Dr. Raimonds Sīmanis

Īsumā

Reto slimību tēma kļūst aktuālāka ar katru gadu. To nosaka tas, ka jauni zinātniski atklājumi paver ārstiem iespējas palīdzēt arvien vairāk slimniekiem, kā arī pašu pacientu aktivitātes, kas vērstas uz to, lai šie medicīnas zinātnes sasniegumi būtu pieejami visiem, kam nepieciešams. Visā pasaulē zāļu un medicīnas tehnoloģiju pieejamību pacientiem nodrošina valsts, tātad nodokļu maksātāji. Galvenais jautājums ir kā sabalansēt pieejamos valsts resursus ar nepārtraukti augošajām vajadzībām. Reto slimību jomā ir nepieciešams noteikt prioritātes un atbilstoši tām plānot veselības aprūpes resursus.

Dace Zandfelde

Lai gan termometra stabiņš aiz loga vēl liecina par pamatīgu ziemu, gaisā jau jūtamas pavasara vēsmas. Taču cilvēka organisms - neraugoties uz priecīgo noskaņojumu, arvien biežāk tomēr sajūt nogurumu. Pavasara nogurumu. Kāpēc tā notiek, kā tam pretoties?

“Tā saucamo “pavasara nogurumu” var izskaidrot ar vitamīnu rezervju samazināšanos organismā, kā arī faktu, ka pavasarī uzturā lietojam dārzeņus, saknes un augļus, kuros arī, salīdzinot ar rudeni, ir mazāks vitamīnu daudzums. Līdz ar to samazinās ar pārtiku uzņemtais vitamīnu daudzums. Savu noguruma artavu dod arī ziemas periodā pārdzīvotās saslimšanas, kas izvārdzinājušas organismu. Un, protams, veselību ietekmē fakts, ka gada tumšajos un aukstajos mēnešos cilvēki mazāk laika pavada ārpus telpām, nesaņemot pietiekami daudz svaiga gaisa un skābekļa,” skaidro aptieku tīkla “A aptiekas” farmaceite Iveta Lapiņa – Beroza.

Līva Freimane

Kājas ir visvairāk nodarbinātā ķermeņa daļa, kas reizēm sevis sakopšanas rituālā tiek nepelnīti aizmirstas, Nepiedodami, jo slodze pēdām sanāk pamatīga! Regulāru un rūpīgu kāju kopšanu nosaka trīs iemesli: labs izskats, laba sajūta un veselība, turklāt tie savstarpēji ir saistīti, Regulāra pedikīra apmeklēšana ļoti ir vēlama, bet Ikdienas kopšana - obligāta.

Ivars Auce

Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados krievu zinātnieki, ieintriģēti ar skujkoku spēju palikt veseliem par spīti temperatūras svārstībām no mīnus četrdesmit līdz plus četrdesmit grādiem, uzsāka dažādus pētījumus. Pētījumu rezultātā tiem izdevās izolēt poliprenolus, kas pēdējos trīsdesmit gados tiek pētīti vairākās pasaules vietās. Šobrīd zināms, ka tie atrodami visos zaļajos augos, taču pietiekamā koncentrācijā, lai tos iegūtu lietošanai cilvēkiem, tie atrodami vien dažos augos. Poliprenoli nelielos daudzumos pētniecībai tiek iegūti vairākās pasaules vietās, taču komerciālai lietošanai medicīnā vērā ņemamos apjomos šobrīd tikai tiek iegūti no ginka Ķīnā un no skujām Latvijā un Krievijā. Funkcionāli poliprenoli augos izpilda tās pašas funkcijas, ko doliholi dzīvniekos un cilvēkos, turklāt aknās poliprenoli tiek pārveidoti cilvēkam izmantojamajos doliholos.

Strukturēšanas process neietekmē ūdens ķīmisko sastāvu, bet ietekmē ūdens molekulu izkārtojumu. Strukturēšanas procesā ūdens molekulas savienojas, veidojot klasterus. Ūdens molekulas, atkarība no ietekmes var sakaroties haotiski vai harmoniski. Strukturēšana spēj pārkārtot šos klasterus no haotiskiem par harmoniskiem. Katrā ūdens šūnā ir 44 000 informācijas vienību, kas katra atbild par noteiktu mijiedarbību ar apkārtējo vidi. Cilvēks sastāv no 70% ūdens, tad varam tikai iedomāties kādu ietekmi tas atstāj uz mūsu dzīvi.

Dace Meija

Tās briesmīgās sajūtas kad nāk panikas lēkmes  liekas, ka sirds pārplīsīs, elpas pietrūks, atslēgsies prāts, pārņems nāves bailes, izmisums, neziņa ko darīt, spēj izprast tikai tas, kas pats to piedzīvojis, Tās iepriekš nebrīdina, tās vienkārši sākas. Var iet pie visiem ārstiem, kas slimnīcas sarakstos, nekas netiks atrasts, jo tā nav sistēmas saslimšana, tā ir asinsvadu spazmu reakcija, ko mediķi sauc par veģetatīvo nervu distoniju.

Māra Kondrāte

Iestājoties rudenim, klāt ir arī saaukstēšanās un dažādas vīrusu slimības. Skolas un bērnudārzi, kur bērni ik dienas atrodas viens ar otru ciešā saskarē, vīrusu izplatībai ir īpaši labvēlīga vide. Turklāt, saslimstot bērnam, nereti vīruss tiek nodots arī pārējai ģimenei. Tāpēc rudenī - vīrusu laikā jo īpaši nepieciešams spēcināt bērna imūnsistēmu – par to vairāk zina stāstīt Aleksejs Protass, „BENU aptiekas” (iepriekš – „Ģimenes aptieku”) farmaceits un aptiekas vadītājs.

Māra Kondrāte

Līdz ar rudens atnākšanu kā ik gadu aktuālas kļūst arī dažādas saslimšanas. Īpaši labvēlīgs rudens drēgnums ir dažādu augšējo elpceļu slimību izplatībai, kas izpaužas kā kakla sāpes, kurām sabiedrotais nereti ir klepus. Lai ātri un efektīvi atbrīvotos no klepus, neļaujot tam ieilgt, izraisot nopietnākas blaknes, „BENU aptiekas” farmaceite Aija Dārziņa stāsta par labāko klepus līdzekļu izvēli.

Iegādājoties bezrecepšu klepus līdzekļus, tos iespējams izvēlēties pēc vairākiem kritērijiem. Līdzekļu izvēle atkarīga no klepus ilguma, intensitātes un arī tā, vai klepus ir sauss vai mitrs. Visu grupu līdzekļi pieejami visdažādākajās formās – tējas veidā, sīrupos, šķīdumos, dzeramās un sūkājamās tabletēs.

Mūsu labsajūta ir atkarīga no organisma vispārējā veselības stāvokļa. Par to mēs jaunībā domājam maz. Bet tieši tad ir ļoti lielas iespējas, ievērojot speciālistu ieteikumus, rūpēties par veselību un mazināt dažādu kaišu iespēju, kuras mūs var piemeklēt vecumā.

Pirmā redzes pārbaude - dažas dienas pēc dzimšanas

Lai varētu novērtēt acs veselības stāvokli, svarīgi ir zināt un novērtēt redzes spējas saistību ar cilvēka augšanas, nobriešanas un novecošanas procesiem. Bērns piedzimstot ir tālredzīgs. Un tādi ir visi cilvēki. Piedzimstot acs ābols ir salīdzinoši īss, laikam ritot, tas pakāpeniski palielinās. Šo procesu sauc par acs emetropizāciju. Redze pamazām kļūst «normāla». Tāpēc mazs bērns labi redz tikai lielus, kustīgus krāsainus priekšmetus. Viņš nevar saredzēt sīkas detaļas un izšķirt tās.

Daira Gruntmane

Ja cītīgi vingro, dodies uz treniņiem, no rītiem ej skriet vai brauc ar velosipēdu, tev svarīgi zināt par ēšanu pirms un pēc sporta aktivitātēm. Uzzini, ko un cik ilgu laiku pirms un pēc sportošanas var ēst, lai nemocītu savu organismu. J

Ko, cik daudz un kad ēst pirms fiziskām aktivitātēm?

Ēst vai neēst pirms treniņa? Būtiski ir ieklausīties sevī, savās sajūtās, kā arī izanalizēt savus mērķus un vajadzības. Būtiski ievērot to, ka tieši pirms ierašanās sporta zālē vai skrējiena brīvā dabā nevajadzētu ieturēt nopietnu maltīti. Tas ir jāievēro gan tiem, kuru mērķis ir atbrīvoties no liekā svara, gan tiem, kuriem nav tādas problēmas.