Stāsta, ka zosis dējot naktī un agri no rīta un visražīgākās esot trīs gadus vecās. Atkarībā no šķirnes četros tradicionālajos dēšanas mēnešos zoss spēj piepildīt ligzdu ar 35 līdz 50 olām. Vēl stāsta, ka visgaršīgākās pankūkas sanākot tieši no zoss olām. Arīdzan visekonomiskākās, jo zoss ola ir prāvāka par vistas olu – sver aptuveni 150 gramu. Tai gan ir pamatīga čaumala, tāpēc vārīšanai vajag 15 minūtes.

Zosu olas, tāpat kā pīļu, veikalā nenopirksi. Veselības speciālisti, vismaz mūsu valstī, uzskata, ka ūdensputnu olas nav drošas – to čaumalās nav tā aizsargslāņa, kas baltumu un dzeltenumu pasargātu no iespējamās salmonellu invāzijas. Tāpēc zosu olas jāēd tikai termiski apstrādātas, piemēram, iejauktas kēksu un kūku mīklā, kur tās nereti iederas labāk par vistu olām. Ja dvēselē esi konditors, diezin vai varēsi atteikties no groziņa zosu olu. Bet tas iespējams tikai pavasarī.