Vēl līdz 2020. gada janvāra beigām Latvijas Universitātē, sadarbībā ar uzņēmumu “Silv EXPO”, aktīvi norit pētījums “BerriesPro” ( “Vaccinium ģints ogu pārstrāde: “zaļās” tehnoloģijas un inovatīvi, farmakoloģiski raksturoti produkti biofarmācijai”), kura mērķis ir izstrādāt jaunus augu valsts produktu izmantošanas risinājumus.

A. Miķelsone

Mūsdienās cilvēki nevar iedomāties savu ikdienu bez datoriem un ar to saistītajiem uzdevumiem, mēs pavadām vairākas stundas dienā, turot rokā datora peli, tādā veidā noslogojot savas plaukstas saspringtā un nedabiskā pozā. Šīs piespiedu pozas sekas mēs pamanām tikai tad, kad jūtam sāpes un tirpšanu plaukstās un pirkstos. Ir dažādi profilaktiski paņēmieni, lai mazinātu iespēju pārslogot savas plaukstu pamata locītavas, strādājot ar datoru, bet ko darīt, kad mums jau sāp un šīs sāpes nopietni ietekmē ikdienu un dzīves kvalitāti?

Kārlis Auce

Tas nav jaunums, ka cilvēks jau sen vairs nedzīvo tādos apstākļos, kādiem viņa ķermenis tika ‘radīts’. Diēta, gulēšanas režīms, sociālie un fiziskie ieradumi ir mainījušies. Viena no lietām, kas mainījusies ir tas, kā un no kā mēs dabūjam D vitamīnu.

Uzskata, ka mūsu senči, kas dzīvoja pirms vairākiem desmitiem tūkstošu gadu, kaili un bez aizspriedumiem, dienā no saules stariem saņēma apmēram 10’000 IU (starptautiskā mērvienība, 1 IU = 25 ng) D vitamīna. Mūsu senči attīstījās šādā vidē, kur D vitamīns tika uzņemts regulāri, tomēr dažādu vēsturisku iemeslu dēļ mēs esam nokļuvuši situācijā, kur lielākā daļa pasaules cilvēku ir apģērbti, daudz laika pavada dažādās telpās, un daļa vispār dzīvo planētas nostūros, kur saule iespīd padsmit stundas mēnesī. Tā nu ir sagadījies, ka latvieši pieder pie visām trim augšup minētajām kategorijām.

Laima Šeniņa

Lai gan mazas un grūti saredzamas, blusas, laikus neiznīcinātas, nemanot var kļūt par ļaunāko ienaidnieku, izraisot ne vien niezi un alerģiju, bet arī dažādas slimības gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Taču, kā jārīkojas, lai pamanītu blusu invāziju laikus likvidētu? Konsultē “A Aptieka 45” farmaceite Sandra Spulle. 

“Vasaras otrā puse un rudens sākums ik gadu kļūst par posmu, kad blusu izplatība kļūst īpaši jūtama. Par kukaiņu perēkļiem visbiežāk kļūst daudzdzīvokļu namu pagalmi, pagrabi un piemājas teritorijas, kuriem ejot cauri, blusas var viegli uzlekt uz apģērba vai apmatojuma un tikt ienestas savā dzīvojamajā telpā,” skaidro farmaceite.

Ķīpsalā darbosies “Green Expo Riga 2019” zaļo sarunu skatuve

27. un 28. septembrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā darbosies “Green Expo Riga 2019” zaļo sarunu skatuve, kas piedāvās zaļo zīmolu un uzņēmumu prezentācijas, videi draudzīgus produktus un pakalpojumus, kā arī izglītojošu un aizraujošu ekspertu diskusijas veselīga dzīvesveida piekritējiem, uzņēmējiem un speciālistiem.

Pasākuma mērķis ir attīstīt zaļās ekonomikas idejas Latvijā, veicināt to ieviešanu praktiskajā uzņēmējdarbībā un popularizēt zaļu, veselīgu dzīvesveidu. Tādēļ “Green Expo Riga 2019” uzmanības centrā būs uzņēmumu un cilvēku personīgā rīcība, izvēloties videi un cilvēkiem draudzīgus produktus un pakalpojumus. 

Kārlis Auce

Cilvēka ķermenī atrodas neskaitāms daudzums neironu. Šīs šūnas veido centrālo nervu sistēmu un pārvada informāciju ar elektrisko impulsu un neirotransmiteru palīdzību starp dažādām ķermeņa daļām, piemēram, no acs uz smadzenēm. Neirotransmiteri – dažādas ķīmiskas vielas, hormoni un amino skābes – tiek izmantoti, lai šķērsotu tā saukto sinaptisko telpu, kas atrodas starp nervu šūnām. Ķermenī atrodas dažādi neirotransmiteri, katrs no tiem ir atbildīgs par dažādu procesu nodrošināšanu. Iespējams, daži no šiem neirotransmiteriem jau ir dzirdēti – dopamīns, seratonīns, melatonīns, adrenalīns. Bez tiem eksistē vēl daudzi citi, mazāk populāri, piemēram, oksikotīns, glutamīns, acetokolīns un GABA – gamma-aminosviestskābe.

Igors Pļava

Ādas stāvoklis ne tikai atspoguļo mūsu veselības stāvokli, bet nosaka to, kā jūtamies emocionāli un izskatāmies sabiedrībā. Ādas slimības rada diskomfortu, neērtības sajūtu un pazemina pašvērtējumu, tāpēc pieredzējuši speciālisti var palīdzēt būtiski uzlabot dzīves kvalitāti kopumā.

Prof. J. Ķīša Estētiskās Dermatoloģijas klīnika, ar ticību savam sapnim un smagu darbu, ir izaugusi par līderi dermatoloģijas jomā Latvijā un inovatīvu klīniku Baltijas reģionā kopumā. Ar teju 40 gadu pieredzi, prof. Ķīsis ir palīdzējis vairāk nekā 40 000 pacientu ar dažādām diagnozēm: psoriāze, kārpas, nelabvēlīgas dzimumzīmes, atopiskais dermatīts, u.c.

Kārlis Auce

Lai gan mums patīk domāt par tehnoloģijām kā par neitrāliem rīkiem mērķu sasniegšanai, katrai ierīcei ir savi lietošanas noteikumi, kuriem mēs pakļaujamies, ja gribam izmantot šo tehnoloģiju. Piemēram, lai brauktu ar mašīnu, cilvēkam pie stūres jāatrodas sēdus, jākoncentrējas uz ceļu, no kā bieži izriet muguras problēmas un stress. Lai lietotu tosteri mums ir nepieciešams patērēt maizi, sagrieztu tosterim piemērotās šķēlītēs, utt.

Aleksandrs Makarovs, Elīna Rubeze-Upīte

Izgatavošana un pielietojums estētiskajā zobārstniecībā

Ikvienam cilvēkam veselība ir vislielākā vērtība, taču atsevišķi ārstniecības pakalpojumi – maksas operācijas, diagnostika, protezēšana, – var būt dārgi. Reti kuram bankas kontā glabājas lieli iekrājumi, tāpēc papildu nauda jāmeklē kaut kur citur. Viens no iespējamiem variantiem medicīnas pakalpojumu apmaksāšanai ir kredītlīnija – elastīgs patēriņa kredīts, ko var viegli pielāgot aizņēmēja iespējām. Uzzini vairāk par kredītlīnijas priekšrocībām šajā rakstā!