{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Dzelzs deficīta anēmija

Marita Ķirsone

Anēmijas jeb mazasinības cēloņi var būt ne tikai dzelzs deficīts, bet arī B12 vitamīna deficīts vai  folskābes deficīts. Tā kā biežāk sastopamā ir dzelzs deficīta anēmija, tad apskatīšu tieši šo.
Dzelzs deficīta anēmija jeb mazasinība ir simptoms (nevis slimība). Tās ir analīzēs konstatējamas izmaiņas, kas varētu būt kādas slimības ierosinātas (bet iemesli mēdz būt arī citi!). Tā ir samērā bieži sastopama – Eiropā vidēji 22,9% iedzīvotāju. Cieš gan pieaugušie, gan bērni. Sievietes biežāk nekā vīrieši. Biežākā sūdzība ir nogurums, bet dažkārt dzelzs deficīts organismā jau ir tik ilgstoši, ka organisms jau  ir pieradis pie tā un sūdzības nemaz neizjūt.


Kāpēc dzelzs ir tik svarīga organismam?


Dzelzs ir obligāti nepieciešams skābekļa transportam no plaušām uz visām organisma šūnām, tādejādi nodrošinot visa organisma šūnu elpošanu. Līdz ar to dzelzs ir vitāli svarīga normālai smadzeņu, sirds, gremošanas un citu orgānu darbībai.

Dzelzs deficīta cēloņi


Dzelzs deficīta cēloņus var iedalīt 3 lielās grupās:
1)Asins zudums
2)Nepietiekama dzelzs uzņemšana ar uzturu
3)Traucēta dzelzs uzsūkšanās

Asins zudums
– visbiežāk tas ir nemanāms, ilgstošs. Un, starp citu, tas arī ir viens no visbiežākajiem anēmijas cēloņiem. Parasti tas izpaužas kā pastiprinātas menstruālās asiņošanas vai asiņošanas no kuņģa zarnu trakta (asiņojoša kuņģa čūla, polips, divertikuls, hemoroīdi u.c.), ko nereti nemaz nevar pamanīt un ir konstatējams tikai ar speciālu izmeklējumu palīdzību. Šajos gadījumos būtu jāveic kuņģa un zarnu apskate ar endoskopa palīdzību, lai konstatētu asiņošanas iemeslu un izslēgtu ļaundabīga audzēja eksistenci, kas arī varētu dot asiņošanu un mazasinību. Tāpat asins zudums varētu būt arī no biežām deguna asiņošanām, biežas asins nodošanas (gan kā donoram, gan nododot asins analīzes). Dažkārt asins zudums var būt ar urīnu pie asiņošanām urīnizvadceļos, piemēram, audzēju gadījumos.

Nepietiekama dzelzs uzņemšana ar uzturu
. Šeit būtu jāpiemin veģetārieši, kas neuzņem ar uzturu gaļu, kura ir bagāta ar dzelzi. Arī badošanās un nepareizas diētas ievērošana rezultātā var attīstīties dzelzs deficīta anēmija. Te der atcerēties – jo sarkanāka ir gaļa, jo bagātāka ar dzelzi tā ir. Tātad visbagātākā ar dzelzi ir tieši liellopa gaļa, savukārt putna gaļa un zivis ir ļoti nabadzīgas ar dzelzi. Tāpat arī labai dzelzs uzsūkšanai ir nepieciešama olbaltumvielu klātbūtne, kuras ir gaļā, savukārt augu valsts produktos to tikpat kā nav. Ar to ir izskaidrojams fakts, kāpēc ēdot dārzeņus nenotiek pietiekamas dzelzs rezervju veidošanās organismā. Protams – ne visiem veģetāriešiem anēmija attīstīsies, tomēr šai cilvēku grupai vajadzētu būt uzmanīgiem un ik pa laikam pārbaudīties. Īpaši uzmanīgiem būtu jābūt bērniem, grūtniecēm un māmiņām, kas baro bērnus ar krūti. Tieši šīm iedzīvotāju grupām ir palielinātas prasības pret uzturvielām un tātad arī pret dzelzi.

Traucēta dzelzs uzsūkšanās
. Šajā gadījumā cilvēks uzņem pietiekoši daudz dzelzs saturošus produktus, taču nenotiek dzelzs pietiekama uzsūkšanās asinīs. Šāda situācija var attīstīties pēc kuņģa un zarnu operācijām un ja ir samazināta kuņģa sālsskābes sekrēcija, kā piemēram hroniska atrofiska gastrīta gadījumā. Tāpat dzelzs uzsūkšanās traucējumi var būt celiakijas un Krona slimību un citu zarna trakta saslimšanas gadījumā kā arī pie parazītu (cērmes, spalīši, lenteņi u.c.) invāzijām.
Dažkārt dzelzs deficīta iemesls var būt kāds no dzelzs uzsūkšanās ķēdes posma mehānisma traucējumiem, kuru ar parastām laboratorijas metodēm nevar konstatēt. Šādos gadījumos anēmija jau ir ilgstoša, pat no bērnības un novērojama arī vairākās paaudzēs.


