{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Mūsdienu priekšstati par multiplo sklerozi

Evija Trofimova

Ikviens no mums var izvēlēties veselīgu dzīvesveidu, bet nav iespējams izsargāties no slimības, ja pilnībā nav zināms tās cēlonis. Viena no šādām slimībām ir multiplā jeb izkaisītā skleroze. Tās izpētes laikā radusies virkne jautājumu: kas nosaka saslimstību ar multiplo sklerozi — kādēļ daži ar to saslimst, bet citi ne? Kā uzskata angļu un amerikāņu speciālisti, saslimšana atkarīga no katra cilvēka individuālās reakcijas pret vīrusiem, kas izraisa autoimūnu procesu (organisms veido pretvielas pret sevi). Slimība galvenokārt bojā cilvēka nervu sistēmu — organismā izstrādātās pretvielas norāda nervu šķiedras apvalku. Tāpēc tiek traucēta nervu šķiedras darbība — vairs netiek pārvadīti impulsi, rodas neirāli traucējumi.

Slimība noris viļņveidīgi. Dažreiz slimības sākumposmā ir redzes traucējumi, nespēks. Šai periodā multiplo sklerozi diagnosticēt ir visgrūtāk, jo tās simptomi sakrīt ar daudzu citu slimību simptomiem. Vēlākā slimības stadijā, kad slimības uzliesmojumi kļūst biežāki, bieži vien attīstos neatgriezeniskas nervu šķiedru pārmaiņas un pacientam rodas paliekams defekts.
Pieaugot nervu sistēmas bojājumam, pacientam kļūst arvien grūtāk pārvarēt psiholoģiskas problēmas.
Kā noris multiplas sklerozes diagnostika?
Vēl pirms dažiem gadiem nebija iespējams pacientus pilnvērtīgi izmeklēt. Tā kā tagad ir iespēja gan veikt imunoloģiskos izmeklējumus. gan izmantot kodolu magnētisko rezonansi, diagnozi var noteikt daudz precīzāk. Vairumā gadījumu simptomu nepastāvības un nespecifiskuma dēļ, slimību neizdodas diagnosticēt tūliņ un ārsts pacientu ilgstoši novēro. Tādēļ izmeklēšana un diagnozes noteikšana prasa laiku, pacietību un uzmanību gan no pacienta, gan no ārsta,
Ka tiek ārstēti multiplas sklerozes slimnieki?
Nav divu vienādu multiplas sklerozes slimnieku ar vienādiem simptomiem. Ja slimniekam noteikta diagnoze — multiplā skleroze, tas nenozīmē, ka viņam būs slimības uzliesmojums, kaut arī viņa kaimiņam pēdējos divos gados slimība strauji progresējusi. Tādēļ ārstēšana katram pacientam ir loti individuāla. Nav medikamentu, kas izārstētu šo slimību pilnībā, jo vēl joprojām nav zināms konkrētais slimības ierosinātājs.
Bet ir medikamenti, kas
1) nepieciešami slimības uzliesmojuma laikā, tie mazina autoimūnā procesa aktivitāti;
2) nepieciešami slimniekiem, kam nav uzliesmojumu, bet ir fona terapija, tie veicina nervu šķiedru remielinizāciju (atjaunošanos);
3) ir specifiski, Tie domāti pacientiem, kam ir bieži slimības uzliesmojumi. Šie medikamenti nepieciešami, lai mazinātu uzliesmojumu biežumu, vienlaikus mazinot neirālo defektu.
Šie specifiskie medikamenti ir ļoti dārgi. Tie ir interferons 1B un kopaksons, kuru kursterapija vienam pacientam maksā 10 — 14 tūkstošu ASV dolāru gadā. Tie jālieto vairākus gadus un ir grūti pieejami Latvijā. Tomēr pēc savas iniciatīvas un ar dažu firmu atbalstu vairāki pacienti jau tiek ārstēti ar interferonu 1B, Pasaulē tiek izstrādāti arī citi jauni medikamenti, pētījumi turpinās, un iespējams, ka drīz būs ziņojumi par interferona 1A efektu multiplas sklerozes gadījumā. Multiplas sklerozes centrs un asociācija spēj palīdzēt pacientam gan akūtā periodā, gan arī, ņemot vērā imūnreakcijas un klīniskos izmeklējumus, ordinēt terapiju pēc akūtā perioda. Absolūti nepieņemami ir tas. ka pacienti nodarbojas ar pašārstēšanos vai arī uzticas dažādiem neprofesionāļiem, kas nepārzina specifisko multiplas sklerozes ārstēšanu.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi