{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Semināri

Izdevuma “Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem” atvēršanas svētki

Skaudrā patiesība apliecina, ka Latvijā no insulta ik dienu mirst 2,5 cilvēki. Lai palīdzētu tiem pacientiem, kuri pārcietuši insultu un turpina ārstēties mājas apstākļos, četras medicīnas māsas sadarbībā ar biedrību “Inko Centrs”, apkopojušas savā ikdienas darbā gūto pieredzi un izveidojušas izglītojošu materiālu insulta pacientiem “Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem”, kurā norādīta informācija, kā ikdienā sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ārstējas no insulta izraisītajām sekām.

Diemžēl laiku, cik ātri norisinās atlabšana no insulta, ir grūti progonzēt, tomēr pieņemts uzskatīt, ka seši mēneši ir atskaites posms, kad iespējams izvērtēt, kuras no funkcijām cilvēkam, kurš pārcietis insultu atjaunosies un kuras ne. Lai arī labo piemēru, kad cilvēki atgriežas darbā vai vismaz atgūst spējas par sevi parūpēties, ir daudz,  nozīmīga loma pacientu atlabšanas procesā ir tuvinieku sniegtajam atbalstam.

Lai arī tuvinieki parasti tiek apmācīti, kā palīdzēt insulta pacientam, ja viņam atlabšana jāturpina mājās, nereti, paliekot vienatnē ar sirdzēju, rodas uztraukums un virkne jautājumu par tuvinieka kopšanu, tostarp jautājumiem par urīna nesaturēšanu, kas ir liela problēma pacientiem, kuri pārcietuši insultu.

Tieši šī iemesla dēļ četru medicīnas māsu – Intas Sīkas, Madaras Važas, Anetes Kaužēnas un Andas Papules vadībā tapis izdevums - “Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem”, lai sniegtu informatīvu atbalstu pacientiem un tuviniekiem, kuri ārstēšanos un rehabilitāciju turpina mājas apstākļos.

Ikviens interesents ir laipni aicināts uz informatīvā izdevuma atklāšanas svētkiem, otrdien, 22.novembrī, plkst. 11.00, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Antonijas ielā 1.

 

Tāpat ikvienam interesentam, kurš vēlas saņemt informatīvo izdevumu  “Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem” bez maksas, ir laipni aicināts pieteikties, zvanot uz tālruni 80001213, darba dienās no 9:00-17:00 vai rakstot uz e-pastu:  Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Izdevuma tapšanu un atklāšanas pasākumu finansiāli atbalsta zīmols “TENA”.

 

Grāmatas atvēršanas svētkos piedalīsies un klātesošos uzrunās Latvijas Insulta biedrības un Neirologu biedrības vadītāja  asoc.prof. Evija Miglāne, RSU profesors, Veselības ministrijas galvenais speciālists fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā – prof. Aivars Vētra, izdevuma “Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem” līdzautore, Vidzemes slimnīcas Neiroloģijas nodaļas virsmāsa, Vidzemes Rehabilitācijas centra stacionārās nodaļas virsmāsa Inta Sīka, biedrības „Inko Centrs” pārstāvis Raimonds Rutkis, kā arī  zīmola “TENA” pārstāve Airisa Freimane.

Lielākoties atlabšana pēc insulta notiek mājās

Uzreiz pēc insulta tā izpausmes un atveseļošanās process ir neprognozējams un var norisināties ļoti dažādi. Mūsu valstī insulta pacientu ārstēšanai slimnīcā atvēlēts gaužām mazs laiks – aptuveni divas nedēļas. Pēc tam atlabšana jāturpina mājās vai arī cilvēku nosūta uz Vaivaru Rehabilitācijas centru, taču to, kāda veida ārstēšana un rehabilitācija katram pacientam nepieciešama, izvērtē ārsts rehabilitologs.

Visus insulta pacientus pēc viņu spējām iedala trīs grupās – tie, kam nekustīgs kļuvis tikai viens pirkstiņš vai ir kāds cits salīdzinoši niecīgs bojājums pēc insulta, dodas mājās un turpina atlabt pēc rehabilitologa izstrādātas programmas ambulatori. Tas nozīmē, ka cilvēks noteiktās dienās un laikā dodas uz savai dzīvesvietai tuvāko ambulatoro iestādi, lai vingrotu vai saņemtu kādu citu nozīmētu procedūru.

