{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Zobu emalja

Elizabete Pastore

Zobu emalja ir viscietākie audi cilvēka organismā, taču tas nenozīmē, ka tādi tie paliks mūžīgi. Diemžēl ik dienas nevīžības vai informācijas trūkuma rezultātā nodarām daudz ļauna mūsu zobu bruņām, Par zobu emaljas īpašībām, funkcijām un nozīmi zobu veselībā konsultē Rīgas Strādina universitātes Terapeitiskās stomatoloģijas katedras docente Rūta Rastiņa un zobu higiēniste Anda Mironova.

No kā sastāv zoba emalja?
«Zobu emalja ir visblīvākie un cietākie audi cilvēka organismā, tā ir pat spēcīgāka par cilvēka kauliem. Emalja sastāv no vairākiem desmitiem veidu minerālu, kas līdzinās dabā sastopamajiem kristāliem, Daudzu miljonu kristālu mehāniskais sapakojums prizmās, kā arī to ķīmiskā uzbūve nodrošina emaljai īpašu blīvumu un izturību,» stāsta docente. Tomēr emalja nesastāv tikai no minerālvielām (no tām lielāko daļu - vidēji 58% - veido kalcijs un fosfors). Aptuveni 1% zobu emaljas veido organiskas vielas un vidēji 4% - ūdens. «Lai arī emalja ir visblīvākie audi, tā tomēr ir caurlaidīga. Visu zoba mūžu emaljā noris aktīva minerālu apmaiņa. Siekalas zobiem ir kā asinis organismam, kas piegādā jaunas vajadzīgās minerālvielas un palīdz uzturēt zoba emalju labā ķīmiskā un līdz ar to arī fiziskā formā,» uzsver R. Rastiņa.

Kad uzbrūk skābes
«Emalja ir bruņas, kas zobu aizsargā no apkārtējās vides mehāniskās un ķīmiskās iedarbības. Tā ir ļoti cieta viela, kas ir drošībā, kamēr atrodas neitrālā mineralizējošā šķidrumā - siekalās. Tomēr dažādi pārtikas produkti siekalu neitrālo pH līmeni pazemina un skāba vide emalju šķīdina,» brīdina speciāliste. Skābuma avoti ir gan pārtikas produkti un dzērieni, gan medikamenti, Savukārt pašu skābi rada baktērijas, pārstrādājot fermentējamos ogļhidrātus - cukurus, cieti u.c. «Ēst upenes un ābolus ir veselīgi, taču, ilgstoši ēdot skābu pārtiku, zobu virsma kļūst neciešami jutīga.
Tas nozīmē, ka skābe ir iedarbojusies uz mutes gļotādu un demineralizējusi zobu emalju, citiem vārdiem - zobu emaljas audi skābo produktu ēšanas laikā ir pamatīgi šķīduši. Ar laiku var rasties erozija un zobu bojājumi,» skaidro R. Rastiņa.

Našķoties - ar mēru!
Normāls siekalu pH līmeņa rādītājs ir ap 7, savukārt zobiem bīstamas skābas vides pH Indekss sākas ar 5. Piemēram, citrona pH līmenis mērāms starp viens un divi, savukārt saldo limonāžu pH līmenis ir 2,8 - stipri tālu no neitrālā 7 Indeksa. «Vīns ir skābs un īpaši kaitīgs zobiem, ja to malko lēnām un ilgi. Arī jogurts ir skābs, pat augļu tēja un kafija ir nedaudz skābas, nemaz nerunājot par dabīgajām sulām un ēdienu, kam pievienots etiķis,» skaidro speciāliste. «Tomēr, pirms pakļaut sevi stingrai diētai bez organismam nepieciešamajām uzturvielām, der atcerēties - cilvēka mutē visu mūžu notiek zobu emaljas šķīšana (demineralizācija) un jonu uzņemšana (remineralizācija) no siekalām, Brīdī, kad mutē radusies skāba vide, zemais pH līmenis rosina minerālu aizplūšanu no emaljas. Kad pH atkal kļūst neitrāls, siekalas kompensē minerālvielu zudumu. Kamēr minerālu uzņemšana un emaljas šķīšana ir sabalansēta, zobiem bojāšanās nedraud. Taču ar mūsu neveselīgajiem ēšanas paradumiem un pārtikas piedevām šis balanss bieži vien tiek izjaukts, un tad arī sākas problēmas,» uzsver mediķe.
«Bieža našķošanās, uzkošana, atspirdzinošu dzērienu un sulu lietošana, īpaši starp ēdienreizēm, daudziem kļuvusi par ierastu lietu .Jāņem vērā, ka pēc katras šādas reizes baktērijas saņēmušās uzturvielas vēl ilgi tās pārstrādā par skābēm. Summējoties šādiem nebeidzamiem cikliem, zūd līdzsvars starp uzņemtajām un zaudētajām minerālvielām. Beidzot zoba emaljas spēja pretoties kariesa uzbrukumiem zūd un sāk veidoties zobu bojājumi,» skaidro ārste.

