Pēteris Mežs

Drūmi laikapstākļi, saules trūkums un ilgas pēc vasaras var likt mums justies nomāktiem. Garastāvoklis ietekmē mūsu darba spējas, to, kā mēs mijiedarbojamies ar apkārtējiem un arī mūsu ēšanas paradumus. Plaši zināms, ka tas, kāds mums ir garastāvoklis, var veicināt pārēšanos vai nomākt apetīti pilnībā. Bet var notikt gluži pretējais – ēdiens var uzlabot tavu pašsajūtu. Dietoloģe un “Herbalife” eksperte Laura Romeraite Kuklieriene skaidro, kā ēdiens ietekmē mūsu noskaņojumu un kur meklēt tās uzturvielas, kas palīdzēs būt labā garastāvoklī dienu pēc dienas.

Igors Bite

Propoliss ir bišu produkts, kura unikālās īpašības gudri izmanto jau pašas bites. Pēc ievākšanas bites propolisu izziež pa stropu, šādā veidā nodrošinot tajā pilnībā sterilu vidi, jo propolisam piemīt spēja pilnībā iznīcināt mikroorganismus. Līdzīgi tas iedarbojas arī cilvēka organismā. Propolisam ir izteikti antibakteriāla iedarbība, tādēļ to lieto, piemēram, lai dziedinātu visdažādākos iekaisumus - deguna, rīkles, acu, kuņģa - zarnu trakta, ādas u.c.

Pēteris Mežs

Ārējais izskats un ķermeņa svars nosaka to, kā cilvēks jūtas ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. 2016.gadā Eiropā veiktais pētījums apstiprina, ka 84% aptaujāto uztrauc aptaukošanās un tauku izvietošanās  pazodē, sānos, uz vēdera un arī citās ķermeņa zonās. Tikai pēc tam seko grumbas, liekais apmatojums un loki zem acīm. Mazkustīgais dzīvesveids, neveselīgais uzturs un stresa pilnā ikdiena ir biežākie iemesli, kāpēc aptaukojamies, un kāpēc neesam apmierināti ar sevi skatoties spogulī. Diemžēl, aptaukošanās nav tikai vecāka gadagājuma cilvēku problēma, bet ir vienlīdz aktuāla jau sākot no 18 gadu vecuma.

Kārlis Auce

Mēs visi pazīstam to miegainību, ko pavada smaga sajūta kuņģī pēc kārtīgas maltītes. It īpaši aktuāli tas kļūst pēcsvētku periodā, kad tā šķiet neatņemama sastāvdaļa. Kustības kļūst lēnākas, domas miegainākas, uzmācās žāvas un vispārēja vēlme nekustēties un skatīties vienā punktā. Daudziem šī var šķist pilnīga normāla parādība, kas nāk līdz ar kārtīgu paēšanu un no kuras nevar vai pat nevajag vairīties. Tomēr ciešāk pavērojot procesus ķermenī, kas rada šādu miegainību un to cēloņu iespējamās sekas, var secināt, ka eiforiskā ēdiena ‘koma’ ir ne tikai nevajadzīga ēdienreizes sastāvdaļa, bet arī kā smokošs kanārijputniņš raktuvēs, kas brīdina par iespējamām veselības problēmām nākotnē.

Ginta Rubene

Ziemassvētki – tās ir neskaitāmas ciemošanās pie radiem un draugiem, saviesīgi pasākumi un bagātīgi svētku galdi un brangi mielasti, kas, protams, nepaliek bez sekām un liek vaļīgāk palaist jostu. Daudzas pēc  svētkiem steidz izzināt un izmēģināt dažādas brīnumdiētas, kas bieži vien diemžēl nedod cerētos rezultātus.

Ja svētkos sanācis pārāk aizrauties ar deviņu ēdienu baudīšanu un vēlies atbrīvoties no negribētajiem papildu kilogramiem, nav nepieciešams pievērsties ekstremālām un bieži vien neefektīvām diētām. Ievērojot šos sešus vienkāršos padomus, jau Vecgada vakarā jutīsi, ka kleitā ielīst ir vieglāk un ka šobrīd pārāk ciešo bikšu jostasvieta jau kļuvusi nedaudz brīvāka.

Kristiāna Zuza

Ziemassvētku un Jaunā gada svinības nereti ir arī laiks, kad mēdzam pārēsties. Svētkos tiek klāti bagātīgi galdi, nereti izvēloties arī ļoti sātīgus un treknus ēdienus, neiztiek arī bez saldumiem, jo tradīcija taču aicina celt galdā deviņus un pat divpadsmit ēdienus. Garšīgs ēdiens ir bauda ikvienam, bet, ko darīt, kad pēc svētkiem ir smaguma sajūta, miegainība, vēdergraizes, klāt nākuši papildus kilogrami un varbūt arī nopietnākas veselības problēmas? Veselības speciālisti pēc svētku pārmērībām iesaka ievērot mazu atslodzes periodu, kurā neiztrūkstoša sastāvdaļa ir ūdens.

Kārlis Auce

Lielāko daļu taukvielu ķermenis spēj saražot pats. Omega 3 taukskābe, diemžēl, ir izņēmums. Šo svarīgo taukskābi cilvēki var uzņemt no dažādiem ēdieniem: zivīm, aļģēm, linsēklām, riekstiem (it īpaši valriekstiem) un lapu dārzeņiem. Ir neskaitāmi iemesli, lai sāktu vērot savu ikdienas omega 3 patēriņu un, visticamāk, to palielināt.

Kārlis Auce

Mīlestība iet caur vēderu. Labi zināms teiciens, pēc kura var nojaust, ka jau pirms laba laika cilvēki ir novērojuši likumsakarību starp paēdušu un laimīgu cilvēku. Lai kā mums patiktos domāt par savu apziņu kā neatkarīgu vienību, patiesībā mūsu emocionālo, garīgo un psiholoģisko stāvokli ietekmē daudz un dažādi ārējie faktori. Viens no šiem faktoriem, kuram pēdējā laika pētnieki pievērš aizvien vairāk uzmanības, ir zarnu traktā esošo mikroorganismu ietekme uz cilvēka smadzenēm.

Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

Kādēļ vēža un diabēta pacientu skaits pēdējo 15 gadu laikā ir dubultojies? Mēs cīnāmies ar sekām – slimībām cenšamies likvidēt simptomus, bet pārāk maz aizdomājamies, kas ir šo slimību cēloņi. Mūsu veselības cēlonis primāri ir meklējams veselīgā dzīvesveidā. Viens no lielākajiem slimību cēloņiem ir toksiskās vielas, kuras mēs ik dienas uzņemam kopā ar pārtiku.
Viena no šīm vielām ir bisfenols A jeb BPA.

Pēteris Mežs

Nav noslēpums, ka viens no veselīga dzīvesveida stūrakmeņiem ir pilnvērtīgs uzturs, kas nodrošina mūsu organismu ar tam nepieciešamajām uzturvielām un vitamīniem. Diemžēl liela daļa sabiedrības arvien neievēro pareizus uztura pamatprincipus, kā rezultātā cieš veselība, un nereti rodas arī aptaukošanās. Lai uzzinātu vairāk par uztura nozīmi cilvēka dzīvē un citiem ar ēšanas paradumiem saistītiem jautājumiem, uz sarunu aicināts pieredzes bagātais gastroenterologs – profesors Anatolijs Danilāns.