Tad seko tie insulta pacienti, kuriem ir nopietnāki smadzeņu bojājumi pēc piedzīvotā insulta un līdz ar to arī sekas smagākas. Šos cilvēkus nosūta uz Vaivaru Rehabilitācijas centru. Tad seko insulta pacientu grupa, kuriem smadzeņu bojājumi ir ļoti nopietni, šiem, gulošiem pacientiem, pilnībā ir nepieciešama citu palīdzība.. Tādiem pacientiem paredzēta valsts noteikta sociālā rehabilitācija mājās. Tas nozīmē, ka ar cilvēku viņa mājoklī strādā gan ergoterapeits, gan fizioterapeits, gan arī audiologopēds. Katram no viņiem ir savs paveicamais darbs.

Ergoterapeits novērtēs, vai cilvēks pats saviem spēkiem var, piemēram, tikt vannā vai izmantot tualeti. Ja ne, tad viņš būs tas, kurš izdomās, kā adaptēt vidi, lai insulta pacients varētu ērti izmantot šīs labierīcības. Ja cilvēkam jāpārvietojas ratiņkrēslā vai jāņem talkā kāds cits palīglīdzeklis, noteikti traucējoši būs slieksnīši. Arī par to likvidēšanu parūpēsies ergoterapeits. Precīzāk, viņš ieteiks, kas darāms, uzlabojams mājā un tad pēc ergoterapeita izstrādāta plāna to visu varēs paveikt vai nu cilvēka tuvinieki, vai, ja tādu nav, pašvaldības sociālais dienests.

Fizioterapeits liks cilvēkam kustēties. Atkarībā no viņa spējām un rehabilitologa izstrādātā plāna viņš palīdzēs insulta pacientam izpildīt vingrinājumus un arī, ja nepieciešams, veiks masāžu. Savukārt audiologopēds palīdzēs ne tikai atgūt runas spējas, bet arī trenēs cilvēka atmiņu, kas visbiežāk ir traucēta pēc insulta, un darīs visu iespējamo, lai pacientam atgrieztos rīšanas funkcija.

 

 

Zināšanai

Insults ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Akūtus asinsrites traucējumus galvas smadzenēs sauc par cerebrālo insultu, bet muguras smadzenēs – par spinālo insultu.

Insults var būt išēmisks (kādā no smadzeņu asinsvadiem traucēta asins apgāde) vai hemorāģisks (palielinātas asinsvadu sienas caurlaidības dēļ rodas asinsizplūdums).

Dažreiz insulta izraisītie traucējumi pāriet salīdzinoši ātri, un pēc dažiem mēnešiem cilvēks var atgriezties pie ierastajiem darbiem. Citos gadījumos traucēto funkciju atjaunošanās var ieilgt.

Cilvēkam jāmācās koordinēt roku un kāju kustības, tad griezties, sēdēt, celties, staigāt… Visu. Tāpēc labai aprūpei pēc insulta ir milzīga nozīme.

 

Palīdzi un atpazīsti insultu!
Mediķi norāda, ka pirmās trīs stundas pēc insulta ir ārkārtīgi svarīgas gan cilvēka dzīvībai, gan arī seku novēršanai.
Atceries 3 uzdevumus, kas tev palīdzēs atpazīt insultu un sniegt palīdzību cietušajam.

Atslēgas vārds ir – „PAR”:
P – palūdz, lai cietušais PASMAIDA.
A – pavaicā, lai cietušais paceļ AUGŠUP ABAS ROKAS.
R – liec cietušajam RUNĀT. Pietiks ar vienkāršu teikumu – „spīd saule” vai „pūš vējš”.
Ja cilvēks nespēj veikt kaut VIENU no šiem uzdevumiem, zvani ātrajai palīdzībai 113. 
Ir vēl kāda metode, kā noteikt, vai cilvēks pakritis aizķeroties, vai viņam bijis insults – palūdz cietušajam, lai IZBĀŽ MĒLI. Ja tā ir sačokurojusies, nepareizas formas, izbāžas uz vienu vai otru pusi, tie arī var būt insulta simptomi. 

Follow veselslv on Twitter

 

 

Citi piedāvājumi