{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Gripa

Dace Vīgante

Līdz, ar ziemas tuvošanos, kad arvien biežāk krīt slapjš sniegs un ir drēgns laiks, mēs biežāk atceramies par tādu saslimšanu kā gripu — akūtu augšējo elpceļu slimību, kurai raksturīga ātra izplatīšanās. Cilvēki gripu pazina pirms 2400 gadiem savos rakstos slimību ar gripai līdzīgiem simptomiem pieminējis jau Hipokrāts. Gripa laiku pa laikam ir izraisījusi pandēmijas (grieķu vai. pandemia — visa tauta), t.i., izplatījusies plašās ģeogrāfiskas teritorijās, aptverot pasaules lielāko daļu. Mūsu gadsimtā reģistrētas piecas pandēmijas. Pirmā pandēmija sākās Ķīnā 1918. gadā, pēc tam tā tika aiznesta uz ASV, no kurienes kareivji gripas vīrusus pārveda uz Eiropu. Spānija bija pirmā valsts, kas pasaulē sacēla trauksmi par šo slimību un tās sekām. Tāpēc arī šo pandēmiju nosauca par "spāņu" gripu. Tā aptvēra visus kontinentus, izņemot Austrāliju, kura aizvēra savas ostas un dzīvoja pilnīgas karantīnas apstākļos. Šīs pandēmijas laikā aizgāja bojā ap 20 miljoniem cilvēku, tieši tikpat cik Otrajā pasaules karā. Tas bija stimuls, lai sāktu noskaidrot, kas ir gripas ierosinātājs.
1933. gadā angļu zinātnieks Smits, pats slimojot ar gripu, eksperimentiem inficēja dzīvniekus. Tad arī tika atklāts gripas vīruss.To apstiprināja laboratoriskas analīzes. Izrādījās, ka gripas ierosinātājs ir vīruss, kas līdzīgs adatainam kamolam. Vīrusam nokļūstot mūsu organismā, pret šīm adatām (vīrusa antigēniem) izstrādājas antivielas. No citiem vīrusiem gripas vīruss atšķiras ar to, ka katru gadu tā ārējā apvalkā notiek pārmaiņas. Tādēļ antivielas, kas izveidojušas iepriekšēja sezonā pret gripas vīrusu, nav vairs derīgas attiecībā uz šīs sezonas gripas vīrusu, un cilvēki ar gripu katru sezonu slimo atkal.Kur rodas gripas vīruss? Uz šo jautājumu zinātnieki skaidru atbildi vēl nesniedz, taču ir uzzināts, ka gripas vīruss pie mums atceļo no Tālajiem Austrumiem caur Ameriku. Viena no gripas izcelsmes teorijām skaidro, ka šīs slimības vīruss rodas Ķīnā, jo tur ir vislielākais iedzīvotāju blīvums, un tieši tas gripas vīrusam ir "pa prātam". Vīruss sākumā esot atrodams ūdensputnos, kuri ir kā gripas vīrusa rezervuārs, pēc tam inficējas cūkas. Rudenī, kad iestājas gripas vīrusam labvēlīgi laika apstākļi, tas pārceļo uz cilvēku. Nav noskaidrots, kāpēc gripas vīruss vispirms ceļo uz Ameriku un tikai pēc tam citur. Pie mums Latvijā gripa parasti parādās aukstajā gadalaikā, taču kurā mēnesī tā atnāks, neviens nevar pateikt. Pirms diviem gadiem gripa pie mums izplatījās decembrī, iepriekšējā sezonā cilvēki ar gripu slimoja aprīlī.
Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks, kas klepojot, šķaudot, runājot vai smejoties apkārt rada mākoni ar augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc "kārtīgas" nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat sešu metru attālumā un atrasties telpas gaisā apmēram 30 minūtes kopā ar putekļiem "pakārtā" veidā. Ja tie nosēžas uz mēbelēm vai citiem priekšmetiem, savu dzīvotspēju tie saglabā vairākas dienas. Tieši tāpēc gripas epidēmijas laikā ir ieteicama bieza telpu vēdināšana, mitra uzkopšana un UV apstarošana.
