Atbildīga līdzdalība slimības ārstēšanas procesā ir viens no būtiskākajiem atslēgas faktoriem, lai panāktu terapijas veiksmīgu norises gaitu, kā arī mazinātu dažādu problēmu un komplikāciju iespējamības risku. Ārsts, protams, ir spējīgs palīdzēt un ir liels atbalsts, tomēr neiztikt bez pacienta paša vai mazāko pacientu vecāku rūpīgas nozīmēto nosacījumu ievērošanas. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, www.esAugu.lv un vairums Latvijas slimnīcu atgādina – vecākiem rūpīgi jāseko līdzi kā bērna augšanas rādītājiem, tā terapijas norisei, ja ārsts tādu nozīmējis.

Nereti bērna mazo augumu saista ar iedzimtību – ja vecāki ir neliela auguma, tiek uzskatīts, ka šo īpatnību pārmanto arī bērni. Taču ir situācijas, kad bērna augšanas procesus ietekmē citi faktori – dažādas patoloģijas, piemēram, endokrīnās slimības, iedzimtas ģenētiskas patoloģijas, psihosociālās problēmas, nepietiekams uzturs, kuņģa-zarnu trakta, sirds-asinsvadu, infekciju un arī nieru slimības.

Māra Kondrāte

Rudens vējainajos un aukstajos laika apstākļos īpaši aktivizējas aukstumpumpu izplatība. Diemžēl tiem, kas reiz inficēti ar aukstumpumpu izraisošo vīrusu, nav iespējas no vīrusa izārstēties pilnībā. Vīruss „snauž” nervu sistēmā, gaidot labvēlīgus apstākļus jaunam uzplaiksnījumam. Tāpēc „BENU aptiekas” farmaceite Kristīne Brencāne sniedz padomus, kā iespējams vīrusu organismā padarīt vājāku, neļaujot tam izlauzties, kā arī stāsta par to, kādas apārstēšanas metodes izmantot, ja aukstumpumpa parādījusies.

Mēs zinām, ka cilvēks ir sociāla, tātad sabiedriska būtne. Visi mēs dzīvojam starp cilvēkiem, ģimenēs, sabiedrībā. Mēs savā starpā sazināmies, iepazīstamies, veidojam attiecības.

Jau no civilizācijas pirmsākumiem pastāvējušas partnerattiecības, turklāt dažāda veida. Zināmas partnerattiecības darbā, biznesā un daudz kur citur, bet mēs runāsim par partnerattiecībām starp vīrieti un sievieti.

Lai vasarā nebūtu jācieš no aukstumpumpām jeb herpes vīrusa, cilvēkiem šajā gadalaikā būtu jāuzmanās no saules un vēja, kā arī jāuzlabo organisma imunitāte, iesaka speciālisti.

Edīte Kaņepāja-Vanaga

Vairums psihoterapeita pacientu ir gudri, spēcīgi un apdāvināti cilvēki, kuru dzīvēs kaut kādā periodā kaut kas ir samezglojies. Emocionāli saasinātas attiecības ar dzīvesbiedru, šķietami neatrisināmas nesaskaņas ar vecākiem, tuva cilvēka zaudējums, problēmas ar bērna uzvedību vai mācībām, sarežģījumi darbā, veselības problēmas, veģetatīvā distonija, alerģijas, depresija un vēl simtiem iemeslu, kad pašam atrast īsto risinājumu ir grūti un atliek vai nu ļauties plūsmai, vai arī meklēt atbalstu un palīdzību.

Multiplā skleroze (MS) ir slimība, kas ietekmē gan pacientu, gan viņa tuviniekus un kolēģus. Vienlaicīgi tā ir slimība, kas savas attīstības sākumā mēdz būt visiem neredzama, – it kā parasts nogurums pēc ražīgas darba dienas, neliels stīvums, notirpusi roka. Šie simptomi laika gaitā pārtop par redzes, jušanas, kustību, koordinācijas, arī līdzsvara traucējumiem. Tomēr – lai ko arī MS nozīmētu – tā nav slimība, kas pacientam traucē kļūt par mammu vai tēti.

Dr. Ērika Rutkovska
Psihosomatikas un psihoterapijas ārsts
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnika

Alerģiju izraisa dažādu faktoru kopums, emocijām to izcelsmē ir liela nozīme. Āda demonstrē cilvēka izjūtas (nosarkšana, samulsums, vainas izjūta), kas pierāda emociju vistiešāko ietekmi uz to. Kāda īsti ir emociju saistība ar ādas alerģisku reakciju?

Klasiska alerģija ir imūnsistēmas neadekvāta reakcija pret pavisam parastām lietām. Viens no faktoriem var būt arī iedzimtība – ja vienam no vecākiem ir alerģija, tad varbūtība, ka tā būs arī bērnam, ir 20-40%. Ja alerģija ir abiem vecākiem, tad varbūtība ir augstāka – 50-80%. Tomēr pēdējā laikā ir novērots, ka vecākiem, kuriem pašiem alerģiju nav, piedzimst alerģiski bērni, tādēļ alerģiju izcelsmes skaidrojums jāmeklē apkārtējā vidē.