{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Trauma, operācija. Kāds tam sakars ar vēnām?

vēnu centrs logoSandis Kalns


Diez vai cilvēku, kurš nelaimīgā kārtā salauzis kāju, īpaši uztrauc vēnu problēmas. Mediķi dara visu, kas tādās reizēs darāms un, ja ārstēšanās ir veiksmīga, pacients var pat īsti nepamanīt, ka viņam veikti arī pasākumi nopietnu komplikāciju profilaksei, kas var rasties tieši vēnu dēļ.

 


„Kāju traumu gadījumā salīdzinoši reti tiek savainotas arī vēnas. Taču situācijām, kad kāja ir jāieģipsē vai jāoperē, ir diezgan ievērojama ietekme uz vēnām,” stāsta „Dr. Mauriņa Vēnu centra” ķirurgs flebologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents Arnolds Kadišs.

Kas notiek ar vēnām, ja kāja kādu laiku ir ieģipsēta?
Tā kā ieģipsētā kāja tiek turēta miera stāvoklī, asiņu plūsma vēnas palēninās un tas var radīt problēmas gan virspusējās, gan dziļajās vēnās. Lielākā bīstamība saistās ar dziļo vēnu trombozi – šādi pacienti stāsta, ka viņiem bijusi sajūta, ka zem ģipša kāja ir sapampusi, bet neredzot, kas notiek zem pārsēja, viņi nav varējuši par to pārliecināties vai arī domājuši, ka tā ir jābūt. Pēc tam, kad ģipša pārsēju noņem, atklājas ievērojama tūska, arī ādas krāsa ir kļuvusi zilgana, lai gan āda saglabājas silta, pulss un jutība nav izmainīta. Ar laiku var novērot arī tālākas ādas izmaiņas – parādās brūngani plankumi un ar laiku var izveidoties čūlas. Ja dziļo vēnu trombozi neārstē, tas reizēm var beigties pat ar nāvi, jo vēnās izveidojies trombs var atrauties un līdz ar asins plūsmu nonākt plaušu artērijās, radot tur nosprostojumu – tromboemboliju.
Un kas šajos apstākļos notiek ar virspusējām vēnām, ja tās pirms traumas bijušas slimas?
Protams, trauma zināmā mērā ietekmē arī virspusējo vēnu sistēmu. Ja virspusējās vēnas jau ir slimas, tad ģipša pārsēja un mazkustīguma dēļ arī tur asinsrite palēninās un var attīstīties varikoflebīts – trombi virspusējās vēnās ar iekaisumu, apsārtumu, diezgan izteiktu sāpju sindromu – kad nevar piedurties sāpīgajiem vēnu mezgliem, tie ir cieti, striķveidīgi, var paaugstināties ķermeņa temperatūra.

Ko iespējams darīt, lai traumu ārstēšana vai operācija neizraisītu šādas sekas vēnām?
Traumatologi ortopēdi zina, ka jebkura ķirurģiska ārstēšana, kas pēc tam prasa kustību ierobežojumu un gultas režīmu, ievērojami paaugstina dziļo vēnu trombozes risku, atsevišķās operācijās pat līdz 60% gadījumu varētu attīstīties šī komplikācija. Trombozes profilakse līdz ar to ir obligāti nepieciešama. Tā sastāv no divām daļām. Pirmā daļa ir kompresijas terapija. Protams, ja nepieciešams ģipša pārsējs, tad to izmantot ir problemātiski. Otrā daļa ir medikamentoza ārstēšana – mazmolekulāro heparīnu injekcijas vēdera apvidū. Šis medikaments šķidrina asinis, neļaujot veidoties trombiem. Ārsts izvēlas preparāta devu atkarībā no vēnu trombozes riska pakāpes, kāda ir katram konkrētam pacientam.

Tautā valda uzskats, ka vēnas, kuras ir paplašinātas, mezglainas, var  arī vieglāk traumēt, veicot dažādas ikdienišķas nodarbes. Vai tā ir?
Ja ir jau izveidojušies vēnu mezgli, tad, sasitot kāju to apvidū, bez šaubām ir daudz lielākas problēmas. Pārsistas vēnas gan tiek reti.

