Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Populāri par periodonta slimībām

Sandra Pušpure

Gandrīz katrs cilvēks zina, kas ir kariess — zoba cieto audu saslimšana. Tāpat ir zināms, ka tā neārstēšana var radīt komplikācijas, kas var beigties ar zoba izraušanu.
Otra svarīgākā problēma ir zobu apkārtējo audu (periodonta) slimība, kurai progresējot jāzaudē loti daudz zobu. Par šo slimību pacienti parasti ir mazāk informēti.
Lielākā daļa bijušās PSRS iedzīvotāju pazīst jēdzienu "paradontoze", kas arī nozīmē ap zobiem esošo audu saslimšanu, taču — tās vissmagāko formu.
Kas veido periodonta audus?
1.    Smagana — sedz žokļa kaulu, cieši pieguļ zoba kakliņam, tur veido smaganu rievinu.
2.    Zoba saknes cements klāj zoba sakni.
3.    Periodonta sprauga ar saišu sistēmu — saites, stiprinoties cementā un kaulā, fiksē zobu žokļa kaulā.
4.    Žokļa kaula alveolārais izaugums.
Periodonta audu un zobu attiecības
Šo audu komplekss nodrošina to, ka smagana un zoba virsma ir saistītas un veido smaganu maciņu, ka ari to, ka zobs tiek fiksēts žokļa kaulā ar periodonta saišu palīdzību.
Slimību izraisošie faktori
To, vai attīstīsies periodonta slimība, nosaka dažādi vispārēji un vietēji faktori un to attiecību kombinācija.
Būtisks ir periodonta stāvoklis. Ja pacients slimo ar hroniskām slimībām (vielmaiņas saslimšana, diabēts, asins slimības, reimatisms, iedzimtas sirdskaites, paaugstināts asinsspiediens u.c.) vai arī lieto specifiskus medikamentus (antikoagulantus, kortikosteroīdus u.c), tad periodonta audi neveic savu funkciju pilnvērtīgi un ārējo faktoru iedarbība kļūst agresīvāka un paātrina slimības attīstību. Periodonta stāvoklis var izmainīties arī grūtniecības laikā vai pubertātes vecumā. Arī klīniski veseli audi iekaisīs, ja uz tiem ilgstoši iedarbosies kaitīgi faktori no ārpuses.
Biežākais slimību izraisošais faktors ir aplikuma baktēriju vielmaiņas galaprodukti. Zoba virspusē (uz emaljas) veidojas baktērijām bagāts aplikums plaque. Ja zobus netīra, aplikums netiek noņemts, bet baktērijas uzturā esošo cukuru pārvērš skābē. Šī skābe bojā emalju un kaitīgi iedarbojas uz smaganu — pirmo no periodonta audiem. Eksperimentāli pierādīts, ka vesela smagana iekaist pēc 4 dienu ilgas zobu netīrīšanas. Turklāt var notikt mīkstā aplikuma mineralizācija un veidoties zobakmens (no 2—3 dienām līdz 2 nedēļām), tas var lokalizēties gan virs smaganas, gan zem tās. Zobakmens rada labvēlīgus apstākļus vēl lielākām aplikuma nogulsnēm. To pašu var teikt arī par plombu pārkarēm (plombe "sēž" uz smaganas starp zobiem), nekvalitatīvi uzliktiem kroņiem, kas, pārāk dziļi ievadīti smaganu maciņā, traumē to un rada apstākļus baktēriju iekļūšanai zem smaganas. Periodonta pārslodze notiek arī tad, ja izrautie zobi netiek aizvietoti ar protēzēm — uz mutē palikušajiem zobiem ir palielināta funkcionālā slodze, un rodas traumatiskas izmaiņas periodonta, kuru attīstību sekmē bakteriālais aplikums. Slimību var veicināt arī smēķēšana, hormonālās un asinssastāva izmaiņas, vitamīnu trūkums nepilnvērtīga uztura dēļ, Šais gadījumos mainās organisma atbildes reakcija uz aplikuma mikroorganismu vielmaiņas galaproduktiem.
Slimības pazīmes
