” darbam nav sevišķas jēgas, jo neredzīgie cilvēki paši taču ir pielāgojušies dzīvei un visu, ko minam kā suņa-pavadoņa pienākumus, var veikt paši. Un šim pārmetumam ir diezgan plaša izplatība tā sauktajā postpadomju telpā, kur vienkārši ir citādas tradīcijas attiecībās, piemēram, starp valsti un cilvēku.

Mūsu atbilde ir vienkārša – jā, cilvēks var pielāgoties ļoti daudz kam, un tiešām, neredzīgs cilvēks var visu vai gandrīz visu izdarīt pats. Taču pareizi apmācīts suns to viņam palīdzēs izdarīt daudz ātrāk! Padomājiet no vienkārša ikdienas cilvēka viedokļa – kā jums pašiem gribētos, iet stundu līdz veikalam vai izdarīt to 15 minūtēs un ietaupīto laiku iztērēt citiem darbiem vai izklaidēm, galu galā. Neredzīgie ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs visi, kuri grib dzīvot, dzīvi baudot.

Daudziem no mums doma par dzīvošanu līdz 100 gadu vecumam šķiet utopiska. Jo dzīves ilgums vidējam Latvijas iedzīvotājam ir zem 75 gadu vecuma, (labākajā gadījumā), ņemot vērā to, ka vīrieši dzīvo īsāku dzīvi nekā sievietes. Par iemeslu tam ir neveselīgs dzīves veids, kaitīgie ieradumi, pārstrādāšanās visas dzīves garumā, ģenētika (iedzimtība). Visi šie faktori izraisa saslimšanas, kuras rezultātā ietekmē mūsu dzīves kvalitāti un ilgumu.

Beidzot esi nolēmis/usi apmeklēt sporta klubu? Apsveicam! Šis noteikti ir viens no pareizākajiem lēmumiem Tavā dzīvē! Lūk, daži padomi, ar ko sākt...

Sporta kluba izvēle

Īstā sporta kluba izvēle  atkarīga no daudziem faktoriem – atrašanās vietas, abonementu cenām, grupu nodarbību un aprīkojuma piedāvājuma, atmosfēras u.c. Iespējams, ka Tev būs kādu laiku jāapmeklē vairāki klubi, līdz atradīsi savējo. Un nebaidies, ka, ienākot klubā, ieraudzīsi tikai slaidas modeles vai muskuļainus supermeņus, uz sporta klubiem mūsdienās iet daudz un dažādi klienti - gan jauni, gan cilvēki gados, gan tievāki, gan ne tik tievi. Galvenais ir sākt un darīt!

Linda Kidika

Ikviena sieviete apzinās, ka somiņas nēsāšana uz viena pleca nav pareiza un veselīga, taču mediķi norāda, ka šāda somiņas nēsāšana var būt pat bīstama veselībai. Ikdienā, nēsājot somu uz pleca, sieviete sevi pakļauj riskam iedzīvoties muguras sāpēs, raksta portāls SievietesPasaule.lv.

Sievietes parasti mēdz somiņu nēsāt uz labā pleca, kas ilgstošā laika periodā var veicināt muguras sāpes. Plecu somas nēsāšana noslogo un rada nevajadzīgu sasprindzinājumu mugurkaulam, plecu daļai un muskuļiem ap labo lāpstiņu. Uzliekot somu uz viena pleca, darbojas reflekss - plecs automātiski tiek sasprindzināts un uzrauts, lai noturētu somiņu.

Valsts apmaksāta grūtniecības novērošana un dzemdības

Esot mazuļa gaidībās, grūtniecības novērošanu Tu vari uzticēt ārstam, kurš sniedz valsts apmaksātas konsultācijas, izmeklējumus un laboratoriskās analīzes!

Obligāti vakcinējami ir:

• bērni - pret tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju, rotavīrusu infekciju;
• pieaugušie - pret difteriju un stinguma krampjiem;
• bērni un pieaugušie - pret trakumsērgu pēc saskares ar dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri ir slimi vai tiek turēti aizdomās par saslimšanu ar trakumsērgu;
• 12 gadus vecas meitenes - pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju;
• hemodialīžu slimnieki - pret B hepatītu.