Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Antioksidantu nozīme organismā

Alise Silova

Daudzi zinātniskie pētījumi liecina, ka risks saslimt ar vēzi un sirds un asinsvadu slimībām ir saistīts ar zemo C un E vitamīna, beta karotīna un selēna līmeni organismā. Šiem savienojumiem piemīt antioksīdatīva darbība un to uzdevums ir pasargāt šūnas no skābekļa kaitīgās ietekmes.
Kāds ir skābekļa kaitīgās ietekmes mehānisms?
Mēs taču visi dzīvojam skābekļa atmosfērā, bez kura nevarētu izdzīvot pat dažas minūtes. Mūsu audi ir piesātināti ar skābekli un ar to atrodas nepārtrauktā saskarsmē, bet izrādās tas reizēm var izraisīt daudzas slimības un pat veicināt organisma bojāeju. Izrādās, ka organismā skābeklis var pārvērsties augsti reaģētspējīgās nestabilās skābekļa formās — skābekļa brīvajos radikāļos: superoksīdanjonā - O  un hidroksilradikālī  - OH.
Organismā skābekļa brīvie radikāļi veidojas nepārtraukti, un tie ir šūnas normālas vielmaiņas starpprodukti. Sevišķi daudz O  veidojas fagocitozes procesā. To veidošanās ir "apdomāta" un vērsta uz to, lai mūsu organismu pasargātu no infekcijām. Taču pārāk liela to producēšana ir bīstama un izraisa slimības, piemēram, reimatoīdo artrītu. Ir izpētīts, ka cilvēka organismā 1 — 3% no ieelpojamā skābekļa pārvēršas par O  . Tā kā cilvēks patērē daudz skābekļa, aprēķināts, ka gadā mūsu organismā rodas vairāk nekā 2 kgO , bet pie hroniskiem iekaisumiem — vēl vairāk.Skābekļa brīvo radikāļu skaits organismā krasi pieaug piesārņota gaisa, ultravioleto staru, jonizējošās radiācijas, cigarešu dūmu, fiziskās pārpūles, stresa, išēmijas, hipoksijas ietekmē, kā arī noārdoties dažiem medikamentiem u.c. Visjutīgākās pret skābekļa brīvo radikāļu iedarbību ir šūnu membrānas, kuras satur nepiesātinātās taukskābes un lipīdus. Apmēram 20% no katras dzīvās būtnes masas veido bioloģiskās membrānas. Tās šūnās veic ap 20 funkciju — robežfunkcijas, organisko un neorganisko vielu uzņemšanu, vielu transportu cauri membrānām, nevajadzīgo produktu izvadi, šūnu membrānās rodas nervu impulsi un notiek to vadīšana utt. Skābekļa brīvie radikāļi veic savus oksidatīvos bojājumus nepiesātināto taukskābju dubultsaišu vietās un izraisa ķēdes reakciju, veidojot arvien jaunus radikālus. Šo procesu sauc par lipīdu peroksidāciju. Tas izraisa šūnu caurlaidības palielināšanos, orgānu nekrozi, rada novecošanos un vēzi. Brīvie radikāļi iedarbojas arī uz daudzu fermentu un DNS struktūru, to izjaucot un veicinot vēža attīstību.
Kā pret to cīnās organisms?
Organismā ir izveidojusies speciāla aizsargsistēma, kas pasargā šūnas no pastāvīgi uzbrūkošiem brīviem radikāļiem. Tie ir fermenti, īpašas olbaltumvielas, kā arī E un C vitamīni, beta karotīns (provitamīns A), urīnskābe, bilirubīns, albumīns. Svarīga nozīme pieder mikroelementiem. Varš, cinks, mangāns, selēns nodrošina fermentu darbību. Šeit jāpiezīmē, ka Latvijas augsne ir nabadzīga ar šiem mikroelementiem un līdz ar to uzņemšana ar uzturu ir nepietiekama. Ja izveidojas situācija, kad ir pavājinājies kaut viens no aizsargsistēmas posmiem, vai iztrūkst iepriekš minētie mikroelementi, vai aktivējas procesi, kuros tiek "ražots" daudz brīvo radikāļu, šūna vairs nav spējīga pilnībā atvairīt brīvos radikāļus un tie sāk veikt savu graujošo ietekmi.
Ir izpētīts, ka brīvie radikāļi ir vainīgi vairāk nekā 100 slimību patoģenēzē, galvenokārt vēža, aterosklerozes, reimatoīdā artrīta, diabēta, AIDS, anēmijas, spontāno abortu u.c. Zems fermenta daudzums, kas saistīts ar selēna deficītu, ir novērojams vēža, sirds un asinsvadu slimību gadījumā, vīriešu neauglības, Krona slimības, reimatoīdā artrīta, kataraktas. novecošanās, grūtniecības toksikozes, alkoholisma, hepatīta, diabēta, reimatisma, anēmijas u.c. gadījumos.
Lai palīdzētu organismam tikt galā ar blīviem radikāļiem, tiek izmantoti preparāti ar antioksidatīvām īpašībām, to skaitā E, C vitamīns, beta karotīns, bioflavonīdi, selēns, superoksīddismutāze u.c, gan profilaktiski, gan papildus ārstēšanas kursam. Daudzus no šiem antioksidantiem mēs saņemam ar uzturu, galvenokārt augļiem un dārzeņiem, kurus dienā ieteicams apēst ap puskilogramu.
Angļu zinātnieki divu gadu laikā apsekoja 40 000 vīriešu un 87 000 sieviešu, kuri ikdienā saņēma vairāk nekā 100 IU E vitamīna, un secināja, ka risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām samazinājās attiecīgi par 37% un 41%. Centrālās Ķīnas ziemeļos Linksianas reģionā ir visaugstākais saslimstības līmenis pasaulē ar barības vada un kuņģa vēzi, kas saistīts ar zemo vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu organismā.
Somijā selēna deficītu augsnē un līdz ar to iedzīvotāju organismā novērsa vairāku gadu laikā, bagātinot augsni ar nātrija selenatu, to pievienojot minerālmēsliem. Selēna daudzums graudaugos pieauga desmit reižu. Pēc augsnes bagātināšanas selēna līmenis asins serumā pieauga pilsētniekiem par 63% un lauciniekiem par 75%, kas veicināja slimības riska samazināšanos, galvenokārt ar vēzi un sirds un asinsvadu slimībām. Ļoti spēcīgas antioksidatīvas īpašības ir bioflavanoīdiem, vairāki no tiem ietilpst P vitamīna sastāvā. Bioflavanoīdus mēs saņemam no augu valsts — augļiem, dārzeņiem, tējas un sarkanvīna. Tie ir ipiski fenolu savienojumi un darbojas daudz efektīvāk par E vitamīnu. Pētījumi liecina, ka ar bioflavanoīdiem bagātīgs uzturs spēj aizkavēt sirds slimību attīstību. Līdzās daudziem rakstiem par antioksidantu labvēlīgo ietekmi uz veselības uzlabošanos ir parādījušies atsevišķi ziņojumi par to nelabvēlīgo efektu un par to tiek daudz diskutēts. "Rūdītiem" smēķētājiem beta karotīns veicinājis biežāku saslimstību ar plaušu vēzi; daži flavanoīdi izraisījuši akūto nefropātiju. Pārlieku lielas devas antioksidantu arī var izraisīt kaitīgu ietekmi uz šūnas dzīvotspēju. C vitamīns veicina dzelzs atbrīvošanos no tā krātuvēm. Tādēļ cilvēkiem, kuru organismā ir dzelzs pārpilnība, nav ieteicams lielās devās uzņemt C vitamīnu. Jāatceras, ka selēnterapiju vai selēnprofilaksi jāveic, kontrolējot selēna līmeni, jo lielā devā tas var būt toksisks. Selēna līmeni precīzāk atspoguļo fermenta līmeņa noteikšana, jo fermenta koncentrācija mazāk ietekmējas no uztura maiņas. Pamatojoties uz iepriekš minētiem faktiem, ir skaidrs — lai laikus izvairītos no daudzām slimībām un uzsākot antioksidantu lietošanu, nepieciešams noteikt fermentu līmeni organismā, kas cīnās pret brīviem radikāļiem.

Follow veselslv on Twitter

 



 

 

Citi piedāvājumi