Slimības pazīmes ir atšķirīgas, tās nosaka iekaisuma lokalizācijas dziļums periodonta. Sākotnēji ir iekaisusi tikai smagana — tā ir tūskaina, palielināta, asiņo. Agresīvākas izpausmes var būt niezoša sajūta, arī sāpes
ēdot, tīrot zobus. Iekaisumam progresējot tiek skarti arī zem smaganām esošie audi, arī alveolas kauls, bet smaganu sieniņas vietā veidojas patoloģiska smaganu kabata. Zobs kļūst kustīgs. Veicot rentgena izmeklēšanu, redz kaula atslāņošanos (rezorbcīju). Pacienti sūdzas par smaganu asiņošanu, zobu ‘’izvilkšanas’’ un spraugu veidošanos, kā arī par zobu kustīgumu. Minētās sūdzības pavada dažāda veida sāpes — ilgas vai īslaicīgas, tās var aptvert visu žokli, var būt sāpes košļājot, elpojot caur muti, kā arī sāpes uz aukstu vai karstu, ja ir atsegti zobu kakliņi. Slimībai var būt paasinājumi, veidojas t.s. periodontālais abscess — lokalizēts, strutains process smaganā.
Ārstēšana
Veiksmīgi ārstējami ir smaganu iekaisumi un paradontozes agrīnās stadijas, bet smagākās izmaiņas, kad iekaisums ir gan periodonta saitēs un kaulā diemžēl ir neatgriezeniskas. Ārsta parodontologa mērķis ir uzlabot periodonta stāvokli, atjaunot sakodienu, kavēt iekaisuma straujo attīstību. Pacientam un ārstam veiksmīgi sadarbojoties, tas arī tiek panākts.
Pacientam ar periodonta problēmām būtu jāārstējas pie ārsta — parodontologa. Pārējiem ir ieteicams veikt visus tos profilakses pasākumus mutē, ko iesaka zobārsts. Tā būtu regulāra mutes higiēna 2 reizes dienā — pēc brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas. Izvēlēties jums piemērotākās zobu pastas palīdzēs higiēnists vai zobārsts. Neaizmirstiet iztīrīt arī starpzobu virsmas ar zobu diegu! ja valkājat izņemamo zobu protēzi, pēc ēšanas būtu jāskalo mute un jāizņem no mutes platīte, un jānoskalo arī tā. Ja jums ir ielikti tilti, palūdziet, lai higiēnists vai zobārsts pastāsta, kā labāk veikt higiēnu šai vietā. Ja pamanāt, ka asiņo smaganas tīrot zobus vai ēdot, neuzskatiet to par tādu parādību, kas nav jūsu uzmanības vērta. Labāk konsultēties ar zobārstu, vai tam nav nopietnāki iemesli — jau kādu laiku izveidojies zobakmens, nekvalitatīvi kroņi vai plombu pārkares starpzobu virsmā. Ja esat pārliecināts, ka esat tikai "traumējis" smaganas enerģiski tīrot zobus, tad ir jākoriģē zobu tīrīšanas tehnika, jo tā ir nepareiza. Iespējams, ka lietojat nepiemērotu zobu suku.
Periodonta audu stāvokli labvēlīgi ietekmē to faktoru kopums, kas kavē kariesa attīstību — jau minētā higiēna, optimāls uzturs un fluora preparātu (pretkariesa līdzekļi) lietošana. Uzturam jābūt ar pietiekamu vitamīnu devu, nevajadzētu bieži un daudz lietot produktus ar cukuru, vēlams, lai uzturlīdzeklis ir ciets — tāds, kas jāsakošļā, jo košļājot izdalās siekalas. Tās palīdz līdzsvarot fizioloģiskos procesus mutes dobumā.
Ir nopērkamas fluoru saturošas zobu pastas, dažādi mutes skalojamie līdzekļi ar fluoru. Zobārstu kabinetā higiēnists veic aplikācijas ar fluoru želeju vai laku, aptiekās ir nopērkamas fluora tabletes. Ja to visu apvienosit ar zobārsta apmeklējumu 2 reizes gadā, lai novērtētu stāvokli mutes dobumā, Kā arī reizi pusgadā veiksit mutes higiēnas procedūru pie profesionāla higiēnista — mīkstā aplikuma un zobakmens noņemšanu, tad zobi problēmas neradīs.

Follow veselslv on Twitter



 


 


 


 

 

Citi piedāvājumi