Bet ja vēna tomēr ir pušu – ko darīt?
Tā reizēm gadās tiem, kam ir vēnu varikozes forma ar izteiktām ādas izmaiņām un vēnu paplašinājumiem. Vēna bez īpašas traumēšanas ieplīst un sāk asiņot. Cilvēks var pat īpaši nemanīt savainojuma brīdi, piemēram, viņš strādā dārzā un pēkšņi jūt, ka zābakā ir asinis. Asiņošana, lai gan tā nav ne strūklveidīga, ne pulsējoša, var būt diezgan intensīva, tāpēc cilvēks ļoti pārbīstas, tas pasliktina spriešanas spējas un traucē pareizi rīkoties. Vispirms ir jāpiespiež asiņojošajai vietai tīrs kabatlakatiņš vai salvete, pēc tam jāpaceļ kāja uz augšu – visbiežāk ar to pietiek, lai šāda veida asiņošana apstātos pati no sevis. Dzīvībai bīstama tā parasti nav. Kad asiņošana ir apstājusies, šī vieta ir kārtīgi jānosaitē, joprojām turot kāju paceltu. Nav tik svarīgi, kāda veida saite tiek izmantota. Ja pie rokas ir elastīgā saite, var lietot arī to – pareizi būtu saitēt kāju no apakšas uz augšu, pirkstus atstājot brīvus, bet jāņem vērā, ka elastīgā saite nenodrošina pareizu kompresiju. Pēc tam 24 stundu laikā vajadzētu uzmeklēt ārstu, jo cietusī vieta ir pareizi jāapstrādā, lai tur neieviestos infekcija un nepieciešama arī pareizas kompresijas terapijas uzsākšana. Vislabāk būtu doties pie flebologa, bet, ja šāds speciālists nav pieejams – pie ķirurga.
Biežāk var pārsist tieši varikozo mezglu. Ja šo mezglu nepārsit pavisam, bet tikai traumē vēnas sieniņu, tad var veidoties varikoflebīts.

Kādās situācijās pastāv lielāks risks, ka tā varētu notikt?
Nedaudz lielāks risks, ka vēnās varētu attīstīties trombi, ir vasarā, karstā laikā, ja cilvēks neuzņem pietiekami daudz šķidruma un ir notikusi organisma atūdeņošanās, taču šāda varbūtība nav izslēgta arī ziemā. Slimības attīstību veicina smaga neritmiska pārslodze kājām. Kaitīgi ir gan ilgstoši stāvēt, gan sēdēt. Ja ir paplašinātas virspusējās vēnas, tomēr būtu jādodas pie flebologa un jāuzklausa viņa ieteikumi. Visticamāk, ka pirmā ārstēšanas metode būs kompresijas terapija, pacientam tiks izraudzītas piemērotas kompresijas zeķes, kuras valkājot, viņš varēs veikt savus ikdienas darbus, nodarboties ar sportu – braukt ar riteni, skriet krosu, peldēt. Jāizvairās no sildošām procedūrām, tai skaitā no iešanas pirtī. Nav piemērota arī masāža un jebkāda lokāla ietekme uz kāju tajā vietā, kur vēnas paplašinātas. Kompetenti un godprātīgi masieri nepieņem pacientus ar vēnu problēmām, bet iesaka viņiem doties pie flebologa. Ja vēnu patoloģija nav bijusi ielaista un flebologs pacientu sekmīgi izārstē, likvidējot slimās vēnas, tad nekādu speciālu dzīvesveida ierobežojumu nav un var iet arī uz masāžu.

Ja cilvēks ar vēnu problēmām tomēr nav bijis pie flebologa, viņš cenšas atvieglot savu pašsajūtu, paceļot kājas uz augšu, lietojot dažādus gēlus, tabletes un tamlīdzīgi. Ko tas dod?
Iespējams, ka tas subjektīvi atvieglo pašsajūtu, bet vēnu slimības tādā veidā izārstēt nevar. Cilvēki bieži nesaprot, ka virspusējo vēnu slimība vairāk vai mazāk ir mehāniskas dabas problēma – varētu teikt, vēna ir salauzta, vārstulītes ir bojātas un izzūd. Nav tādas ziedes vai tablešu, kuru iespaidā tās varētu ataugt. Tāpēc ar šādiem līdzekļiem pārspīlēt nevajadzētu.

