Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

“Gudrības zobs” mūsu mutē

Sandra Pušpure

Kad 6–13 gadu vecumā piena zobus nomaina pastāvīgie zobi, šķiet, ka zobu augšana nu ir beigusies, taču 18–20 gadu vecumā un vēl vēlāk pieaugušiem cilvēkiem sāk šķilties astotie jeb “gudrības zobi”. Tie atšķiras no pārējiem ne tikai ar to, ka izšķiļas pēdējie, – “gudrības zobu” augšana var radīt gan maznozīmīgus, gan arī nopietnus sarežģījumus – tie ir atkarīgi gan no tā, kā “gudrības zobs” attīstās žoklī, gan arī no žokļa izmēra – vai zobam žoklī ir pietiekami daudz vietas.

Daudzu gadsimtu laikā cilvēka organisms un, protams, arī žokļi, pielāgojoties apkārtējai videi un uztura īpatnībām, ir mainījušies. Senāk uzturs bija cietāks, bija nepieciešami lielāki žokļi un vairāk zobu – mūsdienās tas nav nepieciešams, cilvēkiem žokļi ir kļuvuši šaurāki un astotie zobi kļuvuši lieki (vērtējot sakodienu, “gudrības zobus” vērā neņem). Turklāt “gudrības zobi” novietoti vistālāk mutē un ir grūti tīrāmi, tāpēc ap tiem veidojas aplikums un tajos visbiežāk rodas kariess.
Parasti pacienti sūdzas, ka ir iekaisušas, sāp un smako smaganas – tas liecina par mīksto audu iekaisumu ap “gudrības zobu”, jo tas ir daļēji izšķīlies vai šķiļas ar grūtībām. Smaka un sāpes rodas tāpēc, ka zem smaganu atloka nokļūst infekcija un rada iekaisumu. Visbiežāk smaganu iekaisums ap astoto zobu rodas vienlaikus ar zoba ieķīlēšanos žokļa kaulā vai arī ar nepareizu zoba novietojumu.
Ieķīlēts “gudrības zobs” bojā žokļa kaulu, traumē blakuszobus – rodas spiediena sajūta žoklī, var sāpēt visa zobu rinda, sāpes izstaro arī uz auss, deniņu pusi. Šāds zobs bojā žokļa kaulu, kairina apkārtējos audus un, traumējot blakuszobus, bojā arī tos. Apakšžoklī infekcija no iekaisušās smaganas izplatās tālāk pa mīkstajiem audiem – var rasties sāpes rijot, ir grūtāk atvērt muti, var palielināties zemžokļa limfmezgli un paaugstināties ķermeņa temperatūra (37,2–37,5 °C).
Šādā gadījumā zobārsts veic ne tikai ārējo apskati, bet uztaisa arī “gudrības zoba” rentgenuzņēmumu – tas palīdz novērtēt ne tikai “gudrības zoba” pozīciju žokļa kaulā un zobam piegulošo audu stāvokli, bet arī to, vai zobiem žoklī pietiks vietas. Var laikus paredzēt sarežģījumus, kurus augot var radīt zobs, pirms pacients ir sācis sliktāk justies. Ja, izvērtējot izmeklēšanas rezultātus, komplikācijas un līdz ar to arī sūdzības netiek paredzētas, ārsts anestēzijā iztīra spraugu zem smaganu atloka, ja nepieciešams – ķirurģiski evakuē traucējošo smaganu, bet pats zobs paliek žoklī.
Bieži rentgenuzņēmumā redz pilnīgi izveidojušos “gudrības zobu”, bet tas nav izšķīlies cauri kaula kompaktajai plāksnītei – to sauc par retinētu zobu, bet, ja zobs daļēji ir izšķīlies cauri kaulaudiem vai gļotādai, to sauc par pusretinētu zobu. Lai diagnosticētu visus izšķīlušos zobus, veic abu žokļu kopskata rentgenuzņēmumu.
Ja “gudrības zoba” augšana ir radījusi sarežģījumus vai arī, izvērtējot rentgenizmeklēšanas datus, kļuvis skaidrs, ka varēs tos radīt, ieteicams zobu izraut. Komplikācijas, kādas radīsies, zobu atstājot žoklī, būs nesalīdzināmi nopietnākas nekā pēcoperācijas sajūtas pēc zoba ekstrakcijas – turklāt tās, audiem dzīstot, mazinās, līdz izzūd pavisam.

Follow veselslv on Twitter



 


 


 


 

 

Citi piedāvājumi