{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Uzturs un diēta

Zosu olas

Signe Šēnfelde, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada aprīlis
 
Stāsta, ka zosis dējot naktī un agri no rīta un visražīgākās esot trīs gadus vecās. Atkarībā no šķirnes četros tradicionālajos dēšanas mēnešos zoss spēj piepildīt ligzdu ar 35 līdz 50 olām. Vēl stāsta, ka visgaršīgākās pankūkas sanākot tieši no zoss olām. Arīdzan visekonomiskākās, jo zoss ola ir prāvāka par vistas olu – sver aptuveni 150 gramu. Tai gan ir pamatīga čaumala, tāpēc vārīšanai vajag 15 minūtes.

Lasīt tālāk ...

Kļavu sīrups

Signe Šēnfelde, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada aprīlis
Agrs pavasaris, kamēr kokiem vēl nesprāgst pumpuri, ir īstais laiks, lai tecinātu sulas. Katram latvietim ir skaidrs, ko dara ar bērzu sulām, gluži tāpat kā katrs Ziemeļamerikas iedzīvotājs, kas kaut mazliet orientējas tajā, ko ēd, zina, kur liek sīrupu, kas tapis no kļavu sulām. Proti, to pievieno gandrīz visiem ēdieniem, sākot no nedalāmā saldā pārīša melleņu pankūkām (vai vafelēm) ar kļavu sīrupu (maple syrup), sausajām brokastīm, donutiem, dažādiem augļu salātiem, saldējuma, desertiem, konfektēm, kēksiem, smalkmaizītēm, cepumiem un beidzot ar cepamgaļas marinādēm, par alu un kafijas saldināšanu nemaz nerunājot.

Lasīt tālāk ...

Vīnogas

Gundega Krastiņa, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada aprīlis

Sen ir zināms, ka vīnogas un vīnogu produkti (protams, arī vīns) ir labs ierocis cīņā ar sirds un asinsvadu slimībām, pateicoties polifenolu (augu valsts izcelsmes ķīmiskās vielas) antioksidantu īpašībām

Lasīt tālāk ...

Krabis

Ieva Salmane, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada aprīlis
 
Lai gan Latvijā izplatītākais jūras produkts ir krabju nūjiņas, neviens taču nedomā, ka tās ražo no krabju gaļas! Tāpēc vismaz reizi ir vērts pārliecināties, kā tad īsti garšo tāda delikatese kā krabis. Visi zina, ka jūras veltes ir ļoti veselīgas, īpaši krabji, jo ir bagātīgs proteīnu avots un satur daudz vitamīnu un mikroelementu, piemēram, cinku, kas uzlabo kaulu struktūru, tas ir, palīdz cīņā ar osteoporozi (kaulu trauslumu). Bonuss zvērinātiem tievētājiem – krabja gaļa satur maz tauku.


Lasīt tālāk ...

Salātu lapas

Ieva Salmane, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada aprīlis

Pēc ziemas pupiņu, putru un kartupeļu diētas ir laiks zaļās krāsas invāzijai tavā šķīvī! Visvienkāršākie un garšīgākie ir pirmie lapu salāti. Un tās nav tikai trauslās salātu rozetes mazajā podiņā lielveikalā. Ir milzīga salātu izvēle, kas tavu galdu papildinās ar neticamām krāsām, formām un aromātiem: eruka, cigoriņi, spināti, jaunās pieneņu lapiņas, skābenes, nātres.

Lasīt tālāk ...

Uztura režīms – katram savs

Līga Zītara

Parunāsim par uztura režīmu. Ja kādam tāds nav, tad pēdējais laiks ieviest.
Lūk, kādus uztura režīma nosacījumus iesaka ievērot ārsts dietologs, Rīgas Stradiņa universitātes Uztura laboratorijas vadītājs Zigurds ZARIŅŠ.
Pirmais nosacījumsjāēd vismaz 4–5 reizes dienā, turklāt brokastis ir obligātas, sevišķi maziem bērniem. Tas tāpēc, ka naktī cukura līmenis nokrītas. Ja nebūs baudītas brokastis, cilvēkam neveiksies. Piemēram, skolnieciņi jutīsies miegaini un pirmo mācību stundu nosēdēs, neko neapjēgdami. Lai cik ļoti būtu jāsteidzas, maizes šķēli ar sieru vai ievārījumu katrs var apēst. Arī izdzert vienu krūzīti ar šķidrumu.