Tātad secinājums viens – jāiet pie flebologa. Taču cilvēks bieži spriež tā: nu, labi, aiziešu un man pateiks, ka vajadzīga operācija vai kāda cita dārga ārstēšana, bet liekas naudas tāpat nav...
Tik un tā ir vērts konsultēties. Mūsdienīgs flebologs veiks pacientam pilnu diagnostiku, izmeklējot viņu ar ultraskaņas duplekssonogrāfijas metodi un ieteiks arī pareizāko risinājumu. Pa to laiku, kamēr pacients briest kādai invazīvākai procedūrai, piemēram, operācijai vai skleroterapijai, liels atspaids ir tieši kompresijas zeķes. Svarīgi, lai tās būtu medicīniskās kompresijas zeķes – ja uz kājām jau ir varikozi vēnu mezgli, tad nepieciešams nevis profilaktiskās, bet medicīniskās kompresijas zeķes, kas pēc savas struktūras ir atšķirīgas, nodrošina konkrētajam pacientam nepieciešamo kompresiju, jo ir izraudzītas individuāli, saskaņā ar ārsta veiktajiem mērījumiem. Jāpiebilst, ka flebologs izvērtē ne tikai vēnas, bet arī apskata arteriālo sistēmu kājās. Artēriju patoloģijas gadījumā kompresijas terapija ir aizliegta, tāpēc cilvēks, kurš pats pēc savas iniciatīvas nopērk veikalā kaut kādas „vēnu zeķes”, var iedzīvoties pat nopietnās problēmās. Līdzīgas izpausmes, piemēram, kāju tūsku, var radīt gan vēnu, gan artēriju slimības, reizēm var būt arī kombinēta tūska. Precīza diagnostika to noskaidros. Bieži pacienti ar vēnu slimībām sūdzas arī par sāpēm vai kāju tirpšanu un izmeklēšanā mēs noskaidrojam, ka tas nav vēnu dēļ, bet vainīgas ir artēriju vai arī mugurkaula problēmas. Tad varam lemt, kuras problēmas risināmas vispirms.

Vai pacientus pie jums nosūta ģimenes ārsti vai arī viņi nāk pēc savas iniciatīvas?
Latvijā pacienti pārsvarā nāk pie flebologa pēc savas iniciatīvas vai pēc ģimenes locekļu ieteikuma, retāk viņus sūta ģimenes ārsti. Ja salīdzinām, piemēram, ar Vācijas pieredzi, tad tur lielākoties pie flebologa nosūta ģimenes ārsti. Ja pacients zvana ģimenes ārstam un stāsta, ka viņam ir pietūkušas kājas, ģimenes ārsts tūlīt iesaka doties pie flebologa, lai izslēgtu nopietnāko problēmu – dziļo vēnu trombozi. Tā rīkojas pat gadījumos, kad tūskai ir acīmredzams izskaidrojums, piemēram, kājām bijusi ļoti liela slodze vai cilvēks lietojis pārāk daudz šķidruma.

Un ko saka Latvijas flebologs, ja cilvēks atnāk pie viņa ar šādu šķietami niecīgu sūdzību?
Pārbaudīties var nākt arī tad, ja vispār nav nekādu sūdzību. Es esmu priecīgs, ja ierodas gados jauni pacienti, kuri vienkārši zina, ka ģimenē ir vēnu problēmas un grib laikus noskaidrot, vai tādas nedraud arī viņiem. Esmu priecīgs arī tad, ja varu atbildēt: jūs šobrīd esat vesels. Izmeklējums ir nekaitīgs un, to veicot, mēs varam pilnīgi precīzi pateikt, kurā posmā kāda vēna vai artērija ir izmainīta, un, ja tās ir sākotnējas izmaiņas, tad varam problēmu novērst efektīvi, nesāpīgi un salīdzinoši ar mazākām izmaksām.

 

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi