{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Pārgalvības cena

Daina Jēgere

Latvijā apmēram ceturtā daļa traumatisko slimnieku ir ar galvas smadzeņu traumu, un mirstība šiem slimniekiem ir 10—12%. Galvas smadzeņu traumu var iegūt gan sasitot galvu, gan arī netieši — krītot uz kājām, gūžām vai muguras. Janvāra un februāra niķīgajos mēnešos, kad atkusnis mijas ar spēcīgu salu, visbiežākais galvas traumu iemesls ir no jumtiem krītošas lāstekas un apledojušās ietves.
Pieaugot satiksmes intensitātei, galvas traumas kļūst biežākas, sevišķi jauniem cilvēkiem. Arvien biežāk var redzēt motociklistus, kas nelieto aizsargķiveres, kaut gan sen pierādīts, ka tās ievērojami mazina triecienu satiksmes negadījuma laikā, bet tieši motociklistiem un riteņbraucējiem ir liela iespēja gūt galvas traumas.
Visu slimības izpausmju pamatā ir mehānisku faktoru iedarbe traumas brīdī, tie ir — galvaskausa kaulu deformācija un smadzeņu rotācija vai lineāra kustība. Tas rada smadzenēs īslaicīgas vilņveida svārstības, kuru rezultātā tiek bojātas nervu šūnu saistības, smadzeņu asinsrite un vielmaiņa, izmainās smadzeņu šķidruma spiediens. Smadzeņu funkciju traucējumi traumas gadījumā ir vienmēr, atšķiras tikai bojājuma plašums, novietojums un dažādu smadzeņu struktūru iesaistīšanās. Smadzeņu stumbra kairinājums traumas laika rada bezsamaņu!
Galvas traumas smagumu raksturo bezsamaņas, pēctraumas amnēzijas ilgums (aizmirstas notikumi pirms un pēc traumas), vai ir smadzeņu audu bojājums, galvaskausa kaulu lūzumi un saasiņojumi smadzenēs vai smadzeņu apvalkos.
Smadzeņu satricinājumam jeb komocijai raksturīga bezsamaņa un/vai amnēzija līdz 30 minūtēm. Slimniekam var būt slikta dūša vai vemšana, pulsējošas vai spiedošas galvassāpes, kuras izraisa spilgta gaisma, troksnis, kustības, psihiska vai fiziska piepūle. Pēc dažām dienām vērojama pastiprināta svīšana, uzbudināmība vai nomāktība, līdzsvara traucējumi. Pašsajūta normalizējas apmēram divu nedēļu laikā. Smadzeņu funkcijas pilnībā atjaunojas pēc ilgāka laika.
Galvas smadzeņu sasituma jeb kontūzijas gadījumā smadzeņu audu bojājumu vietās veidojas tūska un vēlāk rētaudi, raksturīgas smadzeņu šķidruma spiediena svārstības. Var būt arī galvaskausa kaulu lūzumi, saasiņojumi smadzenēs vai to apvalkos. Pēc traumas ir ilga bezsamaņa, amnēzija. Cietušais ir bāls, sirdsdarbība paātrināta, var būt elpošanas ritma izmaiņas. Reizēm ir arī kustību vai runas traucējumi. Šāds slimnieks nekavējoties jānogādā slimnīcā, bet tikai ar ātrās palīdzības transportu. Pirmajās dienās pēc traumas var novērot slimības simptomu paasinājumu, otrajā nedēļā slimnieka stāvoklis pakāpeniski sāk uzlaboties, tomēr, atkarībā no smadzeņu audu bojājumu plašuma un novietojuma, var saglabāties paliekošs defekts.
Ārsta apskate ir nepieciešama pat pēc vieglas galvas traumas, jo reizēm smadzeņu traumas rezultātā veidojas saasiņojums smadzenēs vai smadzeņu apvalkos, kas klīniski sāk izpausties pēc nedēļas, divām vai mēneša. Mūsdienās ārstam ir iespējams ar dažādām metodēm pilnīgi izmeklēt slimnieku un nozīmēt pareizu ārstēšanu. Neārstējot smadzenēm zūd kompensācijas spējas, slimnieks zaudē samaņu un var pat iestāties nāve.
Pēc galvas smadzeņu traumām īsāku vai ilgāku laiku izpaužas pēctraumas sindroms. Parasti tas ir galvassāpes — trulas vai pulsējošas, nereti pastāvīgas. Tās bieži kombinējas ar miega traucējumiem, nervu sistēmas labiltāti — cilvēks ir viegli uzbudināms, sūdzas par atmiņas un koncentrēšanās spēju pavājināšanos, nogurdināmību, veicot gan fizisku, gan garīgu darbu.
Rētaudu veidošanās pēc smagām traumām var radīt smadzeņu šķidruma cirkulācijas traucējumus, kas, savukārt, var izraisīt krampju lēkmes.
Smagas traumas gadījumā slimnieks saņem kompleksu terapiju slimnīcā. Lai mazinātu pēctraumas izpausmes, jāievēro ārsta norādījumi. Pēc vieglām traumām — jāizvairās no fiziskas vai ārīgas piepūles, jālieto nomierinoši līdzekļi, vajadzības gadījumā urīndzenoši medikamenti, lai mazinātu smadzeņu audu tūsku. Jāierobežo laiks, ko pavada, lasot grāmatas, skatoties televizoru vai strādājot pie datora. Ieteicams izgulēties, lietot vitamīnus. Cilvēkam noteikti jāizvairās no alkohola lietošanas, jo pēc galvas smadzeņu traumas, kad smadzeņu vielmaiņa ir traucēta, tas var izraisīt strauju apreibšanu, pat bezsamaņu. Jāsargās atkārtoti traumēt galvu, jo tad sekas var būt smagākas.