Dr. Agris Auce, Latvijas Universitāte, Ķīmiskās Fizikas Institūts

Uzskata, ka svaigu dārzeņu patēriņš viecina veselību un reti kāds tam iebilst. Ja nu vienīgi, diskutējot ar zvērinātiem vegāniem un veģetāriešiem, var apgalvot, ka, atšķirībā no dzīvniekiem, dārzeņi nevar aizbēgt no uzbrucējiem, kuri mēģina tos apēst, un tāpēc tie aizsargājas ķīmiski – izstrādājot dažādas indes pret saviem uzbrucējiem.  Tie dārzeņi, pie kuriem cilvēki evolūcijas gaitā ir pieraduši, tiek uzskatīti par veselīga uztura pamatu. Tāpat svaigi dārzeņi ir nozīmīgs vitamīnu un citu aktīvo vielu avots, kas arī svarīgi mūsu veselībai.

Redakcijas komentārs: Zviedrijā maskas nav obligātas, pat nav rekomendētas, bet Zviedrija ir viena no Pasaules veiksmīgākajām valstīm cīņā ar COVID19, un ļoti ticams, ka tā būs starp pirmajām, kurā pandēmija beigsies un nebūs nekāda otrā, trešā un ceturtā viļņa.  Atšķirībā no Latvijas un Rietumeiropas, Zviedrijas valdība bauda iedzīvotāju uzticību, jo Zviedrijas valdība COVID19 saistībā pauž zinātnisku un pārbaudītu informāciju, ekspertu slēdzieni ir publiski un valsts izmanto matemātiskus modeļus dažādu situāciju analīzei un prognozēm (atšķirībā no Latvijas).

Aija Dvinska

Iztulkoju Greitbaringtonas deklarāciju, kuras teksts Latvijas medijos bija atspoguļots sagrozīti. Šie nav ekstrēmisti, bet universitāšu profesori, izcili epidemiologi ar pieredzi.

iespēja izlasīt un parakstīt Deklarāciju, sekojot SAITEI zemāk.  --

📷📷📷-- GREITBARINGTONAS  DEKLARĀCIJA --

Šī ir ASV, Greitbaringtonas pilsētā šodien parakstītā deklarācija. Kā infekciju slimību epidemiologiem un sabiedrības veselības speciālistiem mums ir nopietnas bažas par to, cik graujoši pašreiz dominējošie COVID-19 politiskie risinājumi ietekmē sabiedrības fizisko un psihisko veselību, tādēļ vēlamies rekomendēt pieeju, ko esam nosaukuši par Fokusētu pasargāšanu („Focused Protection”).

Mēs ārsti un veselības profesionāļi vēlamies paust nopietnu satraukumu par situācijas ar SARS-CoV-2 vīrusa attīstību pēdējos mēnešos. Mēs aicinām politiķus būt neatkarīgiem un kritiski informētiem, pieņemot lēmumus un ieviešot pret koronavīrusu vērstos obligātos pasākumus. Mēs aicinām uz atklātu diskusiju, kur tiks pārstāvēti visi eksperti bez jebkādas cenzūras. Pēc sākotnējas ar Covid19 saistītās panikas, šobrīdējie fakti rāda pilnīgi citu ainu – no medicīniskā viedokļa vairs nav nepieciešami nekādi ārkārtas pasākumi.

Šobrīdējā krīzes vadība ir kļuvusi pilnīgi neproporcionāla un rada vairāk postījumus nekā laba.

Mēs aicinām izbeigt jebkādus ārkārtas pasākumus un pieprasām nekavējoši atjaunot normālu demokrātisku pārvaldību un visas mūsu cilvēktiesības.

“Ārstēšana nedrīkst būt kaitīgāka par problēmu”

Jau 15. un 16. oktobrī IT un biznesa nozares profesionāļi un interesenti tiksies “RIGA COMM 2020” Ķīpsalā, kur resursu, dokumentu, personālvadības un drošības sistēmu izstrādātāji un piegādātāji, mākoņpakalpojumu, interneta un digitālā mārketinga pakalpojumu sniedzēji, web risinājumu un mobilo aplikāciju veidotāji, kā arī IKT produktu ražotāji prezentēs gan gatavus, gan individualizētus risinājumus dažādu nozaru uzņēmumiem, pašvaldību iestādēm un organizācijām. Abās pasākuma dienās noderīgu informāciju un citu pieredzi Latvijas un eksporta tirgos varēs uzzināt sešās konferencēs.

