{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Viļņi barības vadā

Daiga Šantere

Barības vada atviļņa slimība ir viena no visbiežāk sastopamajām barības vada slimībām. Ārstu praksē tā tiek saukta par refluksa slimību (reflux latīniski ‘plūst’) – norītas barības atgrūšana atpakaļ (atpakaļplūsma) nelielām porcijām.

Biežākās pazīmes, kas liek domāt par barības vada atviļņa slimību, ir dedzināšana aiz krūškaula (grēmas), sāpes pakrūtē, atraugas (ar barību vai gaisu, kam var būt nepatīkama smaka), uzpūsts vēders, slikta dūša, dažkārt arī sāpes vēderā. Lai gan dedzināšana aiz krūškaula ir visraksturīgākā slimības pazīme, līdzīgas sajūtas var būt arī cilvēkiem ar nopietnām sirds, plaušu un citu orgānu slimībām. Tādēļ padoms vienmēr būtu jājautā ārstam. Nekavējoties jākonsultējas ar ārstu, ja dedzināšana aiz krūškaula sākas pēkšņi vai tā pastiprinās, īpaši, ja tas notiek vīrietim pēc 40 gadu vecuma.
Nosauktās pazīmes kaut reizi gadā pamana vairāk nekā puse iedzīvotāju. Tātad arī tie, kuri sevi uzskata par pilnīgi veseliem. Tad parasti dedzināšana ir īslaicīga, tā rodas pēc pārmērīgas ēšanas, tai nepievērš īpašu uzmanību. Diemžēl piektajai daļai iedzīvotāju šādas epizodes ir vismaz reizi nedēļā vai pat katru dienu, un tās kļūst par ļoti nopietnu problēmu.
Barības vada atviļņa slimību izraisa kuņģa satura nonākšana barības vadā. Skābais kuņģa saturs bojā barības vada gļotādu. Taču iekaisuma pazīmes, kas raksturīgas barības vada iekaisumam – ezofagītam, ne vienmēr ir konstatējamas ar aci vai pat speciālām izmeklēšanas metodēm. Tomēr gļotāda tiek bojāta, un cilvēks jūtas slikti. Dedzināšana var pastiprināties fiziskas slodzes laikā. Cilvēks kļūst īgns, neapmierināts ar dzīvi. Diemžēl ne vienmēr pat tuvākie cilvēki izprot šos slimniekus, jo šķiet, ka slimība nav dzīvībai bīstama, tāpēc tai nepievērš pietiekamu uzmanību.
Mūsdienās atzīst, ka visefektīvākās ārstniecības metodes šīs slimības gadījumā ir skābi samazinošie medikamenti un dažkārt arī ķirurģiska iejaukšanās, tāpēc noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Tomēr ir vairāki ieteikumi, kā atvieglot ciešanas.
• Censties nesaspiest vēderu. Pārāk stingrs apģērbs un josta rada papildu spiedienu uz iekšējiem orgāniem un veicina kuņģa satura ieplūšanu barības vadā.
• Normalizēt ķermeņa svaru. Šaurās drēbes var viegli novilkt, bet daudz svarīgāk ir likvidēt liekos taukus, kas gadiem ilgi rada papildu spiedienu kuņģim. Liekie tauki uzkrājas ne tikai zemādā, bet arī ap iekšējiem orgāniem. Varētu teikt, ka svara normalizēšana un daži medikamenti, kurus ārsts izrakstīs, vismaz pirmos mēnešus var būt ļoti efektīvi un dot lielu atvieglojumu.
• Nepārēsties. Vajadzētu ēst nelielām porcijām vismaz četras reizes dienā. Īpaši jāsamazina uzturproduktu daudzums vakariņās. Pārpildīts kuņģis naktī neļaus labi gulēt, jo gremošanas sistēmai būs smagi jāstrādā. Guļus stāvoklī barībai būs vieglāk pārvarēt dabisko barjeru, kas šķir kuņģi no barības vada, un iekļūt barības vadā.
• Jāizvairās no produktiem, kurus slimnieks “nepanes” – ir pamanījis, ka, piemēram, pēc ābolu ēšanas vai svaiga piena dzeršanas dedzināšana un diskomforts pastiprinās.
• Vairāk ēst liesu gaļu, netreknus piena produktus. Izvairīties no ļoti saldiem, trekniem ēdieniem. Tādiem bieži dotiem padomiem kā izvairīties no asu garšvielu lietošanas un guļot pacelt gultas galvgali nav būtiskas nozīmes. Svarīgi ir neēst pārāk daudz sāļu produktu. Tomēr – ja, lietojot ēdienā kādu garšvielu, dedzināšana pastiprinās, to vairs nelieto.
Tā kā kuņģa satura atvilnis notiek arī dienas laikā, cilvēkam atrodoties vertikāli, tad neliels gultas pacēlums naktī nedod īpašu efektu. Svarīgāk ir vakarā nepārēsties, nodrošināt normālu svaru un lietot medikamentus, ja tas ir nepieciešams.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi