{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Organisma vārti

Sanagel Plus, Stomagel Plus



Elita Klausītāja

Mutes veselība ir nesaraujami saistīta arī ar vispārēju cilvēka pašsajūtu – ne velti, slimojot ar gremošanas trakta un arī sirds slimībām, kā viens no pirmajiem tiek uzdots jautājums par zobu un mutes dobuma veselību. Muti varētu uzskatīt par vārtiem, pa kuriem pasaule ienāk mūsu organismā. Ar zobiem mēs “sasmalcinām”, “uzkožam” šo ārpasauli. Jo labāki ir mūsu zobi, jo labāk varam “sagremot” visu apkārt notiekošo.

Daudzi pacienti jau ir pieraduši regulāri (vismaz divas reizes gadā) apmeklēt higiēnistu. Higiēnista darbs ir ne tikai veikt noteiktas klīniskas manipulācijas (noņemt zobakmeni, zobus pulēt, pārklāt ar fluora preparātiem), bet arī izglītot. Higiēnista darba rezultāti ir atkarīgi no tā, vai izdodas pacientu pārliecināt, cik svarīgi ir ik dienas rūpēties par mutes higiēnu. Kā zināms, vieglāk un noteikti arī lētāk ir izvairīties no slimības nekā to ārstēt. Zobu higiēnists cenšas novērst mutes slimības (zobu un ap zobu esošo audu bojājumus).
Pēdējo gadu zinātniskie pētījumi pierāda, ka gan kariesu, gan smaganu slimības izraisa baktērijas. Mutes dobuma normālā mikroflorā mīt vairāk nekā 200 baktēriju sugu. Lai baktērijas eksistētu un labāk vairotos, tām nepieciešami noteikti dzīves apstākļi – temperatūra, barības vielas, skābekļa daudzums. Mainoties videi mutē, mainās arī mikroflora. Ar noteiktu diētu un zobu aplikuma regulāru noņemšanu, varam būtiski ietekmēt mutes mikrofloru. Uzturs, ko uzņemam, kalpo kā barības vielu avots arī baktērijām. Cik daudz no uzturvielām izmantos baktērijas, tas atkarīgs no uztura ķīmiskā sastāva, tā fizikālā stāvokļa un uzņemšanas biežuma. Tā kā barības vielas caur muti virzās ļoti ātri, baktērijas paspēj izmantot tikai vienkāršos cukurus. Saharoze, glikoze un laktoze tiek dēvētas par vielām, kas izraisa kariesu. Cukura aizstājēji – sorbīts, ksilīts – ir saldi, taču kariesu nerada. Baktērijas izmanto arī vielas, kas ieķeras zobstarpās. Bieži lietojot cukuru saturošus produktus, regulāri baktērijām piegādājam jaunas barības vielu rezerves. Starp citu, cik tasīšu ar cukuru saldinātas tējas vai kafijas jūs izdzerat dienā?
Interesanta šķiet Skandināvijas valstu prakse – bērni saldumus ēd tikai sestdienās un svētdienās, bet tad nu gan tā krietni daudz. Daži no maniem mazajiem pacientiem arī ir tā mēģinājuši un ir apmierināti ar šādu metodi.
Protams, mums visiem ir labi zināms priekšnoteikums, kā saglabāt veselus zobus, – pēc ēšanas zobi jātīra ar zobu birsti un zobu diegu. Ja to nav iespējams izdarīt (esam darbā vai skolā), labs palīgs ir bezcukura košļājamā gumija. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka, košļājot cukuru nesaturošu košļājamo gumiju 20 minūtes pēc ikvienas ēdienreizes, skābju iedarbība tiek mazināta, bet zobi nodrošināti ar minerālvielām, kas pasargā tos no bojāšanās.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

  Avene 160x160px
 

 

Citi piedāvājumi