Dr. Astra Miķelsone

Jutta Ruka Herpes vīrusi, ir daudz draudīgāki, nekā esam pieraduši domāt. Jo pie tiem ir pieskaitāmas daudz nopietnākas saslimšanas, nekā parastās aukstumpumpas – herpem ir divi parastie tipi (I un II), citomegalovīruss, kā arī tie ir vējbaku, jostasvietas herpes, mononukleozes un hroniskā noguruma sindroma ierosinātāji.

Kārlis Bikšus, EUROAPTIEKA

Lai vasarā nebūtu jācieš no aukstumpumpām jeb herpes vīrusa, cilvēkiem šajā gadalaikā būtu jāuzmanās no saules un vēja, kā arī jāuzlabo organisma imunitāte, iesaka speciālisti.

Viesturs Deksnis

Šobrīd, kad gripas epidēmija sasniegusi epicentru, joprojām aktuāli ir gripas profilakses pasākumi. Taču tie atšķiras no profilakses pasākumiem gripas saslimšanas gadījumu sākumposmā, ņemot vērā, ka jau labu laiku organismam tiek prasīts noturēties pret apkārt klejojošo gripas vīrusu, un tā spēki mazinās.

Māra Kondrāte

Rudens vējainajos un aukstajos laika apstākļos īpaši aktivizējas aukstumpumpu izplatība. Diemžēl tiem, kas reiz inficēti ar aukstumpumpu izraisošo vīrusu, nav iespējas no vīrusa izārstēties pilnībā. Vīruss „snauž” nervu sistēmā, gaidot labvēlīgus apstākļus jaunam uzplaiksnījumam. Tāpēc „BENU aptiekas” farmaceite Kristīne Brencāne sniedz padomus, kā iespējams vīrusu organismā padarīt vājāku, neļaujot tam izlauzties, kā arī stāsta par to, kādas apārstēšanas metodes izmantot, ja aukstumpumpa parādījusies.

Ārija Stalbova, Vakcinācijas centra vadītāja

Gripa nav parasta saaukstēšanās - tā ir lipīga elpošanas ceļu infekcijas slimība, ko izraisa gripas vīruss un negatīvi ietekmē arī visu organismu. Ar gripu var inficēties ikviens, tas, ka esat stiprs un vesels nenozīmē, ka jūs no saslimšanas esat pasargāts.

Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus.

Gripas pazīmes ir:
• pēkšņs sākums;
• galvassāpes;
• drudzis;
• paaugstināta temperatūra;
• kaulu "laušanas sajūta'';
• aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.

Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2 - 5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības.

Ivars Auce
Gripa ir RNA vīrusu dzimtas izraisīta saslimšana, ar ko slimo putni un zīdītāji, tai skaitā arī cilvēki. Saslimšana pazīstama sen – jau 412. p.m.e. pats Hipokrāts aprakstīja akūtu respiratoru saslimšanu, kura, iespējams, varētu būt gripa. 1173. gadā Anglijā ir aprakstīta saslimšana, kura atgādina gripas simptomus.

Norvolkas vīrusu izraisītu akūtās zarnu infekcijas slimību ārzemju literatūrā un plašsaziņas līdzekļos bieži nosauc par “ziemas vemšanu slimību”.

Slimības raksturīgākās klīniskās pazīmes – slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, arī galvas sāpes un neliels drudzis. Slimības simptomi parasti parādās 12 – 48 stundu laikā (vidēji 35 stundu laikā) pēc inficēšanās un slimība parasti ilgst 1 – 2 diennaktis. Smagu slimības gaitu un komplikācijas novēro reti.

 

---

Pakāpeniski palielinoties saslimšanai ar gripu, Veselības ministrija atgādina, par nepieciešamajiem profilakses pasākumiem, kurus nepieciešams īstenot, lai izvairītos no saslimšanas.