Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Veselīgs uzturs

Mīdijas

Iveta Galēja, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada oktobris
• Visgaršīgākās un labākās mīdijas dabūjamas no septembra līdz februārim.
• Svaigas mīdijas var pazīt pēc cieši aizvērtajiem vākiem. Tās, kurām vāki
ir pavērušies, jāmet prom. Pēc vārīšanas ir otrādi – labas ir tikai tās, kas atvērušās, bet slēgtās nav ēdamas.

Lasīt tālāk ...

Mārrutki

Iveta Galēja, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada oktobris
Mārrutka sakne ir bez smaržas, un asums no tās izlaužas tikai tad, kad to iegriež vai ielauž. Tās rīvēšana gan nav viegla un prasa saņemšanos, taču rezultāts to visu atsver – tikai tad parādās mārrutka īstā garša un daba. Katrā ziņā rīvēt mārrutku labāk ārā, svaigā gaisā, un arī tad jāskatās, lai vējš pūstu nevis sejā, bet no muguras, un elpot vēlams caur muti, nevis degunu.

Lasīt tālāk ...

Smiltsērkšķi

Ieva Salmane, žurnāls „Garšīgs”


Galvenā smiltsērkšķu vērtība ir bagātīgais vitamīnu saturs un eļļas sastāvs. Šo sulu nav nepieciešams papildināt ar eļļu, kā tas darāms ar burkānu sulu, jo māte daba šoreiz ir parūpējusies par pilnu komplektu.

Lasīt tālāk ...

Ēdamie kastaņi

Ieva Salmane, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada oktobris
Līdz ar romiešu pirtīm, kas pilnveidoja daudzu tautu izpratni par higiēnu, no seno romiešu uzvaras gājiena pāri Eiropai mums palicis mantojumā vēl šis tas. Tā kā romieši gatavojās uz ilgāku palikšanu iekarotajās teritorijās, viņi nodrošinājās ar pazīstamu un garšīgu pārtiku nākotnei – apstādīja veco, labo Eiropu ar ēdamo kastaņu audzēm. Pie mums gan to nav, taču tur nevaram vainot romiešus, bet siltuma ziņā paskopo klimatu.

Lasīt tālāk ...

Rozīnes

Ieva Salmane, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada decembris
Kad sakām: ar rozīnīti, tas nozīmē – kaut kas salds trāpījies uz zoba un piedod garšu, jēgu un savdabību visam pasākumam, apģērbam, ēdienam vai cilvēkam. Jā, tās ir tās mazās, krunkainās odziņas, kuras, pārklātas ar šokolādi, somi ap Ziemassvētkiem tirgo kā ziemeļbriežu kakas. Žāvētas aprikozes ir aprikozes, kas izžāvētas, žāvētas plūmes ir žāvētas plūmes, bet, lūk, izkaltējam vīnogas un nosaucam tās par rozīnēm. Dīvaini, vai ne? Vienīgi godīgajiem francūžiem ir raisin (vīnogas) un raisin sec (vīnogas žāvētas).  Ir daudz un dažādas rozīnes – lielas un mazas, gaišas un tumšas. Tas atkarīgs no vīnogu šķirnes, bet ne tikai. Piemēram, gaiši zeltainās rozīnes ir tās pašas brūnās, tikai apstrādātas  ar sēra dioksīdu un mākslīgi žāvētas, lai piešķirtu tām burvīgo zeltaino krāsu, uz ko mēs visi uzraujamies, stāvot veikalā pie plaukta. Parasti vīnogas tiek žāvētas saulē –  kā nekā lielākoties tās ražo valstīs, kur par saules trūkumu nesūdzas, faktiski visās dienvidu zemēs.

Lasīt tālāk ...

Asinsdesa

Ieva Salmane, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada decembris
Melnās desas, putraimdesas – sauc, kā gribi, vienalga asiņainais pagatavošanas process ir neizbēgams. Nav, nav košers, bet šoreiz Eiropa mūs sapratīs gan. Kā nekā taupīgie vācieši savu Blutwurst gatavojuši jau sen un vēl latviešus pamācījuši. Kā jau parasti, nepieciešamības un nabadzības spiesti, ļautiņi izdomā gluži fantastiskas lietas, kas pēc tam vēl kļūst par delikatesi.

Lasīt tālāk ...

Rožkāposti

Iveta Galēja, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada decembris
Rožkāposti ir tie paši Briseles kāposti, un gan viens, gan otrs nosaukums ir pareizs. Rožkāposti tāpēc, ka mazie kāpostu pumpuriņi atgādina vēl neatvērušās rozes, bet Briseles kāposti tāpēc, ka 19. gadsimta grūtajos laikos Briseles apkaimes zemnieki glāba pilsētnieku vēderus no izsalkuma. Stāsti par šo minikāpostiņu labajām īpašībām ir saglabājušies vēl no 1597. gada beļģu hronikām.