Dzelzs deficīta pazīmes.

Tā kā mazasinība faktiski ir skābekļa bads dažādos orgānos, tad sūdzības izpaužas kā šo orgānu pavājināta darbība. Tā piemēram skābekļa deficīts gremošanas traktā rada šķebināšanas sajūtu, pasliktinātu apetīti, zarnu darbības vājumu,  uzsūkšanās traucējumus, kas savukārt atkal atgriezeniski traucē dzelzs uzsūkšanos – tādejādi pastiprinot anēmiju.
Skābekļa trūkums smadzeņu darbībā izpaužas ar galvas reiboņiem, džinkstoņu, galvas sāpēm, nogurumu, koncentrēšanās spēju un atmiņas pasliktināšanos.
Hipoksijas rezultātā var būt arī dzimumorgānu funkcijas traucējumi – sievietēm stipras asiņošanas, menstruālā cikla traucējumi un libido zudums, vīriešiem impotence.
Ja skābekļa trūkums ir skāris arī sirds asinsvadus, tad tas var izpausties kā stenokardija – diskomforts vai žņaudzošas sāpes aiz krūšu kaula vai sirds rajonā pie emocionālas vai fiziskas slodzes.
Samazināta skābekļa pērnese ādā un gļotādā veicina ādas, matu, nagu un gļotādas barošanās traucējumus, kā rezultātā attīstās heilīts (saplaisājuši lūpu kaktiņi), trausli, lūstoši nagi un mati.
Bērniem mazasinības gadījumā aizkavējas augšana un ir nepietiekama pieņemšanās svarā.
Tāpat anēmijai ir raksturīgs arī ādas un gļotādas bālums, samazināts asinsspiediens un paātrināta sirdsdarbība.
Dzelzs deficīta apstākļos izmainās  imūnsistēmas stāvoklis – organismam ir grūtāk apkarot vīrusa un bakteriālās saslimšanas,  var saasināties autoimūnās saslimšanas – tādas kā Reimatoīdais artrīts, Krona slimība u.c.
Ļoti reta anēmijas pazīme ir izmainīta garšas sajūta – tendence ēst neēdamas lietas – zemi, krītu u.c.

Kā var diagnosticēt dzelzs deficīta anēmiju

Diagnosticēšana ir salīdzinoši vienkārša – to konstatē nosakot asins analīzēs hemoglobīna līmeni un papildus faktorus, kas norāda par eritrocītu stāvokli. Parasti mazasinības gadījumā hemoglobīna līmenis ir samazināts, taču nereti ir tā dēvētā slēptā dzelzs deficīta anēmija, kad hemoglobīns ir normas robežās, taču izsīkušas ir dzelzs rezerves. Šādos gadījumos, lai to konstatētu, būtu jānosaka arī ferritīna līmenis asinīs.

Dzelzs deficīta anēmijas ārstēšana

Pats svarīgākais ārstēšana stūrakmens ir anēmijas iemesla atrašana un tā ārstēšana.
Tāpat ir jāatceras – ja dzelzs deficīta anēmija jau ir konstatēta, tad ar pārtiku vien, to nevarēs novērst. Tad ir jālieto dzelzs preparāti un vismaz 3 mēneši! Pirms preparātu lietošanas vajadzētu iepazīties ar to lietošanas instrukciju, jo tas, kā to uzņem, ir ļoti svarīgi. Vairums preparāti ir jālieto tukšā dūšā, uzdzerot kādu skābu sulu (piem., apelsīnu sulu), jo skāba vide uzlabo preparāta uzsūkšanos organismā. Smagākos gadījumos ārsts nozīmēs dzelzs preparātus, kas ir injicējami muskulī vai vēnā. Tā saucamie intravenozie dzelzs preparāti dod ļoti ātru uzlabošanās efektu, taču preparāti arīdzan ir ļoti dārgi un to injicēšana ir veicama tikai speciāli pielāgotās ambulancēs, slimnīcu procedūru kabinetos iespējamo komplikāciju dēļ.

Izmantotā literatūra
http://whqlibdoc.who.int/publications/2008/9789241596657_eng.pdf
A.Danilāns „Hroniskas slimības izraisītas mazasinības patoģenēze, diagnoze un ārstēšana”; Doctus, 2004. g. – Nr.10
Walter Siegenthaler, „Differential diagnosis in internal medicine”, 2007. gads
Autoru kolektīvs, Klīniskā medicīna, Rīga, Prof. Aivara Lejnieka redakcijā, 2010. gads
http://medicine.medscape.com




Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

  Avene 160x160px
 

 

Citi piedāvājumi