Lasīt tālāk ...

Kvass, tomātu mērce – vai var iztikt bez konservantiem?

Evita Bille

 

Latvijā tiek ražots tikai viens īsts kvass, pārējie "kvasi" ir koncentrātu limonādes. Kāpēc tā? Ieskatīsimies dažu populāru produktu sastāvos un ražošanas procesā lai saprastu kā apzināti vai neapzināti patērētāji tiek maldināti.
Šobrīd veikalu plaukti lūst no produktiem, kuru sastāvā ir ne mazums e-vielas, konservanti, stabilizatori, emulgatori, irdinātāji, iebiezinātāji utt.. Jāatzīst, ka daudzi produkti bez tiem nemaz nevarētu pastāvēt – to derīguma termiņš būtu daudzreiz īsāks. Iespējams, tie sadalītos pa sastāvdaļām un nebūtu lietojumi. Tomēr daudzie E burtiņi un ilgie derīguma termiņi liek padomāt – ko tad īsti mēs ēdam? Uzturs cilvēka dzīvē ir pamatvajadzība un to mums gribas pēc iespējas kvalitatīvāku.

 

Lasīt tālāk ...

Cepu, cepu kukulīti

Mairita Salmane

Arvien biežāk presē parādās informācija par konservantu kaitīgo ietekmi organismā, par lielo sāls daudzumu, ko tie satur. Diētas ārsti iesaka lietot vienkāršu, sabalansētu uzturu – tādu, kādu ēduši mūsu senči. Kāda tad bija latviešu zemnieka ēdienkarte un kā vecvecmāmiņas uzglabāja sarūpētos gardumus?

Lasīt tālāk ...

Vai joprojām dzīvosim sāls laikmetā?

Gustavs Latkovskis

Līdz pat 19. gadsimta beigām vārāmā sāls nozīme civilizācijas attīstībā bija nepārvērtējama.
Sālim piemīt konservējošas īpašības, un tas palīdzēja cilvēkiem izdzīvot ziemā, kad bija jāiztiek no sagatavotajiem pārtikas krājumiem. Viduslaikos sāls vērtība tika pielīdzināta zeltam. Mūsdienu Austrijas tūrisma pērle Zalcburga nekad nekļūtu par vienu no bagātākajām viduslaiku Eiropas pilsētām, ja tās tuvumā esošajos kalnos nebūtu sāls atradņu (Salz vācu valodā nozīmē sāls).

Lasīt tālāk ...

Aktīvu cilvēku našķis – banāns

Inete Auziņa


Ja jūs ir pievarējis neliels izsalkums, ka rokai vajadzētu būt spēka un enerģijas auglim – banānam. Nu banāns ir arī viens no latviešu iecienītākajiem augļiem, patēriņa ziņā to apsteidz vienīgi ābols. Banāns ir kļuvis par vienu no aktīva dzīvesveida simboliem. Neviena spēle bez šā dzeltenā “dopinga” nav pagājusi tenisistam Borisam Bekeram.

Lasīt tālāk ...

Garšaugi un garšvielas

Lolita Neimane

Garšvielas lietotas jau akmens laikmetā, kad pirmatnējais cilvēks medījuma gaļas garšu uzlaboja ar meža augiem, saknēm un ogām. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka vēlajā akmens laikmetā cilvēki jau pazinuši ķimenes, magones un pastinaku. Laika gaitā ēdiena gatavošanā ir izmantotas arvien jaunas garšvielas un izzināta arī to iedarbība uz organismu. Pamazām cilvēki sākuši augus lietot arī ārstnieciskā nolūkā.

Lasīt tālāk ...

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi