Aleksandra Matvejeva,
Dr.Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centrs

Glaukoma ir acu slimību grupa, kuru raksturo tipiski redzes lauka defekti, redzes asuma samazināšanās un redzes nerva atrofija. Šī slimība ir viens no galvenajiem akluma cēloņiem pasaulē.

Glaukoma var attīstīties jebkurā vecumā, sākot jau no dzimšanas. Tomēr riska grupā galvenokārt atrodas gados vecāki cilvēki. Iedzimta glaukoma veidojas vienā gadījumā uz 10-20 tūkstošiem bērnu, savukārt vecumā no 50 līdz 60 gadiem glaukoma attīstās 1,5% gadījumu, bet vecumā pēc 75 gadiem saslimšanas gadījumu skaits pieaug līdz 3%.

Igors Pļava

Āda ir cilvēka lielākais orgāns, kas vistiešāk ikdienā tiek pakļauts apkārtējās vides iedarbībai gan iekšējo, gan ārējo faktoru ietekmē. Ādas stāvoklis, krāsa, elastīgums parāda kopējo veselības stāvokli. Regulāras vizītes pie dermatologa ļauj izvairīties no dažādām ādas problēmām, tai skaitā veselībai bīstamās un emocionāli nepatīkamās slimības psoriāzes jeb zvīņēdes.

Inga Jaunzeme 

1. PARADUMI

“ Latvijā cilvēki nemāk pareizi ēst, tāpēc daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir liekais svars, aptaukošanās un kā sekas - to izraisītās saslimšanas – diabēts, sirds asinsvadu saslimšanas, augsts spiediens”, tā, tiekoties ar zema ogļhidrātu satura Norvēģijas un Zviedrijas produktu ražotāju oficiālo pārstāvi Baltijā Juriju Jeremejevu teica  P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns.

Dr. Ērika Rutkovska

Darbs ir noteiktu uzdevumu veikšana. Tā ir mērķtiecīga darbība, kurā cilvēks realizē savu potenciālu, pašapliecinās, attīsta savas spējas, raksturu un gribu. Tas ir attiecību veids, kurā dominē formālās attiecības – noteikts lomu sadalījums, skaidri pienākumi –, un tajās ir maz emociju. Turpretī personīgas attiecības ir tieši pretējas – emocionālas, pienākumu sadalījums mainās atkarībā no situācijas, noskaņojuma. Lai gan darbs ir formālas attiecības, pašā darba vietā ļoti bieži veidojas arī personīgas attiecības, jo darbā mēs pavadām lielāko dienas daļu. Personīgās attiecības, mikroklimats var kļūt par noteicošu faktoru darba vietas izvēlē, jo negatīvas attiecības kolektīvā var radīt stresu, nepatiku pret darbu, tās mazina motivāciju un produktivitāti.

Skaista, saulaina ziemas diena. Jūs slīdat pa piesnigušām meža takām, baudot mieru un svaigu gaisu. Kā gan labāk pavadīt brīvdienu, ja ne uz distanču slēpēm? Distanču slēpošana ir viens no populārākajiem un veselībai draudzīgākajiem sporta veidiem.

Kārlis Auce

Mutes higiēna ir kā spogulis vispārējai cilvēka veselībai. Mutes dobumā mitinās vairāki miljardi baktēriju, kuras caur barības un elpvadu nonāk tālāk ķermenī. Daudzas no šīm baktērijām nav cilvēkam kaitīgas, dažas pat ir labdabīgās, tomēr neievērojot kārtīgu mutes higiēnu pastāv ne tikai kariesa vai smaganu iekaisuma risks, bet dažādas ar mutes dobumu nesaistītas veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu problēmas vai cukura diabēts, kā arī dažādi vispārēji iekaisumi. Tāpēc ir svarīgi uzturēt savus zobus pirmklasīgā kārtībā, it īpaši ņemot vērā mūsdienu ēšanas paradumus.

Ar redzes palīdzību cilvēks saņem visvairāk informācijas par apkārtējo vidi, taču tajā pašā laikā tas ir arī pats trauslākais ārējās pasaules analizators. Attīstības laikā acīm ir būtiska ietekme praktiski uz visām dzīvībai svarīgām struktūrām galvas smadzenēs. Turklāt redzes attīstībā īpaši svarīgi ir pirmie dzīves gadi, kad acis un bērna organisms kopumā ir īpaši jutīgs gan pret iekšējo, gan pret ārējo faktoru ietekmi.

Šī gada aprīlī publicētais pētījums par Latvijas ģimeņu tēriņiem bērnu veselībai liecina, ka liela daļa vecāku savu atvašu labklājībai mēnesī velta ievērojamas summas, piemēram, 79 procenti vecāku vidēji mēnesī tam atvēl 40 Ls. Tajā pašā laikā šo summu bieži vien veido izmaksas gadījumiem, kad bērns jau ar maznozīmīgām veselības problēmām tiek vests uz slimnīcu vai kādu privāto veselības aprūpes iestādi. Kā norāda medicīnas sabiedrības „ARS” pediatre Astrīda Dzirniece, vecāki Latvijā bieži pieļauj elementāras kļūdas bērnu veselības aprūpē, ko izraisa vāja sadarbība ar savu ģimenes ārstu vai pediatru.

Dr. Maija Šetlere

Katrs no mums ir domājis par dzīves jēgu un uzdevis sev jautājumus – „Kas es esmu?”, „Ko daru šai dzīvē?”, „Ko esmu sasniedzis?” Ne vienmēr tūlīt var rast atbildi uz šiem jautājumiem, turklāt ne vienmēr atrastā atbilde ir pašam glaimojoša.