Godži (Goji, Wolfberries) ogas, Līcija jeb Tibetas bārbele – tie ir brīnišķīgā Tibetas auga nosaukumi. Godži ir nakteņu dzimtas krūmājs, kas aug līdz 3 m augstumam. Tas ir atrodams arī Ķīnā un Mongolijā, kā arī Krievijā (Sibīrijā).
|
|
Ieva Salmane, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada maijs
«Jūs nevarētu būt arī dārzenis – pat artišokiem ir sirds!» tā teica Amēlija savam ārkārtīgi rupjajam dārzeņu tirgotājam. Un pareizi teica!
|
|
Ieva Salmane
Sparģeļi mēdz būt gan zaļi, gan balti, gan violeti. Zaļajiem kāta diametrs sasniedz 2,5 centimetrus. Baltie ir tie paši zaļie, kam augot ir ierobežots apgaismojums, tāpēc nav izstrādājies hlorofils. Tie ir nedaudz maigāki nekā zaļie, taču garšas ziņā īpaši neatšķiras. Vienīgi baltajiem ir resnāki dzinumi, un tos biežāk konservē. Violetie ir cita sparģeļu pasuga, īpaši iecienīta Itālijā un Anglijā. Tiem ir ļoti spēcīgi un resni dzinumi. Šur tur Dienvideiropas tirgos var redzēt arī savvaļas sparģeļus. Tie ir tievāki, ar izteiktāku garšu.
|
|
Signe Šēnfelde, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada maijs
Kodols, kas slēpjas plūmei līdzīgā auglī un biezā, cietā čaulā, ir uzturvielām visbagātākais rieksts – tur ir daudz kālija (sirds spirgtumam), magnija (nervu stiprumam), fosfora (prāta asumam), bet kaulu «cementa» kalcija ir pat vairāk nekā biezpienā un vēl jau arī mūžīgu jaunību sološais E vitamīns un šķiedrvielas, kas tīk zarnām un ādai...
|
|
Signe Šēnfelde, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada maijs
Maurloki vieni no pirmajiem pavasarī steidzas augt pretim saulei, varbūt
tāpēc ir tik pārpilni ar C vitamīnu (100 gramos maurloku ir 75 mg!) un
karotīnu. Mūsu platuma grādiem tik piemēroti – daudzgadīgi, salizturīgi,
neprasa pārspīlētas rūpes –, pa skupsnai dārza nomalē atrodami gandrīz
vai katrā sētā.
|
|
Gundega Krastiņa, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada maijs
Orientālā medicīna vienmēr uzskatījusi, ka ar zaļo tēju var ārstēt visas iespējamās slimības, sākot no galvassāpēm un beidzot ar ievainojumiem. Arī Rietumu zinātnieki iesaistījušies zaļās tējas iespējamo lielisko īpašību izpētē, piemēram, ir atklāts, ka zaļā tēja, ļoti iespējams, samazina «sliktā» holesterīna līmeni asinīs, palīdz izvairīties no infekcijām, uzlabo imunitāti, veicina novājēšanu, atvieglo dzīvi reimatoīdā artrīta slimniekiem, uzlabo sirds un asinsvadu stāvokli un samazina iespēju saslimt ar vēzi.
|
|
Signe Šēnfelde, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada jūlijs
Olīveļļa ir salātu sirdsdraudzene – ar līdzīga svaiguma noti garšā,
pilna vitamīniem, fermentiem un minerāliem, tā rūpējas par mūsu
gremošana sistēmu, asinsvadu elastību un ādas maigumu. Visveselīgākā ir
pirmā aukstā spieduma olīveļļa, ko parasti uz pudeles etiķetes apzīmē
ar extra virgin jeb itāliskajā variantā – extra vergine.
|
|
Signe Šēnfelde, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada jūnijs
Labas sojas mērces raudzē no sojas pupiņām, apgrauzdētiem graudiem, ūdens un sāls. Šīs universālās substances izgudrotāji ir austrumnieki, kas to lieto nu jau gandrīz divarpus tūkstošus gadu. Dīvainā kārtā tā vēl nav padarīta par universālu brīnumlīdzekli.
|
|
Iveta Galēja, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada oktobris
Laika gaitā ir radīts daudz sīpolu šķirņu, kas atšķiras gan pēc krāsas, gan lieluma, gan aromāta un lietošanas.
|
|
Iveta Galēja, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada oktobris
• Visgaršīgākās un labākās mīdijas dabūjamas no septembra līdz februārim.
• Svaigas mīdijas var pazīt pēc cieši aizvērtajiem vākiem. Tās, kurām vāki
ir pavērušies, jāmet prom. Pēc vārīšanas ir otrādi – labas ir tikai tās, kas atvērušās, bet slēgtās nav ēdamas.
|
|
|
