Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Vai kašķa ērcīte ir bīstama cilvēkam?

Zane Degro, dematovenerologs,
Veselības centrs 4 Juglas klīnika

Nav daudz ādas slimību, kuras ir pilnībā izārstējamas. Kašķis par laimi pieder šai grupai. Arvien biežāk ādas ārstu (dermatologu) apmeklē pacienti ar ādas niezi, kura vēl piedevām pastiprinās vakaros. Visbiežāk pacientiem šķiet, ka tā ir alerģiska ādas reakcija, un labākajā gadījumā viņi lūdz padomu ārstam. Nereti nodarbojas ar pašārstēšanos vai nedara neko un gaida, ka nieze pāries pati no sevis.

Kašķis

Kas tad ir šī ādas nieze, kas sevišķi izteikta vakaros, bieži, kad pacients jau gatavs doties pie miera? Vai tā ir alerģija, vai iespējams ādas parazitāra saslimšana jeb kašķis?
Kašķis ir ādas slimība, kuru izraisa kašķa ērcīte Sarcoptesscabiei. Ar kašķi var inficēties kontakta ceļā un tas var būt jebkura veida ciešs kontakts. Kašķa ērcīte var nonākt uz ādas sarokojoties ar slimu cilvēku, apkopjot slimnieku, samīļojot bērniņu, arī seksuālo kontaktu ceļā, lietojot kopīgus dvieļus, gultas veļu, sadzīves priekšmetus. Pat sabiedriskā vietā mēs nevaram būt pilnībā pasargāti, ja piemēram,  sabiedriskā transportā stabilitātei izmantojam to pašu atbalsta punktu, pie kura pirms mirkļa ir turējies ar kašķi slims cilvēks.
Tātad jāatceras, ka slimais cilvēks apdraud ne tikai sevi, bet arī apkārtējos cilvēkus. Ārstēsimies paši un aicināsim to darīt arī savus līdzcilvēkus! Bet kā to labāk izdarīt, lai neaizvainotu cietēju? Tikai tad, ja mums būs pietiekami daudz informācijas par šo slimību, mēs varēsim adekvāti rīkoties un iedrošināt to darīt arī citus.

Izraisa kašķa ērcīte
Kašķa ērcītei nokļūstot uz ādas, tā sāk veidot tuneļveida ejiņas ādas virsējā slānī. Raksturīgās ērcītes lokalizācijas vietas ir plaukstu un pēdu virsmas, pirkstu starpas, plaukstu un pēdu locītavas, rajons ap nabu, dibena „vaidziņi”, padušu rajons, augšstilbu iekšējās virsmas un ārējo dzimumorgānu rajons. Ja slimība ir ilgstoša, var būt skarta visa āda. Interesanti, ka kašķa ērcīte „nemīl” sejas ādu un gandrīz nekad nieze un izsitumi nav šajā rajonā. Izņēmums ir zīdainītis, kuru baro ar krūti māmiņa, kura ir slima ar kašķi. Kašķa ērcīte „ieurbjas” ādas virsējā slānī vienas stundas laikā. Tātad tā ir tikai viena stunda, un piedevām tai brīdī mēs vēl neko nenojaušam. Galvenais simptoms ir nieze, kas attīstās divu līdz sešu nedēļu laikā pēc inficēšanās. Niezi rada ādas reakcija gan uz pašu ērcīti, gan  ērcītes ekskrementi . Izurbinātajās aliņās ērcītes dēj oliņas un vairojas, tātad slimība iet plašumā.
Kašķa diagnoze balstās uz klīnisko ainu – tipiskās ķermeņa vietas, sīkas sarkanas pumpiņas, parasti izvietotas pa pāriem, ko pavada nieze, ar laiku var pievienoties bakteriāla infekcija, radot strutainus izsitumus ar krevelēm. Diagnozes apstiprināšanai tiek veikta mikroskopiska izmeklēšana – izsitumu vietās ar skalpelīti nokasa virsējo ādas kārtiņu un pēc tam to izmeklē mikroskopiski. Preparātā redzamā kašķa ērcīte ir kā apstiprinājums diagnozei. Nereti palīdz arī saruna ar pacientu, kurā atklājas, ka arī mājinieki un kāds no draugiem jau ilgāku laiku kasās.

Kā ārstēt kašķi?
Vai kašķis ir jāārstē un kuros gadījumos? Jā, kašķis ir jāārstē visos gadījumos. Kašķi mēs atpazīstam pēc tipiskas klīniskās ainas un ādas mikroskopiskiem izmeklējumiem.  Jāārstējas arī visiem cilvēkiem, kuri ir ciešā kontaktā ar slimo cilvēku. Atkarībā no slimības smaguma un izplatības, ka arī no pacienta vecuma tiek izmantoti vairāki medikamenti. Pie mums biežāk lietoti ir benzilbenzoāta ziede vai  5% permetrīna ziede. Ja pievienojas infekcija, izmantojam antibakteriālus līdzekļus. Sākuma periodā, iespējams, būs nepieciešami arī niezi samazinošu līdzekļi. Medikamenti tiek lietoti pēc speciālām shēmām, stingri ievērojot dezinfekcijas pasākumus. Vislabāk palīdz rakstiski norādījumi, jo uztraukumā kaut kas var aizmirsties.  Tas var būt par iemeslu terapijas neveiksmei.
Tikpat svarīgi cik ārstēt ādu, ir ievērot higiēnas pasākumus. Jāveic gultas veļas un apģērba dezinfekcija, to mazgājot 60o-90oC temperatūrā, pēc tam izgludinot. Apģērbu var ievietot plastmasas maisā uz 72 stundām, jo šajā laikā kašķa ērcīte nomirst “bada navē” , ja tai liegta iespēja uzturēties mūsu ādā.
Svarīgi atcerēties, ka pēc ārstēšanās vēl vairākas nedēļas var saglabāties nieze, sevišķi pacientiem ar alerģiskām ādas saslimšanām anamnēzē. Šajā gadījumā palīdzēs ādu mīkstinošu ķermeņa losjonu lietošana. Atkārtota ādas mikroskopiska izmeklēšana apstiprinās izārstēšanos.
Nevajadzētu nobīties no kašķa diagnozes un iedomāties, ka tā ir sabiedrības zemāko slāņu slimība. Mūsdienās ar kašķi slimo jebkura vecuma un sociālā stāvokļa cilvēki un šai slimībai nav nekāda saistība ar netīrību vai higiēnas apstākļiem. Ja parazīts nokļūst uz ādas, viņam absolūti neinteresē mūsu stāvoklis sabiedrībā vai ieņemamais amats, tas dara savu postošo darbu. Galvenais ir atcerēties, ka šī slimība ir ārstējama un izārstējama un jo ātrāk slimnieks griezīsies pie ārsta, jo tas būs mazāk „sāpīgi” gan pacientam, gan viņa tuviniekiem, gan naudas maciņam.

Rakstā izmatota informācija no G.R.Scott , O.Chosidow MD “Europen Guideline for Themanagementof Scabies 2010”, International Journalof STD & AIDS 2011; 22:301-303

Follow veselslv on Twitter

 



 

 

Citi piedāvājumi