Par ko liecina baltie plankumiņi?
Ļoti lielā palielinājumā zoba emaljas virsmas uzbūvē saskatāmi prizmu nobeigumi (galviņas), kas pārklāj cita citu un mazliet atgādina pamīšus sastiprinātas zivs zvīņas. Skābju iedarbības rezultātā šīs prizmu galviņas sāk šķīst, līdz ar to palielinās arī spraugas starp prizmām un kristāliem. «Ja normāli zoba emaljā spraugas aizņem 0,5% tilpuma, skābju iedarbības rezultātā spraugu īpatsvars var sasniegt 2% emaljas tilpuma, kas nozīmē četras reizes lielāku emaljas caurlaidību un pastiprinātu demineralizāciju jeb jonu izplūšanu no emaljas,» brīdina docente R. Rastiņa.
Pirmais brīdinājums par problēmu ir balti plankumi uz zobiem. Tas ir pirmais kariesa redzamais simptoms un pēdējais bridis, kad vēl iespējams glābt situāciju, mēģinot apturēt kariesa tālāku attīstību un defektu rašanos zobos.

Ja emalja zaudē caurspīdīgumu
«Normālos apstākļos zoba emalja ir caurspīdīgi audi - zoba krāsu nosaka dziļākais slānis dentīns. Taču, ja zoba emaljā parādās balti plankumi, tas norāda, ka emaljā Ir radies minerālvielu trūkums un ir mainījušās zoba emaljas optiskās īpašības atstarot gaismu,» stāsta R. Rastiņa. Tas ir pirmais brīdinājums par defekta tuvošanos, tādēļ steidzami nepieciešama zobu remineralizācija.
Parasti pirmie baltie plankumi uz zobiem rodas vietās, kur vislabāk uzkrājas aplikums un cilvēks tos neievēro: starp zobiem, zobu padziļinājumos un rieviņās, kā arī pie zobu kakliņiem, kur emalja ir visplānākā un ar zobu birsti ne vienmēr izdodas aizsniegt. Šādās situācijās ir svarīgi lietot zobu pastas, kuru sastāvā ir minerālvielas, vai smagākos gadījumos veikt remoterapiju - aplikācijas ar augstas koncentrācijas minerālvielu saturošiem līdzekļiem.
Labākajā gadījumā zobu baltie plankumi izzūd, jo emalja remineralizējas un tās izturība atjaunojas. Nav arī bīstami, ja baltais plankums neizzūd, bet kļūst pigmentēts, uzsūcot sevī dažādas krāsvielas. «Lai arī vizuāli tas neizskatās pievilcīgi, pigmentācija norāda, ka kariesa process ir apstājies un neprogresē,» mierina R. Rastiņa.
Sliktākajā gadījumā demineralizācija attīstās un rodas kariozs dobums -bojājums zobā. «Taču tās ir tikai sekas, cēlonis ir kariess, kas sācies jau ilgi pirms defekta parādīšanās zobā. Kariess ir lokāla infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas. Iedzimtībai šeit ir maza ietekme, daudz būtiskāka ir fluora klātbūtne, mutes higiēna un ēšanas paradumi,» atgādina mediķe.
Der zināt, ka balti plankumi var rasties arī pārdozējot fluoru. Fluora koncentrācija emaljā ir 0,15%, kad tā koncentrācija sasniedz 0,18% - veidojas fluorozes baltie plankumi. Kāda ir baltā plankuma izcelsme, nosaka profesionālis - zobārsts vai zobu higiēnists.

Zobu pastu revolūcija
«Diemžēl cilvēka anatomija un fizioloģija nav mainījusies no aizvēsturiskiem laikiem, toties dzīves ritms, ieradumi un diēta ir pieredzējusi lielas izmaiņas un siekalas vairs nespēj kompensēt zaudētās minerālvielas. Risinājumu šai problēmai sniedz jaunu zobu pastu izstrādāšana, kas palīdz zobu emalju nodrošināt ar pietiekamu minerālu daudzumu,» stāsta zobu higiēniste Anda Mironova.
Bērnu zobiem vislabākais remineralizācijas līdzeklis ir fluors, jo līdz 18 gadu vecumam tas zobos uzsūcās pilnībā. Ideāli, ja bērnam ir iespēja zobus tīrīt ar aminofluorīdu saturošu zobu pastu, jo šis fluora savienojums sāk darboties jau divdesmitajā zobu tīrīšanas sekundē. «Uz zoba tas veido slāni, kas nešķīst ne skābēs, ne siekalās un divu stundu garumā piesātina zobu gan ar fluoru, gan tikpat ļoti nepieciešamo kalciju,» skaidro speciāliste.
Pēc zobu nobriešanas, kas notiek aptuveni 18 gadu vecumā, zobs spēj uzņemt tikai 20% tam piegādātā fluora. Tādēļ pieaugušajiem maksimālai zobu aizsardzībai nepieciešama zobu pasta, kas būtu pilnvērtīgs minerālvielu avots un spētu nodrošināt pietiekamu zobu emaljas remineralizāciju.

Kā neitralizēt siekalu pH līmeni?
•    Vienkāršākais veids: pārstāt lietot skābu vai saldu pārliku, un vidēji stundas laikā pH līmenis mutē normalizēsies.
•    Ātrākais veids: izskalot muti, tā palīdzot mutes dobumam attīrīties un ātrāk normalizēt siekalu pH līmeni
•    Garšīgākais veids: košļājamās gumijas lietošana, jo tā veicina siekalu izdalīšanos. Taču tā nespēj aizstāt zobu tīrīšanu.
•    Ieteicamākais veids: Iztīrīt zobus ar fluoru vai speciālu minerālvielas saturošu zobu pastu, tā ne tikai atjaunojot siekalu neitrālo pH līmeni, bet arī pabarojot zobu emalju ar tai tik ļoti nepieciešamajām minerālvielām.

Veselīgas zobu emaljas 5 pamatbaušļi
1.    Jo biežāk cilvēks ēd, jo vairāk šķīst zobu emalja, tādēļ - ne vairāk par 5 ēšanas vai našķošanās reizēm dienā!
2.    Ieteicams izvēlēties fluoru un minerālvielas saturošas zobu pastas un pārtikas produktus, jo tieši pietiekams fluora un minerālvielu daudzums stiprina zobu emalju un ļauj mums savos ēšanas paradumos un ēdienu izvēlē būt nevērīgākiem pret saviem zobiem.
3.    Tā kā Latvijas dzeramajā ūdenī fluora saturs ir ļoti zems vai tikpat kā nav sastopams, svarīgi ievērot pienācīgu mutes higiēnu ar fluoru un minerālvielas saturošām zobu pastām vismaz divas reizes dienā!
4.    Neēst un nedzert naktī, jo naktī izdalās mazāk siekalu nekā dienā, kas savukārt nozīmē mazāku emaljas remineralizācijas iespēju un lielāku kariesa risku.
5.    Divreiz gadā apmeklēt higiēnistu, jo tikai viņš spēj zobus notīrīt profesionāli un sniegt tiem papildus bagātīgu emalju remineralizējošu līdzekļu devu, ko ikdienā ar zobu pastu vien nevaram nodrošināt.

Pārsteidzoši, bet fakts
•    Mutē mīt vairāk nekā 400 veidu dažādu mikroorganismu.
•    Vienā miligramā zobu aplikuma mīt ap 1 000 000 000 mikrobu šūnu.
•    Zinātnieki jau gadiem ilgi mēģina izstrādāt vakcīnu pret mutes dobumā mītošajām baktērijām, kas izraisa kariešu, taču pagaidām tas nav izdevies. Tomēr tiek veikti eksperimenti, mēģinot vismaz novājināt baktērijas un ierobežot to vairošanos, tā kavējot kariesa attīstību mutes dobumā.
•    Zinātnieki ari apsver iespēju nākotnē zobu trūkstošos audus aizvietot ar dabīgajiem kristāliem līdzīgu substanci.