Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...
Kad sviedri līst
Līva Freimane
Vasaru parasti gaidām, lai piedzīvotu karstumu, Ja tas kavējas, kļūstam nervozi un neapmierināti. Taču, cik dīvaini, - arī tad, kad karstums iestājas, atkal ļoti daudzi izjūt nepatiku. Karstuma izraisītā svīšana patiesi rada diskomfortu, tādēļ gluži dabiski rodas jautājums - kas ir svīšana, kādēļ tā organismam ir vajadzīga, ja rada tik daudz neērtību?
Klusais ļaundaris - haimorīts
Tai nejaukajai kaitei, kas šoziem daudziem ieperinās pavisam nemanot, ir vairāki vārdi – sinusīts, haimorīts vai vienkāršāk – deguna blakusdobumu iekaisums.
Mūsdienīga hemoroīdu ārstēšana
Lai acis nenogurtu
Evija Kaupere
Ir zināms, ka mūsu laikmeta tehniskie jauninājumi ne tikai atvieglo mūsu ikdienu, bet, diemžēl, rada arī problēmas, reizēm pat nepatikšanas. Tā zinātniskajā literatūrā parādījušies ziņojumi par kakla „datorradikulītu”, roku kaulu locītavu saslimšanām, sejas ādas dermatītiem. Aprakstītas tiek arī vēl draudīgākas parādības, tomēr visvairāk „ticis” acīm.
Lāzerterapija ikvienam
Māris Belte
Mēs dzīvojam laikmetā, kad savu uzvaru svin farmācija. Vairums slimību gadījumos ārsts izraksta zāles. Ir taču tik viegli un ērti norīt to tabletīti, cerot, ka tā atrisinās visas problēmas. Tomēr kļūst aizvien grūtāk izgudrot jaunus medikamentus, modernās zāles kļūst ievērojami dārgākas, tās negarantē 100% izveseļošanos un tām mēdz būt nopietnas blakusparādības. Ir saprotama vēlme meklēt alternatīvus, drošākus un pietiekami efektīvus ārstēšanās veidus. Viens no salīdzinoši moderniem veidiem kā sev palīdzēt daudzu saslimšanu gadījumos ir lāzerterapija.
Iesnas - vai tā ir nopietna saslimšana?
Dr. Astra Miķelsone
Vai atradīsies cilvēks, kuram nekad mūžā nav bijušas iesnas? Laikam jau, ka nē. Runā, ka tā ir populārākā slimība pasaulē un aptver Ginesa rekordu cienīgus apmērus, saslimušo skaita ziņā.
Ir izpētīts, ka vidēji cilvēks sava mūžā laikā iesnains aizvada trīs līdz četrus gadus un, ka šo saslimšanu var izraisīt vairāk nekā 200 vīrusu. Mēdz sacīt, ka neārstētas iesnas ilgst vienu nedēļu, bet ārstētas pāriet septiņu dienu laikā. Kā ir patiesībā? Ir vai nav tā saslimšana? Vajag, vai nevajag tās ārstēt?
Nākamais solis prostatas ķirurģijā.
Alvis Laukmanis, Armands Bāliņš, Atis Karulis, Edvīns Norvelis
Žurnāls Latvijas Ārsts
Latvijā prostatas vēža ķirurģija bija uzsākta 20.gs 90o gadu beigās Stradiņu slimnīcā, LOC un Linezera slimnīcā kā vaļējā (konvencionālā) radikālā prostatektomija un praktiski šīs operācijas tehnika nav mainījusies, vienīgi noslīpējusies to pilnībā apgūstot. No tā brīža izmaiņas prostatas vēža slimības gadījumā Latvijā pamatā ir skārušas diagnostiku un slimības pārvaldīšanu (management).
Tajā pašā laikā pasaulē, galvenokārt ASV, papildus diagnostikas un pārvaldīšanas izmaiņām, izejot samērā neilgu laparoskopijas periodu, par standarta operācijas tehniku lokalizēta prostatas vēža gadījumā ir kļuvusi robota asistētā laparoskopiska prostatektomija (RALP). Šī tehnoloģija prasa ieguldījumus, kas pašreiz Latvijā vēl liekas ir nākotne, bet laparoskopija vadošajos uroloģijas centros RAKUS’ā un PSKUS’ā nav uzsākta. Tāpēc, jo vairāk nozīmīgs ir solis, kas veikts Uroklīnikā, ko personāla un tradīciju ziņā varētu saukt par Linezera un Rīgas 1. slimnīcas uroloģijas nodaļu mantinieci. Pirms 3 gadiem ir uzsākta un tagad jau kļuvusi par rutīnu laparoskopiska radikāla prostatektomija.
Padomi asai redzei un veselām acīm
Māra Kondrāte
Mazi sarkanīgi violeti punktiņi uz ādas – Fabri slimības pazīme
Edīte Kaņepāja-Vanaga
Par Fabri slimību pirmo reizi 1898. gadā runāja divi dermatologi – Viljams Andersons Anglijā un Johannes Fabri Vācijā. Abi mediķi strādāja neatkarīgi un aprakstīja pacientus ar ādas bojājumiem jeb angiokeratomām, kuras mūsdienās uzskata par plašāk pazīstamo Fabri slimības pazīmi. Angiokeratomas ir mazi sarkanīgi violeti, nesāpīgi izsitumi, kuri visbiežāk parādās uz augšstilbiem, nabas apvidū un uz sēžamvietas.
Ko darīt, ja aukstums neatstāj kājas un rokas?
Māra Kondrāte
Aukstas pēdas un plaukstas var nešķist nekas būtisks, ja esat nosalis. Tomēr, ja šī sajūta neatstāj ilgstoši un aukstums pēdās un plaukstās jūtams pat siltumā, ir pamats raizēties par to, vai nav radušies perifērās asinsrites traucējumi. Par to, kā uzlabot asinsriti un uzveikt auksto kāju un roku „sindromu”, padomus sniedz „BENU aptieku” farmaceite Valda Ķire.