Linda Gabrāne

Agrāk vai vēlāk uz ādas parādās tādas novecošanās pazīmes kā nokārušies plakstiņi, grumbas un rievas. Liels tonālā krēma pamata slānis un bezgaumīgu toņu izmantošana nav labākais risinājums. Tas radīs nepieklājīgu izskatu un maskas efektu.

Dāmām, kuras ir vecākas par 40 gadiem, vislabāk būtu atteikties no pārāk gaišām un kliedzošām nokrāsām. Galvenais mērķis, uzklājot grimu, ir noslēpt nepilnības un sasniegt elegantu, harmonisku izskatu. Šim nolūkam tiek izmantotas dažādas metodes, ar kuru palīdzību ir iespējams padarīt izskatu daudz jaunāku. Lai sasniegtu pareizo efektu, ir svarīgi izpētīt visas nianses.

Vēl līdz 2020. gada janvāra beigām Latvijas Universitātē, sadarbībā ar uzņēmumu “Silv EXPO”, aktīvi norit pētījums “BerriesPro” ( “Vaccinium ģints ogu pārstrāde: “zaļās” tehnoloģijas un inovatīvi, farmakoloģiski raksturoti produkti biofarmācijai”), kura mērķis ir izstrādāt jaunus augu valsts produktu izmantošanas risinājumus.

A. Miķelsone

Mūsdienās cilvēki nevar iedomāties savu ikdienu bez datoriem un ar to saistītajiem uzdevumiem, mēs pavadām vairākas stundas dienā, turot rokā datora peli, tādā veidā noslogojot savas plaukstas saspringtā un nedabiskā pozā. Šīs piespiedu pozas sekas mēs pamanām tikai tad, kad jūtam sāpes un tirpšanu plaukstās un pirkstos. Ir dažādi profilaktiski paņēmieni, lai mazinātu iespēju pārslogot savas plaukstu pamata locītavas, strādājot ar datoru, bet ko darīt, kad mums jau sāp un šīs sāpes nopietni ietekmē ikdienu un dzīves kvalitāti?

Kārlis Auce

Tas nav jaunums, ka cilvēks jau sen vairs nedzīvo tādos apstākļos, kādiem viņa ķermenis tika ‘radīts’. Diēta, gulēšanas režīms, sociālie un fiziskie ieradumi ir mainījušies. Viena no lietām, kas mainījusies ir tas, kā un no kā mēs dabūjam D vitamīnu.

Uzskata, ka mūsu senči, kas dzīvoja pirms vairākiem desmitiem tūkstošu gadu, kaili un bez aizspriedumiem, dienā no saules stariem saņēma apmēram 10’000 IU (starptautiskā mērvienība, 1 IU = 25 ng) D vitamīna. Mūsu senči attīstījās šādā vidē, kur D vitamīns tika uzņemts regulāri, tomēr dažādu vēsturisku iemeslu dēļ mēs esam nokļuvuši situācijā, kur lielākā daļa pasaules cilvēku ir apģērbti, daudz laika pavada dažādās telpās, un daļa vispār dzīvo planētas nostūros, kur saule iespīd padsmit stundas mēnesī. Tā nu ir sagadījies, ka latvieši pieder pie visām trim augšup minētajām kategorijām.

Laima Šeniņa

Lai gan mazas un grūti saredzamas, blusas, laikus neiznīcinātas, nemanot var kļūt par ļaunāko ienaidnieku, izraisot ne vien niezi un alerģiju, bet arī dažādas slimības gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Taču, kā jārīkojas, lai pamanītu blusu invāziju laikus likvidētu? Konsultē “A Aptieka 45” farmaceite Sandra Spulle. 

“Vasaras otrā puse un rudens sākums ik gadu kļūst par posmu, kad blusu izplatība kļūst īpaši jūtama. Par kukaiņu perēkļiem visbiežāk kļūst daudzdzīvokļu namu pagalmi, pagrabi un piemājas teritorijas, kuriem ejot cauri, blusas var viegli uzlekt uz apģērba vai apmatojuma un tikt ienestas savā dzīvojamajā telpā,” skaidro farmaceite.