Kaut arī visi zina, ka neārstētas iesnas ilgst septiņas dienas, bet ārstētas pāriet nedēļas laikā, uz to paļauties nedrīkst.
Kā nenodzīvoties līdz komplikācijām, bet atpazīt un ārstēt iesnas, stāsta Dr. med. habil. profesors Osvalds Plēpis un sertificēts otolaringologs Aivars Plēpis.
Iesnu iemesls – svešķermenis degunā
Ja iesnas ir pastāvīgas un ilgstošas, novērojami pastiprināti izdalījumi no vienas nāss, turklāt strutaini, zaļgandzelteni, ja elpošana ar izteiktiem traucējumiem – visticamāk, pie vainas ir degunā nokļuvis svešķermenis. Taču nereti ģimenes ārsta uzraudzībā šādas Iesnas tiek ārstētas kā deguna blakusdobuma iekaisums vai alerģiska parādība. Parasti svešķermeņa Izraisītas iesnas novērotas maziem bērniem, kuri degunā iebāzuši, piemēram, zirni, pupu vai kādu sīku rotaļlietas detaļu. Nokļuvis degunā, svešķermenis pārklājas ar gļotām, uz tā virsmas nogulsnējas kalcijs un izveidojas tā sauktie rinolīti jeb deguna akmeņi. Ja šāds veidojums degunā atrodas ilgstoši, rodas iekaisums, parādās strutas ar asins piejaukumu. Kad strutas tiek attīrītas un svešķermanis labi redzams, ievadot anestēziju, veidojumu iespējams izņemt. Ja tas ir ļoti liels un nostāvējis degunā krietnu laiku, var nākties tā izņemšanu veikt vispārējā narkozē.
Ja izveidojies iekaisums
Pēc regulāras atrašanās caurvējā vai nelielas saaukstēšanās deguns ir aizlikts, no tā parādās gļotveidīgi izdalījumi. Bieži vien slimnieks pie šādiem simptomiem pierod un pat nesūdzas par veselības traucējumiem, jo Intensīvu izdalījumu nav. Tiek izmantota parastā deguna kopšana – lietoti pilieni un deguns regulāri attīrīts no gļotām. Taču nedrīkst aizmirst, ka pastāv deguna blakusdobumu iekaisuma risks. Izdalījumi sakrājas blakusdobumos, it sevišķi, ilgi atrodoties guļus stāvoklī. Parasti gļotas tiek norītas, no rīta ar tām ir pilna rīkle un kakls. Reizēm iesnu komplikācijas rada deguna starpsienas izliekums – tā var būt iedzimta īpatnība vai deformācija pēc traumas, Šādos gadījumos ātri veidojas deguna gļotādas tūska, ir apgrūtināta elpošana, daudz atdalījumu. Izliekumu likvidē vienīgi ar operācijas palīdzību.
Neārstējot iekaisumus, tie:
■ pāriet hroniskā formā,
■ kļūst strutaini,
■ izveidojas polipi, cistas.
Reizēm iesnu komplikācijas rada deguna starpsienas izliekums – tā var būt iedzimta īpatnība vai deformācija pēc traumas,
Iesnu komplikācijas var skart acis
Viena no pazīmēm – bieža acu asarošana, strutaini izdalījumi, regulāra konjungtivīta veidošanās. Acs ir saistīta ar acu dobumu, kas savukārt – ar deguna kanālu. Ja ir hroniskas iesnas, var veidoties asaru maisiņu iekaisums. Iekaisums no deguna dobuma var nokļūt jebkurā no pārējiem (augšžokļa, sietinkaula un galvaskausa pamatnes) dobumiem. Viens no simptomiem iekaisumam acs dobumā ir redzes pasliktināšanās. Ja saslimšana tiek laikus diagnosticēta un ārstēta, kaitējums redzei ir īslaicīgs. Ārstēšanā jāpielieto lielas antibiotiku devas intravenozi vai intramuskulāri, turklāt var būt nepieciešama deguna blakusdobuma operācija, Neārstēta saslimšana:
■ ja iekaisums izplatās uz acs nerviem, var novest pie akluma;
■ var skart arī smadzeņu apvalku
■ izraisīt smadzeņu abscesu, sevišķi pieres dobuma iekaisuma gadījumā.
Komplikācijas ausīm
Viena no biežāk izplatītajām iesnu komplikācijām, sevišķi bērniem, ir vidusauss iekaisums. Biežāk iekaist tā auss, uz kuras vairāk guļ – gļotas un strutas caur dzirdes kanālu satek vidusauss dobumā un tur veidojas augsts spiediens. Ārstam apskatot, redzama sārta bungādiņa, Nopietna iekaisuma gadījumā ārsts var izlemt taisīt iegriezumu bungādiņā, lai strutas atbrīvotu.
Ja nenotiek efektīva iesnu ārstēšana:
■ auss bungādiņa pārplīst pati un strutas izplūst no auss dobuma.
■ ja bungādiņa kārtīgi neaizdzīst, rodas dzirdes traucējumi.
Klepus vai tomēr iesnas?
Reizēm, mokoties ar ilgstošu klepu, kas nepadodas ārstēšanai, cilvēks pat nonāk līdz pārbaudēm par saslimšanu ar tuberkulozi. Taču patiesībā pie vainas ir aizdegunes tecēšana un iekaisuši adenoīdi. Gļotas tek trahejā un izraisa klepu, sevišķi nepatīkamas sajūtas rodas guļot. Dienā izdalījumi parasti tiek norīti, tādēļ reizēm rodas arī gremošanas problēmas.
Sevišķi nepatīkamas šīs komplikācijas ir smēķētājiem, jo nikotīns vēl papildus rada deguna gļotādas kairinājumu. Smagā komplikāciju stadijā slimības gaita ir apgrūtinoša sievietēm – bieži klepojot, var notikt urīna nesaturēšana.
Iesnu komplikācijas var diagnosticēt:
■ veicot deguna, kakla, dzirdes orgānu apskati,
■ to funkcionēšanas stāvokļa noteikšanu ar audiometrijas palīdzību,
■ nozīmējot rentgenogrāfijas vai kompjūtertomogrammas izmeklēšanu.
