Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Dzīvība mutē

 

Dagnija Rostoka

Cilvēka mutes dobumā dzīvo ļoti daudzi un dažādi mikroorganismi, kas kopā veido mutes mikrofloru. Tās daudzumu un sastāvu ietekmē īpašie apstākli mutē. Barības vielas, siltums, mitrums un skābekļa trūkums veicina arī specifisku mikroorganismu attīstību.
Pārsvarā mutē dzīvo anaerobās baktērijas, kas augšanas un vairošanās procesā neizmanto skābekli. Vidē ar skābekli jeb gaisā tās iet bojā. Barības vielu ziņā šie mikroorganismi ir ļoti izvēlīgi. Tāpēc tos ir grūti audzēt laboratorijas apstākļos.
Mute nav viendabīga vide. Tajā veidojas specifiskas vietas, kur ir dažādi mikroorganismu augšanas apstākļi. Uz vaigu gļotādas, mēles un siekalās mikroflora ir līdzīga. Zoba aplikumā identificēts 200 mikroorganismu sugu. Taču daudzas vēl joprojām nav atpazītas, jo to audzēšana laboratorijā ir apgrūtināta. Zināms, ka 1 miligramā zoba aplikuma dzīvo 10 miljoni baktēriju. Virssmaganu zobu aplikums atšķiras no zemsmaganu zobu aplikuma.Mikrofiora mainās telpā un laikā. Tas ir dinamisks process. Ja mutes dobumu regulāri netīra, baktēriju daudzums palielinās ļoti strauji. Mute rodas daudz apaļas formas baktēriju, kas augšanas procesos izmanto skābekli. Parādās arī nūjiņveida baktērijas, kuras neizmanto skābekli un ir mutes dobuma slimību ierosinātājas.Mikroorganismu daudzumu mutē nosaka barības vielu pieejamība un mikroorganismu augšanu kavējoši faktori. Cilvēka organisms spēj izdalīt antivielas, lizocīmu, laktoperoksidāzi, laktoferīnu u. c. Savukārt mikroorganismi izdala vielas, kas aizkavē citu mikroorganismu augšanu un attīstību:
•    ūdeņraža peroksīdu,
•    bakteriocīmu,
•    vielmaiņas galaproduktus, kas samazina elektrisko potenciālu un rada anaerobu vidi,
•    organiskās skābes, kas samazina vides pH.
Vides pH normāli ir neitrāla reakcija (pH — 7,0). Arī daudzām baktērijām tā ir optimāla vide. Ēšanas laikā vides pH samazinās (pH → 5,0). Skābā vidē ātri vairojas skābju izturīgās baktērijas: Streptococus un Lactobacillus,kas ierosina zobu bojāšanos.
Mutes dobumā ir pastāvīgā un tranzitorā mikroflora. Pastāvīgo mikrofloru iedala galvenajā un papildflorā. Tās mikroorganismu sugas, kas ir skaitliskā vairākumā (vairāk par 1 % no kopējā mutes mikroorganismu daudzuma), pieder pie galvenās mikrofloras. Ja mikroorganismu sugas daudzums ir mazāks par 1 % no mutes kopējā mikroorganismu daudzuma, to pieskaita papildflorai. Kādas mikroorganismu sugas skaitlisks pārākums noteiktā vidē liecina par to, ka šai sugai ir labi apstākļi un tā ir optimālā saskaņā ar makroorganismu, tas ir, ar cilvēku.
Mutes mikroorganismi barības vielu ziņā ir ļoti izvēlīgi. Barības vielu avoti mutē ir cilvēka uzturs, siekalas, smaganu kabatu šķidrums, epitēlija šūnas un paši mikroorganismi.
Baktērijām barības vielas ir enerģijas avots. 80% no izlietotā uztura baktērijas izmanto enerģijas iegūšanai, 20% — sintēzes procesiem. Lai uzturētu 1 g baktēriju, tām nepieciešams piegādāt 5 g uztura dienā. 1 g baktēriju ir daudzums, ko cilvēks ar siekalām norij katru dienu, un tas satur 100 miljonus baktēriju.
Lai nevairotu baktēriju skaitu mutē un neveicinātu slimību attīstību, mutes dobums regulāri jākopj.

Follow veselslv on Twitter

 



 


 

 

Citi piedāvājumi