Inficēšanās ar gripas vīrusu notiek, ieelpojot gaisu, kurā atrodas gripas vīrusi. Var inficēties arī ar priekšmetiem, uz kuriem ir slimā cilvēka deguna un rīkles izdalījumi. Saslimušie cilvēki ir infekciozi 24 stundas pirms gripas slimības sākuma un līdz gripas simptomu izzušanai. Daudzi uzskata, ka viegla saslimšana ar gripu ir pārciešama, iedzerot zāles, un nepārtrauc pildīt savus darba pienākumus. Šie cilvēki ir galvenie gripas vīrusu izplatītāji.
Tipiski gripas sākuma simptomi ir pēkšņs drudzis, drebuļi. Pēc tam parādās kaulu laušanas sajūta, kakla sāpes un sauss, "rejošs" klepus. Ja nav komplikāciju, slimība ilgst nedēļu. Šo laiku vajadzētu pavadīt mājās, jo bīstama ir nevis pati slimība, bet komplikācijas, ko tā var radīt.
Gripas biežākās komplikācijas ir bronhīts un pneimonija, kas attīstās pievienojoties infekcijai. Pneimonijas simptomi ir līdzīgi gripai, taču tie ir smagāki. Klepus kļūst biezāks un ar krēpām, turpinās drudzis. Var parādīties sāpes krūtīs. Vecākiem cilvēkiem (pēc 65 gadiem) risks, ka izveidosies komplikācijas, ir daudz lielāks. Cilvēkiem ar hroniskām slimībām, slimojot ar gripu, var būt šo slimību paasināšanās. ASV katru gadu ar gripas komplikācijām mirst 20 000 — 40 000 cilvēku.
Katru gadu ir iespējams saņemt vakcīnu pret gripas vīrusu. Vakcinēties ir ieteicams rudens sākumā, kad gripa vēl nav izplatījusies. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, 80% vakcinēto ar gripu nesaslimst, bet 20% pārcieš gripu vieglā formā. Cilvēkiem pēc 60 gadiem imunitāte izveidojas tikai 60%, taču saslimušajiem gripa norisēs bez komplikācijām. Pēc vakcinācijas dūriena vietā var būt neliels apsārtums un pietūkums. Vakcinācija nav ieteicama visiem tiem cilvēkiem, kuriem ir putnu olbaltumvielu nepanesamība, bet īpaši ieteicama:
•    cilvēkiem, kuri sasniegusi 60 gadu vecumu;
•    pieaugušiem un bērniem (vecākiem par 6 mēnešiem), kuri pieder augsta riska grupai, jo ir lielākas iespējas, ka tiem izveidosies gripas komplikācijas. Tās ir personas, kas slimo ar hroniskām elpceļu (piemēram, astma) un sirds un asinsvadu slimībām, nieru un asins saslimšanām (piemēram, sirpjveida šūnu anēmija), metabolām saslimšanām ( piemēram, cukura diabēts) un imūnsupresiju;
•    personām, kurām ir cieša saskare ar augsta riska grupas slimniekiem, piemēram, medicīnas darbiniekiem un to ģimenes locekļiem. Pretgripas vakcinācija ir ieteicama arī visiem tiem, kas negrib slimot ar gripu vai nevar to atļauties (studenti, sportisti utt).
Bez vakcinācijas ir arī citas iespējas, kā izvairīties no saslimšanas ar gripu.
•    Gripas laikā pēc iespējas mazāk uzturieties tādās vietās, kur ir daudz ļaužu — sabiedriskajā transportā, sabiedriskajos masu pasākumos utt.
•    Ievērojiet personīgo higiēnu! Atcerieties, ka gripas vīrusi var būt arī uz jūsu rokam.
•    Regulāri vēdiniet telpas, lai izkliedētu vīrusus!
•    Lietojiet uzturā tādus produktus kā ķiplokus un sīpolus, saldos piparus, medu, kivi, svaigus kāpostus, citrusaugļus, arī skābpiena produktus.
•    Pieaugušie profilakses un ārstēšanās nolūkos var lietot remantadīnu.
•    Profilakses nolūkos var lietot oksolīna ziedi (1 — 2 reizes diennaktī ieziež degunā); interferona pilienus (pilina degunā ik pēc trim stundām), kā arī larifāna ziedi.
Atcerieties, ka visiem, kuriem sakarā ar vecumu vai veselības stāvokli ir ieteicama vakcinācija pret gripu, vēlama arī vakcinācija pret pneimokoku pneimoniju. Abas vakcīnas var ievadīt vienā reizē, katru savā rokā.

 

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi