Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Ēšanas paradumi

Psihoterapeite Dr. Silvija Lejniece
Uztura speciāliste Dr. Guna Havensone


Latvijā arvien vairāk bērnu cieš no liekā svara un aptaukošanās, un palielinās slaidu meiteņu skaits ar izteiktu būtisku uzturvielu trūkumu organismā. Ko darīt?

Ārstu praksē un pētījumos* par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli ir novērots, ka pieaug bērnu skaits ar lieko svaru un aptaukošanās problēmām, vai gluži otrādi – pārāk slaidu meiteņu skaits ar izteiktu būtisku uzturvielu trūkumu organismā. Iemesli abu šo problēmu pamatā ir gan psiholoģiskas, gan fiziskas dabas.

Tiekšanās pēc pārlieka slaiduma
Izteikts uzturvielu trūkums organismā visbiežāk izpaužas kā anoreksija vai bulīmija. No visiem pacientiem, kuriem noteikta šo slimību diagnoze, aptuveni 95% ir pusaudzes un jaunas sievietes vecumā līdz 25 gadiem. Tas skaidrojams ar to, ka meitenes biežāk nekā zēni sevi uzskata par resnām, un viņas izmanto visdažādākos līdzekļus, lai kļūtu tievas, nedomājot par sekām.

Anoreksija, tās pazīmes un risinājumi: anoreksija ir slimība, kad, uzmācīgu domu vadīta un vēlēdamās kļūt tievāka, meitene vai jauna sieviete atsakās no kalorijām bagāta ēdiena, badojas, pastiprināti sporto, lieto caurejas līdzekļus. Ar anoreksiju slimo meitenes pat 10 gadu vecumā. Bieži šīs problēma sākas, iestājoties pubertātei. Anoreksijas pacientēm ir nepārvarama vēlme patikt sev un citiem (būt tievai), kas ir pretrunā ar vajadzību pēc ēšanas-bada sajūtu. Skatoties spogulī, viņas parasti redz, ka ir resnākas, nekā patiesībā. Ēdiens, viņu uztverē, ir drauds un var nodarīt pāri.

Uzvedība un pazīmes, kas sauc pēc palīdzības:
izteikti tievs augums, ēd ļoti maz un tikai produktus ar zemu kaloriju daudzumu, daudz sporto un lieto caurejas līdzekļus, bet ar laiku kustēties kļūst arvien grūtāk, nav spēka un enerģijas. Meitenēm bieži izbeidzas mēnešreizes un zēniem parādās potences problēmas. No rītiem regulāri ir slikts garastāvoklis, agresivitāte, slikta pašsajūta un novērota noslēgšanās sevī. Smagos gadījumos pievienojas bezcerība un domas par pašnāvību.

Risinājumi:
slimības ārstēšanā sākotnēji viss ir vecāku rokās, jo anoreksijas slimnieki visbiežāk neapzinās, ka ir slimi un paši pēc palīdzības nesauc. Ja vecāki redz, ka kaut kas nav kārtībā, tad primāri vajadzētu izrunāties ar bērnu. Ja viņam ir anoreksijas pazīmes un zaudēts vairāk nekā 15% no ķermeņa masas, jādodas pie ģimenes ārsta, lai konstatētu to orgānu veselības stāvokli, kas uztur pie dzīvības. Ja organisms fizioloģiski spēj funkcionēt un svars ir normāls, tad primāra ir vizīte pie psihoterapeita, bet ja slimība ir ielaista, tad jādodas pie psihiatra. Jauniem pacientiem (11-12 gadi) palīdz ģimenes terapija.

Bulīmija, tās pazīmes un risinājumi: bulīmija ir biežas lēkjmveidīgas pārēšanās epizodes ko pavada uzmācīgas domas (neapmierinātiba ar savu ārējo izskatu un slimīgas bailes aptaukoties) un nepārvarama tieksme pēc ēdiena. Pacienti periodiski badojas, kam seko pārmērīga ogļhidrātiem un taukvielām bagāta uztura uzņemšana, no kā pēc ēšanas atbrīvojas, tīši izraisot vemšanu. Tam seko vainas sajūta un riebums, bet tai pat laikā slimnieki ļoti labi apzinās, ka nodara savam organismam kaitējumu. Bulīmijas pacienti ļoti kaunas par savu slimību, tāpēc bieži vien par to neviens nezina.

Pazīmes: badojas, lieto caurejas līdzekļus un pastiprināti sporto. Vērojamas regulāras svara svārstības. Bulīmiķus var atpazīt, rūpīgāk novērojot – no ledusskapja pazūd daudz pārtikas, ir pārmērīga interese par ēšanu, noslēpumainība. Pēc ēšanas bieži nozūd vannas istabā. Pastāvīgi izraisot vemšanu, kuņģa skābe bojā zobus – cieš zobu emalja, tie kļūst trausli, parādās mēles ievainojumi, trausli kļūst arī nagi un mati. Paralēlās saslimšanas – depresija, miega traucējumi, straujas garastāvokļa maiņas, impulsa kontroles traucējumi.

Risinājumi jeb jāpārvar kauns:
slimniekiem jāvēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita, kas arī būs galvenais sabiedrotais cīņā ar ēšanas traucējumiem. Vērsties pie ārsta parasti ir ļoti grūti, jo ir kauns, turklāt ir sajūta, ka neviens nevarēs palīdzēt. Tieši tāpēc ar bulīmiju bieži slimo ilgstoši, pat desmit un vairāk gadu. Bulīmijas un anoreksijas minimālais ārstēšanās ilgums ir trīs gadi.


Liekais svars - aptaukošanās
Liekā svara un aptaukošanās pamatā visbiežāk ir neveselīgs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte ikdienā un pasīvs brīvā laika pavadīšanas veids.
Neveselīgs uzturs: aptaukošanās attīstību un funkcionālus gremošanas traucējumus visbiežāk veicina trekns un salds ēdiens (krāsaini un saldināti dzērieni, smalkmaizītes, konfektes, čipši), tādēļ no tā jāizvairās. Ja bērniem ir īpaši izteikta vēlme pēc našķiem, ieteicams dot tādus saldumus, kas nesatur liekas krāsvielas un daudz taukus, piemēram, musli-graudu batoniņu vai hematogenu.
Pilnvērtīgam uzturam, jāēd produkti, kas bagāti ar olbaltumvielām (olas, piena produkti, liesa gaļa, zivis), kā arī minerālvielām un vitamīniem (augļi un dārzeņi). Lai nodrošinātu organismam nepieciešamo ogļhidrātu un šķiedrvielu daudzumu, katrā ēdienreizē bērnam jāēd saliktos ogļhidrātus saturošus produktus - pilngraudu rīsi, griķi, mieži, auzu pārslas, rupjmaize, pilngraudu brokastu pārslas, kartupeļi, burkāni, bietes, zirņi un pupiņas, banāni.
Izsekot bērna dienas gaitām un tam, ko viņš ēd, pilnībā nav iespējams, tāpēc kā risinājums noderēs sarunas par veselīgu uzturu vai arī kopīga maltīšu gatavošana. Ja liekais svars ir izteikts, jādodas pie uztura speciālista, kurš palīdzēs noteikt situācijas nopietnību un izstrādās svara samazināšanas programmu, nekaitējot bērna veselībai, augšanai un attīstībai.

Mazkustīgs dzīvesveids:
cīņā pret aptaukošanos un lieko svaru labs palīgs ir aktīvs dzīvesveids gan ikdienā, gan brīvdienās. Jāseko līdzi tam, lai bērns apmeklē skolā obligātās sporta stundas un, ja iespējams, ārpus skolas sporta nodarbības. Tāpat vērtīgas ir vismaz 40 minūšu ikdienas pastaigas. Ģimenes sezonas sporta tradīciju ieviešana palīdzēs gan pret aptaukošanos, gan stiprinās ģimenes saites. Vasarā tā var būt kopīga riteņbraukšana, peldes, izbraucieni dabā un garas pastaigas pa mežu; ziemā slēpošana, snovošana vai slidošana; pavasarī arī riteņbraukšana, skrituļslidošana; rudenī - pat sēņošana.

*FINBALT veselības monitorings - Latvijas iedzīvotāju (15-64 gadu vecumā) veselību ietekmējošo paradumu pētījums (2008)

SIA “G.Miežis Ārsts” ir farmaceitiska kompānija, kas aktīvi darbojas Latvijas zāļu tirgū jau kopš 1993. gada, izplatot zāles, medicīnas preces un uztura bagātinātājus.


Viedokļi par ēšanas traucējumiem, Speciālistu komentāri

Komentē ārste- psihoterapeite Inta Kalniņa


Problēmas, kas saistītas ar ēšanas traucējumiem ir gana nopietnas un tieši anoreksija (sevis badināšana) smagākajā formā var novest līdz nāvei. Mirstība to personu vidū, kam konstatēta uzmācīga atsacīšanās no ēdiena, ir lielāka nekā starp jebkurām citām psihiatrisko pacentu grupām.
Ir svarīgi, ka anoreksijas (sevis badināšanas) sākums ir kā pie parastas notievēšanas, bet pakāpeniski process pārvēršas par badošanos un kļūst par uzmācību - neatvairāmu vēlmi kļūt tievākai. Pie kam priekšstats par sevi ir izkropļots - ir sajūta (!) , ka "esmu resna", kaut arī objektīvie dati ( svara un garuma attiecība) liecina par pretējo. Kad badošanās sasniegusi zināmu robežu, organisms vielmaiņai izmanto pēdējos enerģijas resursus un hormonālais, bioķīmiskais līdzsvars tiek galēji izjaukts. Piem., tauku krājumi ir izmantoti un sadalās organisma olbaltumvielas, pakāpeniski iestājas dzīvībai bīstams stāvoklis.
Runājot par psihisko procesu norisi anoreksijas gadījumā, anoreksijas pētnieki (piem., Arturs Krisps, 1996.G.) apraksta anoreksiju kā neapzinātu baiļu reakciju uz procesu - no bērna kļūt par pieaugušo, psiholoģiski patstāvīgu.
Ar anoreksiju sirgstošie smagākos gadījumos var kļūt par ģimenes dzīves centru; reiziem tuvinieki ir izmisuši, jo grūti palīdzēt ar anoreksiju saslimušajam ģimenes loceklim viņa spēcīgā problēmas nolieguma dēļ, neapzinās stāvokļa nopietnību. Arī traucētajām savstarpējām attiecībām ģimenē ir liela nozīme. It sevišķi svarīgas attiecības ar māti jau agrīnā bērnībā.
Uzskatu, ka visu ēšanas traucējumu gadījumos svarīga ārstēšanas metode ir psihoterapija, arī paralēli medikamentozai terapijai un citiem pasākumiem, kas nepieciešami attiecigi smaguma pakāpei.
Pamatā visos ēšanas traucējumu gadījumos būtu vēlama individuālā psihoterapija, bet anoreksijas gadījumā būtiska ir ģimenes psihoterapija terapija (abas metodes paralēli). Tā kā problēma ir arī pārāk spēcīga kauna sajūta, kuras dēļ reizēm nespēj runāt ar terapeitu par sevi, tad var labi derēt pašpalīdzības grupas un informatīvas programmas ar vingrinājumiem, lai veicinātu slimības apzināšanos.
Ja runā par psihisko procesu norisi bulīmijas gadījumā, tad galvenie traucējumi ir tie, kuros izpaužas grūtības uzsākt patstāvīgu dzīvi un aiziet no vecāku mājām. Visbiežāk tas atbilst pusaudžu gadu beigu periodam.
Ārstēšana līdzīga kā anoreksijas gadījumā - individuālā vai ģimenes psihoterapija.
Par aptaukošanos.
Pārēšanās un svara pieaugums vērojams arī stressa situācijās, piem., smagi zaudējumi, nelaimes gadījums, bērna piedzimsana. Šajās situācijās ļoti bieži ir depresivitāte vai arī depresija. Ēdienu samērā bieži neapzināti izmanto kā "mīlestības derivātu".
Kā palīdzēt, ja draugiem, radiniekiem šādas problēmas?
Uzskatu, ka būtiskāk palīdzēt anoreksijas un bulīmijas gadījumā. Svarīgi būtu vedināt ar anoreksiju (arī bulīmiju) sirgstošo apzināties stāvokļa nopietnību, jo ir "jāpārvar" spēcīgs noliegums, izkropļotā un neobjektīvā sevis uztvere. Nederēs nekāda veida kritika, ar cieņu jāizturas pret jebkādām pozitīvām iezīmēm. Būtu palīdzoši, ja izdodas pierunāt doties pie psihoterapeita un konsultāciju vai uz pašpalīdzības grupu, kurā cilvēki ar šādām problēmām. Ir labi, ja mātes, kas pamana problēmu, meklē palīdzību savam pusaudzim, jaunietim.
Kā pamanīt?
Ārēji anoreksija izpaužas ar noguruma noliegumu un paaugstinātu aktivitāti.
Var izpausties ne tikai ar barības ierobežošanu, bet arī ar vemšanu, diurētisku līdzekļu lietošanu, pārāk aktīvu fizisko slodzi.
Īpatnības - šdienu slēpj, piem., kabatās, slēptuvēs; ēšanas laikā tērē laiku dažādām darbībām ar ēdienu, neapēsto noslēpj. Parasti atsakās ēst tuvinieku klātbūtnē, sabiedriskās vietās.
Pacients bieži skatās spogulī un sūdzas par lieko svaru.


Dr.Laila Meija, dietoloģe,P.Stradiņa KUS, Veselības centrs 4

Runājot par bērniem, gribētu uzsvērt, ka vecāki bieži maldīgi iedomājas, ka bērni nevar iztikt bez saldumiem, neveselīgiem, bet kārotiem našķiem. Nevajag paļauties bērna uzstājībai, savu mīlestību labāk aplieciniet kopā spēlējoties ar bērnu un izdomājot bērnam aizraujošu laika pavadīšanu. Tad bērns būs ievērojami laimīgāks un nemaz nepārdzīvos par nenopirktajiem saldumiem.
Savukārt, domājot par pieaugušo aptaukošanaās problēmu un mēģinājumiem to risināt, jāuzsver, ka cilvēki vienmēr alkst pēc brīnumlīdzekļiem ar ātru darbību, bet paši nemaz negrib mainīties. Tendence ir iegādāties kādus “mistiskus“, nepārbaudītus uztura bagātinātājus, pirkt tos arī internetā un „no rokas“ vai izvēlēties ārkārtīgi stingru diētu, kas ir mokoša un ko var izturēt labi ja dažas nedēļas. Šādas akcijas parasti veic dažas reizes gadā, bet pārējā laikā dzīvo kā ierasts – ēd to, kas pa rokai, nekustās, lieto alkoholu, smēķē, netiek vaļā no pastāvīga stresa sajūtas. Saprotams, kā šādiem pasākumiem efekts nebūs vai būs ļoti īslaicīgs, visbiežāk svars atgriezīsies ar uzviju. Lai veselīgi zaudētu svaru un, galvenais, saglabātu šo svaru, jāmaina visa dzīve – gan ikdienas ēšanas ieradumi, kad fizisko aktivitāšu režīms un domāšana. Tas nav viegli un ātri, bet, ja ir motivācija, tad rezultāts noteikti būs.


Kristīne Veckrāce
psiholoģe, psihoterapeite


Ka parādās bulīmija vai anoreksija?
Pazīmes, kas var liecināt, ka jūsu tuviniekam ir radušās grūtības, kas izpaužas ēšanas traucējumos, ir aizraušanās ar notievēšanu, kas pamazām pārvēršas par badošanos (anoreksijas gadījumā) vai izteikta sava svara kontrolēšana (bulīmijas gadījumā). Parasti to pavada izteiktas bailes par pieņemšanos svarā un neatbilstoša sava ķermeņa uztvere (ir grūtības ieraudzīt un adekvāti novērtēt savu svaru, izskatu). Sākotnēji var būt grūti pamanīt izmaiņas, jo gan anoreksijas, gan bulīmijas gadījumā, tas tiek rūpīgi slēpts. Būtiskākais ir veltīt laiku tam, lai pievērstu uzmanību savam tuviniekam, novērotu viņa uzvedību un censtos kritiski izvērtēt notiekošo. Labāk pārliecināties un konstatēt, ka nav problēmu, nekā nobīties vai izvairīties un pamanīt ēšanas traucējumus jau vēlākā stadijā.
Tuviniekiem būtu nozīmīgi nekļūt kritiskiem vai nosodošiem, ja viņi pamana vai konstatē sava ģimenes locekļa problēmu. Jāsaprot, ka pat uzstājīga teikšana un pārliecināšana, ka „Beidz muļķoties! Tu taču izskaties labi!” var nesniegt vēlamo rezultātu, jo cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem ir nopietni traucēta spēja pretoties savai vēlmei pēc ēšanas, traucēta sava ķermeņa uztvere un spēcīgi darbojas noliegums kā aizsardzības mehānisms. Tas nav personisks noraidījums palīdzību sniedzošajam radiniekam, tas liecina par grūtības dziļumu. Tomēr ir svarīgi mudināt meklēt palīdzību. Pēc iespējas saprotošākas sarunas, kurās ir miers, izpratne un nav pārmetumu, varētu veicināt atklātību.
Reizēm ģimene pati var nepamanīt, cik lielu nozīmi viņi tiešā vai netiešā veidā piešķir ārējam izskatam. Piemēram, skatoties TV pārraidi vai lasot žurnālu, var izskanēt pat netieši pavirši komentāri, kas norāda uz slaida auguma it kā priekšrocībām. Arī gadījumi, kad kāds no ģimenes locekļiem pats izmēģina dažādas diētas var otram norādīt uz ārēja izskata nozīmīgumu. Nereti vecāki vai citi ģimenes locekļi izsakās par savu bērnu ēšanas paradumiem vai ārējo izskatu, kas tiešā veidā var ietekmēt pašvērtējumu un priekšstatu par ķermeņi. Īpaši jauniešu vecumā šāds komentārs vai uzvedība var nepazināti tikt tulkots kā „Es varu patikt savai ģimenei tad, ja esmu tieva. Esmu nozīmīga un vērtīga tikai tad, ja esmu skaista un tieva”.
Kolīdz parādās ēšanas traucējumu pazīmes, būtu labi vērsties pie speciālista, lai tie nepāraug nopietnā slimībā.
Bieži ēšanas traucējumu iemesls ir psiholoģiski dziļāks un cēlonis var būt meklējams, piemēram, (neapzinātās) attiecībās ar kādu ģimenes locekli, tie var būt dziļi personiski konflikti, kas saistīti ar sociālās lomas, seksualitātes pieņemšanu vai nepieņemšanu. Tādēļ parasti anoreksijas un bulīmijas ārstēšanas gadījumos būtu vajadzīga ne vien medicīniska, bet arī ilgstoša psihoterapeitiska palīdzība.
Psihoterapeita palīdzība būtu jāsaņem ne vien cilvēkam ar ēšanas traucējumiem, bet arī tuviniekiem, lai dziļāk saprastu notiekošo, apgūtu jaunu uzvedību, kā arī iespējams mainītu savu attieksmi.


Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre

Psihoterapeitu praksē dažādi ēšanas traucējumi ir bieži sastopams simptoms, ar ko nākas strādāt. Varētu pat teikt tā – jo smagāka un dziļāka ir pacienta psihopatoloģija, jo nopietnāki personības traucējumi, jo vairāk parādās ar ēšanu saistīti simptomi. To var izskaidrot tā, ka ēšana un viss, kas ar to saistīts ir viena no pirmajām un ļoti būtiskajām tēmām, kas ienāk mūsu dzīvē tūlīt pēc dzimšanas. Ēšana ir mātes un bērna attiecību būtiska sastāvdaļa. Līdz ar to, tas cik veiksmīgas vai neveiksmīgas tās ir bijušas, var atspoguļoties dažādās ar ēšanu saistītās izjūtās. Ar ēšanu saistīti rituāli ieņem lielu, un ne vienmēr līdz galam apzinātu, lomu sabiedrības, dažādu kultūru un katras ģimenes dzīvē. Rezultātā ēdiens un ēšana cilvēka apziņā nozīmē daudz vairāk kā tikai fizisks kādas vielas daudzums, ar ko apmierināt izsalkumu....ēdiens nomierina...ēdiens, tās ir rūpes...ar ēdiena palīdzību es varu kontrolēt, kādu, kurš no manis atkarīgs... atsakoties ēst, es varu izteikt protestu....atsakoties ēst vai pārēdoties, es sevi sodu....atsakoties ēst, es varu nomirt....ēšanas rituāli ir kā neverbāla komunikācija, caur tiem mēs paužam attieksmi, savas jūtas....
Svarīgi arī piebilst, ka ēšanas traucējumi ir raksturīgs simptoms, ja bērns ir bijis seksuāli izmantots. Pie kam var parādīties un pastāvēt ilgstoši pat daudzus gadus pēc traumas, kas nozīmē, ka traumas sekas ir dziļākas, kā gribētos domāt.
Pusaudžu gados, kad noris straujas pārmaiņas gan fiziski, gan emocionāli, ir lielāks risks parādīties jauniem simptomiem, arī ēšanas traucējumiem, gadījumā, ja bērna psihe ar šīm pārmaiņām netiek galā. Labāk ir neatlikt palīdzības meklēšanu jau pusaudžu gados, jo bērna psihe ir vairāk gatava pārmaiņām un terapija parasti ir vieglāka un īsāka. Grūtāk ir ja pusaudzis ar neatrisinātiem iekšējiem konfliktiem un dažādiem simptomiem iesoļo pieaugušo dzīvē. Pirmkārt, viņš nav gatavs pieaugušo dzīvei, otrkārt, dažādie simptomi jau ir kļuvuši par viņa personības sastāvdaļu, un tad to korekcija prasa ilgstošāku terapiju.
Kādu palīdzību meklēt? Pirmkārt, tā ir psihoterapija. Vēlamās psihoterapijas metodes ir psihoanalītiskā psihoterapija vai psihoanalīze- lai atrisinātu tos dziļos psiholoģiskos konfliktus, kas radījuši šos simptomus. Papildus varētu tikt izmantotas kognitīvās psihoterapijas metodes ar mērķi uzlabot savus ēšanas paradumus, iegūt veselīgāku paštēlu. Smagākos gadījumos psihoterapiju var nākties kombinēt ar medikamentozu ārstēšanu- tad palīdz psihiatrs.


Signe Rinkule

Ievērojami samazināts ķermeņa masas indeks (ĶMI) mazāks par 17,5 kas arī izraisa nepietiekamu uzturvielu daudzumu sakarā ar ēstgribas trūkumu. Anoreksijas gadijumā tas ir slimīgas bailes palikt resnai un ir saistīts ar psihogēnas ēstgribas trūkumu, bet bulīmijas gadijumā (psihogēnā rijiba) badošanās tiek papildinātsa ar atkārtotas pārēšanas brīžiem. Abas šīs slimības ir ārstējamas pie psihiatra, pacientiem pašiem ir jasaprot un jaizprot veselības riski kuri ir saistīti ar šīm slimībām. Cik tieši laika ziņā var paņemt ārstēšana ir ļoti grūti spriest, jo rezultāti ir atkarīgi gan no paša cilvēka gan arī no apkārtejo līdzestības. Ļoti bieži cilvēki kuri cieš no šīm slimībām nemaz neizprot , ka ir slimi un ir ļoti nekritiski. Var meiģināt pacientiem ieteikt vēlamo uzturu un pārliecināt par objektīvu nepieciešamo uzturvielu daudzumu, bet tas reti palīdz.
Par aptaukošanos:
Vienmēr ir jaatcerās , ka bērniem normālai attīstībai ir nepiciešams – veselīgs uzturs, kustības, labvēlīga vide. Uzturs ir svarīgs faktors pusaudža augšanas, attīstības un veselības nodrošināšanai, veselīgs uzturs nodrošina organismu ar nepieciešamajām uzturvielām, veselīgi ēšanas paradumiem ir svarīga nozīme slimību profilaksē,ēšanas paradumi saglabājas visu mūžu, ir svarīgi attīstīt prasmes un iemaņas izvēlēties veselīgu uzturu.


Follow veselslv on Twitter


 


 


 


 

 

Citi piedāvājumi