Kaspars Ozoliņš

Visu vispārējās izglītības posmu ietvaros tiek meklēti ceļi efektīvākam pusaudžu un jauniešu personības pilnveides procesam, Fiziskās aktivitātes, kā nozīmīga audzināšanas sastāvdaļa, ir viens no šādiem sevis izzināšanas veidiem.

Igors Pļava

Āda ir cilvēka lielākais orgāns, kas vistiešāk ikdienā tiek pakļauts apkārtējās vides iedarbībai gan iekšējo, gan ārējo faktoru ietekmē. Ādas stāvoklis, krāsa, elastīgums parāda kopējo veselības stāvokli. Regulāras vizītes pie dermatologa ļauj izvairīties no dažādām ādas problēmām, tai skaitā veselībai bīstamās un emocionāli nepatīkamās slimības psoriāzes jeb zvīņēdes.

Dr. Ērika Rutkovska

Darbs ir noteiktu uzdevumu veikšana. Tā ir mērķtiecīga darbība, kurā cilvēks realizē savu potenciālu, pašapliecinās, attīsta savas spējas, raksturu un gribu. Tas ir attiecību veids, kurā dominē formālās attiecības – noteikts lomu sadalījums, skaidri pienākumi –, un tajās ir maz emociju. Turpretī personīgas attiecības ir tieši pretējas – emocionālas, pienākumu sadalījums mainās atkarībā no situācijas, noskaņojuma. Lai gan darbs ir formālas attiecības, pašā darba vietā ļoti bieži veidojas arī personīgas attiecības, jo darbā mēs pavadām lielāko dienas daļu. Personīgās attiecības, mikroklimats var kļūt par noteicošu faktoru darba vietas izvēlē, jo negatīvas attiecības kolektīvā var radīt stresu, nepatiku pret darbu, tās mazina motivāciju un produktivitāti.

Skaista, saulaina ziemas diena. Jūs slīdat pa piesnigušām meža takām, baudot mieru un svaigu gaisu. Kā gan labāk pavadīt brīvdienu, ja ne uz distanču slēpēm? Distanču slēpošana ir viens no populārākajiem un veselībai draudzīgākajiem sporta veidiem.

Ar redzes palīdzību cilvēks saņem visvairāk informācijas par apkārtējo vidi, taču tajā pašā laikā tas ir arī pats trauslākais ārējās pasaules analizators. Attīstības laikā acīm ir būtiska ietekme praktiski uz visām dzīvībai svarīgām struktūrām galvas smadzenēs. Turklāt redzes attīstībā īpaši svarīgi ir pirmie dzīves gadi, kad acis un bērna organisms kopumā ir īpaši jutīgs gan pret iekšējo, gan pret ārējo faktoru ietekmi.

Šī gada aprīlī publicētais pētījums par Latvijas ģimeņu tēriņiem bērnu veselībai liecina, ka liela daļa vecāku savu atvašu labklājībai mēnesī velta ievērojamas summas, piemēram, 79 procenti vecāku vidēji mēnesī tam atvēl 40 Ls. Tajā pašā laikā šo summu bieži vien veido izmaksas gadījumiem, kad bērns jau ar maznozīmīgām veselības problēmām tiek vests uz slimnīcu vai kādu privāto veselības aprūpes iestādi. Kā norāda medicīnas sabiedrības „ARS” pediatre Astrīda Dzirniece, vecāki Latvijā bieži pieļauj elementāras kļūdas bērnu veselības aprūpē, ko izraisa vāja sadarbība ar savu ģimenes ārstu vai pediatru.

Inga Jaunzeme 

1. PARADUMI

“ Latvijā cilvēki nemāk pareizi ēst, tāpēc daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir liekais svars, aptaukošanās un kā sekas - to izraisītās saslimšanas – diabēts, sirds asinsvadu saslimšanas, augsts spiediens”, tā, tiekoties ar zema ogļhidrātu satura Norvēģijas un Zviedrijas produktu ražotāju oficiālo pārstāvi Baltijā Juriju Jeremejevu teica  P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns.

Dr. Inga Pētersone

Līdz ar gadiem pieaug ne tikai dzīves pieredze, bet arī dzīves rutīna, slimības un ar organisma novecošanos saistītās fizioloģiskās izmaiņas. Dzīves temps kļūst lēnāks, pavājinās darba un jaunā apgūšanas spējas. Var ilgi un salīdzinoši labi veikt darbu ierastā stereotipā, un šo darbu ir ļoti grūti mainīt. Vecāki cilvēki ar grūtībām spēj pielāgoties ierastās vides un darbību maiņai, un situācija kļūst sarežģīta, ja jāpiemērojas jauniem apstākļiem. No jaunāko puses to uztver kā atpalicību un stagnāciju. Pašiem vecākās paaudzes cilvēkiem tā nešķiet, jo pārmaiņas pārsvarā notiek pamazām, pašiem nemanot. Viņi domā, ka jaunie drīzāk ir pārlieku ekstrēmi. Konfliktos nozīme ir vecākās paaudzes savas pieredzes un zināšanu nekritiskai pārvērtēšanai. Nereti tiek pārvērtētas arī savas fiziskās spējas, kas noved pie traumām vai esošo slimību saasinājumiem.

Dr. Maija Šetlere

Katrs no mums ir domājis par dzīves jēgu un uzdevis sev jautājumus – „Kas es esmu?”, „Ko daru šai dzīvē?”, „Ko esmu sasniedzis?” Ne vienmēr tūlīt var rast atbildi uz šiem jautājumiem, turklāt ne vienmēr atrastā atbilde ir pašam glaimojoša.