{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Kārpas

 
Līva Freimane


Kārpa - pārragojies ādas veidojums, kas savā būtībā ir labdabīgs. Tomēr kā ikdienas komfortu ietekmējošs traucēklis, nav uzskatāms par sīkumu. Ja arī pašam kārpa nešķiet traucējoša, jāzina, ka tā ir vīrusu slimība, ar kuru var inficēt apkārtējos - ģimenes locekļus un draugus.


Inficēšanās ir ļoti vienkārša
Ar karpām cilvēki inficējas tiešu kontaktu ceļā no cilvēka - cilvēkam, piemēram, ar rokasspiedienu Inficēties vai arī netieši - ar priekšmetiem, apaviem, dušās, sporta centros. Īpaši liela inficēšanās iespēja ir tad, ja pastāv regulāri un atkārtoti sadzīves kontakti ar cilvēku, kuram ir kārpas, turklāt ādā Ir kāds neliels bojājums. Ādas bojājums ir kā vārti vīrusa infekcijai, tādā veidā tā iekļūst organismā. Tālākais jau ir atkarīgs no imunitātes. Ja inficēšanās notiek, tas nozīmē, ka imūnsistēma ir novājināta. Ja ādai ir laba aizsargbarjera un organismam stipra imunitāte, Inficēšanās parasti nenotiek.
Īpaša profilakse cīņai ar kārpām nav, vienīgais norādījums - jāievēro daži vienkārši likumi, piemēram, ģimenes locekļiem neizmantot kopīgus dvieļus, baseinos, pirtīs vai kopējās dušās lietot gumijas čībiņas. Savukārt slimajiem būtu jāsaprot, ka apmeklēt baseinu un citas koplietošanas telpas, kamēr kārpas nav izārstētas vai izzudušas, nav ieteicams.

Sāk ar pašdarbību
Cilvēki vispirms nereti mēģina paši tikt vaļā no kārpas - to spaida, dursta, griež ar šķērītēm vai žileti. Kārpa asiņo, un tā var inficēties ar vēl kādu infekciju. Daži mēģina kārpu izdedzināt ar etiķa esenci un dažādām skābēm, izraisot apdegumus un sabojājot arī apkārtējos veselos audus. Tad jau labāk izmantot veco tautas līdzekli - struteņu sulu. (Strutenes šim mērķim lieto arī homeopātijā.) Ar svaigu struteņu sulu regulāri ieziež kārpu, līdz tā pazūd. Šī metode var palīdzēt, kaut arī ne simtprocentīgi. Ja pēc 2-3 nedēļām vēlamo rezultātu joprojām nav, jāmeklē cits risinājums. Daudzas citas tautas metodes vairāk balstītas uz pašsuģestiju. Tas gan tiesa, ka dilstošā mēnesī kārpu izārstēt ir vieglāk. Tomēr kompetenti mediķi to izdarīs neatkarīgi no mēness fāzes.

Kārpas var izzust pašas no sevis
Ja kārpas vienkārši neievēro, pacientiem ar normālu imunitāti tās parasti pēc kāda laika izzūd pašas no sevis. Šis varētu būt iemesls, kāpēc agrākos laikos ticēja maģiskiem kārpu ārstēšanas veidiem.
Ir apmēram 77 kārpu veidi, kuri atšķiras pēc sava anatomiskā novietojuma un izskata. Pacienti ar normālu imunitāti, kuriem ir kārpas, netiek pieskaitīti ādas ļaundabīgo audzēju riska grupai.
Būtu jāārstē tikai tie pacienti, kuri nevēlas gaidīt spontāno regresiju, kura parasti iestājas pati no sevis un norit pāris nedēļu laikā. Regresija neatstāj nekādas rētas. Tāpēc ir būtiski pacientu brīdināt par šo parādību, pirms uzsāk diezgan sāpīgās un laikietilpīgās ārstēšanas procedūras. Parastās kārpas izzūd pašas no sevis 6 mēnešu līdz 2 gadu laikā, zēniem ātrāk nekā meitenēm. Ja nepieciešama ārstēšana, izvēles terapija ir lokālas salicilskābes aplikācijas. Ja trīs mēnešu laikā netiek novērota uzlabošanās, var sākt ārstēšanu ar citām metodēm.

Ārstēšanās metodes
Metodes kārpu likvidēšanai ir daudz: lokālās preparātu, kas satur salicilskābi, benzoskābi u.c. aplikācijas, piededzināšana, izmantojot elektrokoagulāciju, saldēšana jeb krioterapija, apstrāde ar lāzera palīdzību. Izvēlēties cilvēkam piemērotāko metodi vislabāk palīdzēs ārsts.
Lai izmantotu lokālās terapijas metodi, pacientam jābūt motivētam un neatlaidīgam. 12 nedēļu lokālas terapijas kurss, izmantojot salicilskābi, dod pozitīvu rezultātu 67% gadījumu, ja kārpas ir uz rokām. Var tikt izmantoti preparāti, kuros ir pienskābe.
Parasti iesaka noņemt pārragojušos kārpas kārtu ar speciālu birstīti vai vīlīti, tādējādi mehāniskā ceļā mazinot kārpu un palielinot iespēju medikamentiem piekļūt inficētām šūnām. Tomēr jāatceras, ka pārlieka ādas abrāzija var veicināt vīrusa izplatīšanos veselos audos. Tādēļ raga kārtas noņemšanu vajadzētu veikt ne biežāk kā divas reizes nedēļā. Pēc abrazēšanas bojāto ādas daļu būtu labi izmērcēt siltā ūdenī vai zāļu vanniņā, bet pēc tam lokāli lietot medikamentus. Salicilskābei ir divi iedarbības veidi: tā darbojas kā keratolītisks līdzeklis un stimulē iekaisuma procesu, kas aktivē ādas atbildes reakciju. Ņemot vērā salicilskābes kairinošo darbību, to nedrīkst izmantot, ja ir bojāta āda, uz sejas un anoģenitālā apvidū, kā arī uz plašiem ādas rajoniem,

Saldēšana un piededzināšana
Izmantojot krioterapiju (inficētas vietas saldēšanu), tiek iznīcinātas inficētās šūnas. Krioterapijas tehnika ir šāda: izmanto vates kociņu vai aerosolu, saldē 10-20 min., ietverot 1-2 mm veselās ādas laukumu ap kārpu.
Iespējamās krioterapijas blakusparādības: lokāls iekaisums, kas izzūd 2-3 nedēļās; lokāls sāpīgums; pietūkums, īpaši, ja zem ādas ir daudz mīksto audu; ādas lobīšanās.
Krioterapija būtu jāatkārto pēc trim nedēļām. Starplaikā, pēc tam, kad izzudis lokālais iekaisums, var izmantot lokālu medikamentozu terapiju.
Kiretāža un piededzināšana varētu būt izvēles terapija gadījumos, ja ir solitārs ādas bojājums. Pirms piededzināšanas un kiretāžas lokālā anestēzijā bojātie audi jāatdala no veseliem ar skalpeli. Taču būtu jāatceras, ka pēc šādas terapijas brūce dzīst samērā ilgi.
Kā citi kārpu ārstēšanas veidi pēdējā laikā plaši tiek izmantota lāzerterapija, izmantojot gallija un pulsveida lāzerus.

Galvenie kārpu veidi
Mēdz būt parastās kārpas, plakanās kārpas (sauktas ari par jauniešu kārpām) un smailās kondilomas. Parastās kārpas biežāk sastopamas uz rokām un pirkstiem, jo tur ir lielākas inficēšanās iespējas. Stipri traucējošas ir pēdu kārpas: pēdām jānotur viss ķermeņa svars, un, ja tur ir kārpa, tā sāp un arī pēc kārpas likvidēšanas tajā vietā ir nepatīkamas sajūtas cilvēkam staigājot. Lielas neērtības rada kārpas naga valnīša maliņā vai zem naga, no tām ir grūtāk atbrīvoties. Plakanās kārpas ir plānas, ādas krāsā vai iesārtas, parasti veidojas delnas virspusē. Tās vislabāk padodas ārstēšanai. Smailās kondilomas ir kārpu paveids, kas lokalizējas uz dzimumorgāniem un anālās atveres rajonā. Tās atklājot, cilvēki reizēm piedzīvo izbīli jo tās neatpazīst. Daži cer, ka kondilomas pazudīs, citi mēģina no tām atbrīvoties pašu spēkiem, kas lielākoties neizdodas. Siltajā un mitrajā vidē kārpas ātri vien saaug, jo sevišķi, ja cilvēks diez cik rūpīgi neievēro higiēnas prasības. Psiholoģiski ir grūti sadūšoties iet pie ārsta.
Pēdu kārpas bieži tiek jauktas ar varžacīm un ādas sacietējumiem, jo arī kārpas veidojas paaugstināta spiediena punktos. Sāpes staigājot ir biežākais simptoms. Pēdu kārpas ātri izzūd maziem bērniem, bet lielākiem bērniem un pieaugušajiem var būt pat vairākus gadus. Mozaīkveida pēdu kārpām raksturīgs plankums, kurā tuvu viena otrai sagrupētas kārpas. Tās parasti ir nesāpīgas un ir ilgstošas.
Pēdu kārpas bieži ir hiperkeratozas, un, pirms sākt lokālo terapiju, tās ir jāsamazina mehāniski.

Der zināt
Ja kādam cilvēkam kārpas metas un metas, ieteicams rūpīgi izmeklēties pie ģimenes ārsta, nevis tikai likvidēt kārpas. Ir ari tādi vīrusu slimibu gadījumi, kur notiek kārpu invāzija un tās parādās netipiskās vietās. Tas var liecināt ari par asinsrades orgānu slimībām, audzējiem. Tādi gadījumi gan ir ļoti, ļoti reti. Dažreiz kārpas ir visiem ģimenes locekļiem, un tad cilvēki domā, ka viņiem uz tām esot iedzimta nosliece. Drīzāk gan vainojami regulārie savstarpējie kontakti, jo visi lieto vienus un tos pašus dvieļus, apavus un sadzīves priekšmetus. Ja ādā ir kāda sīka skrambiņa, ar to pietiek, lai vīruss iekļūtu organismā.

Follow veselslv on Twitter

  Avene 160x160px
 

 

Citi piedāvājumi