Lasīt tālāk ...

Karpa

Ieva Salmane, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada decembris
Karpa ir viena no izplatītākajām saldūdens trekno sugu zivīm. Jēdziens «treknās zivis» nozīmē, ka arī filejas un vēdera dobums ir piesātināts ar zivju eļļu atšķirībā no baltajām zivīm, kam tauki ir koncentrēti aknās. Tikai, lūdzu, izdzirdot vārdu «tauki», neķer resnu flomāsteru, lai svītrotu karpu ārā no iepirkumu saraksta. Zivju tauki jeb eļļa ir ārkārtīgi noderīgi mūsu veselībai. Tie ir lielisks (šeit iederētos novazātais vārds «unikāls») A un D vitamīnu avots, kā arī bagātīga omega-3 taukskābju rezervīte. Nav taču jāstāsta, ka tās samazina risku saslimt ar sirds slimībām, artrītu.

Lasīt tālāk ...

Klementīni

Signe Šēnfelde

Novembrī tie sāk nobriest Spānijā, Marokā, Brazīlijā, Ķīnā, Japānā, tāpēc ir īstais laiks saēsties. Patiesībā klementīns tas pats mandarīns, tanžerīns, satsuma u. tml. vien ir. Tie visi atšķiras tikai niansēs. Amerikā, piemēram, par tanžerīniem sauc visus mandarīnus, jo pirmo reizi tie tika eksportēti no Marokas ostas Tanžeras... Bet visu mandarīnu variāciju pirmdzimtene ir Kantonas province Ķīnā. Vairākums pētnieku sliecas domāt, ka klementīnam vārds dots par godu franču garīdzniekam Klementam Rodjē, kurš Alžīrijā rūpējies par bāreņu namu un savā dārzā atklājis nezin kā iemaldījušos šo citrusaugu hibrīdu. Par to gan nav jābrīnās, jo citrusiem tīk arī spontānas, ne tikai cilvēka izfunktierētas mutācijas. Piemēram, tā radies tangors –  mandarīnu un apelsīnu hibrīds, tangelo – mandarīnu un greipfrūtu krustojums, rangpuri jeb lemandarīni – mandarīnu un citronu krustojums. Visi šie jaukteņi ir ļoti aromātiski, vitamīniem un šķiedrvielām bagāti, tātad noderīgi veselīgās pārtikas grozam.

Lasīt tālāk ...

Dateles

Signe Šēnfelde, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada novembris
Dateles, žāvēti palmas augļi, ir vieni no kalorijām bagātākajiem produktiem, turklāt kalorijas veido vienkāršie ogļhidrāti: 100 gramos ir 270 kilokalorijas un citu labumu, tostarp B5 vitamīns, kas veicina fizisko izturību. Iespējams, tāpēc senajos rakstos teikts, ka dateļu ēšana ir stingrā saistībā ar spermas kvalitāti un kvantitāti. Lai veicinātu seksuālo apetīti, esot jāēd sīki kapātas dateles, sajauktas ar kokosrieksta gabaliņiem un plaucētām mandelēm. Savukārt dateļu uzlējumam piemīt saaukstēšanos un nervus dziedinošas īpašības (lai pagatavotu depresiju un bezmiegu mazinošu uzlējumu, sešām datelēm izņem kauliņus, sasmalcini, pārlej ar glāzi verdoša ūdens un ļauj stundu ievilkties; izdzer divās trijās reizēs ar visiem biezumiem). Taču tiem, kam ar seksualitāti un omu viss ir kārtībā, jāatceras, ka dateles ir smaga, ilgi sagremojama barība, kas tomēr lieti noder, ja strauji jāatgūst spēki.

Lasīt tālāk ...

Puravi

Signe Šēnfelde, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada novembris
Vai zini, ko nozīmē franciski pievilcīgais ieraksts restorānu ēdienkartēs vichys- soise? Tas nav nekas cits kā aukstā puravu krēmzupa, iemeldēta izsmalcināto ēdienu rasē. Taču patiesībā nekā pārlieku smalka šajā ēdienā nav; puravs drīzāk ir ziemeļnieciski sīvs un sīksts laucinieks nekā maigs un jūtelīgs franču pilsētnieks. Turklāt īpašas attiecības ar puravu ir velsiešiem. Kad 640. gadā karaļa Kadvaladera vadībā tie sakāvuši sakšus, lai nesajauktu ienaidniekus ar savējiem, pie cepurēm sprauduši puravus. Velsā Svētā Deivida dienā joprojām pieņemts pogcaurumā iespraust pa puravlapai.

Lasīt tālāk ...

Follow veselslv on Twitter



 


 


 

 

Citi piedāvājumi