{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Ahileja papēdis

Rita Gūtmane

Sengrieķu mitoloģijā ir teika par Ahileju, kuram liktenis lēmis nemirstīgu slavu. Viņam bija tikai viena vāja vieta – papēdis, kurā ievainots, Ahilejs arī mira.  Tāpat kā Trojas kara varonim, daudziem cilvēkiem dzīvi apgrūtina pēdas, liedzot daudzas aktivitātes. Šā iemesla dēļ 1997. un 1998. gadā divdesmit Eiropas valstīs veikti plaši pētījumi par pēdu slimībām un tās veicinošiem apstākļiem.

Pētījumu rezultāti pārsteidz, jo sešiem no desmit pārbaudei pakļautiem cilvēkiem ir pēdu slimības, kas apgrūtina iešanu (51%), rada sāpes (33%), pastāvīgas nepatīkamas sajūtas (salšanu, tirpšanu, dedzināšanu – 28%) vai ierobežo aktivitātes darbā (13%).
Visbiežākās pēdu slimības ir sēnīšinfekcijas (gandrīz 60% gadījumu). Vairāk nekā pusei slimnieku ir plakanā pēda, pēdu vai pirkstu deformācija un varžacis, 15% slimnieku uz pēdas ir kārpas, bet 11% gadījumu pēdu ādā jau ir ekzēma.
Šie novērojumi liek ārstiem pievērst slimnieku uzmanību viņu pēdu stāvoklim. Tādas slimības kā sēnīšu infekcija, kārpas, varžacis, ekzēma ir ārstējamas, un ir iespējams novērst visas nepatīkamās sajūtas pēdu ādā.
Sēnīšu infekcija kā bieži sastopama pēdu slimība var būt visu vecumu cilvēkiem, tomēr biežāk ar to slimo vecāki cilvēki, kuriem ādas aizsargspējas ir mazinājušās. Galvenais iemesls tam ir asinsvadu slimības: paplašinātas vēnas, sašaurinātas artērijas, sirds slimības ar tūsku kājās u.c. Arī vielmaiņas slimības, kā aptaukošanās, cukura diabēts u.c., veicina sēnīšu infekciju attīstību.
Pēdu ādu bojā vairākas sēnītes, un katra no tām rada citus slimības simptomus. Biežākā ir rubrofītija, kas tiek atrasta pusei no visiem sēnīšslimniekiem. Šī slimība pēdu ādā, retāk arī plaukstās, rada ādas miltveida zvīņošanos, un pēdu āda sabiezē. Šā iemesla dēļ galvenokārt vasarā papēdī rodas sāpošas plaisas. Sēnītes bojā arī kāju un roku nagus. No nagu brīvās malas sākas krāsas pārmaiņas, tie ar laiku sabiezē, drūp. Nagi bojājas arvien dziļāk, kamēr slimība pārņem to pilnīgi.
Ja nagu bojājumus pamana pašā sākumā, tos nav grūti atveseļot, bet, ja nagi bojāti līdz saknei, nepieciešama ļoti ilga, darbietilpīga un arī dārga ārstēšana, jo nagi kājām aug lēni.
Otra biežākā pēdu sēnīšslimība ir pēdu mikoze, kuras pirmie simptomi pamanāmi kāju pirkststarpās starp trešo ceturto un ceturto piekto pirkstu. Sākumā parādās apsārtums ar nelielu zvīņošanos, ar laiku tur veidojas izsitumi, mitrošana, plaisiņas, sāpīgums. Slimībai paasinoties, parādās pūslīši un pūšļi zem pirkstiem, pēdu velvēs. Kā alerģiski izsitumi šādi pūslīši ir arī uz plaukstām. Slimībai atkārtojoties, var sākties ekzēma – hroniska recidivējoša slimība, kas dod paasinājumu arī uz jebkuru citu kairinājumu.
Pēdu mikozes slimniekiem var tikt bojāti arī kāju nagi ar līdzīgām pārmaiņām kā rubrofītijas slimniekiem.
Apmēram 10% gadījumu pēdu ādu var bojāt raugveida sēnīte, kas rada iekaisumu kāju pirkststarpās vai nagu valnīšos. Šai slimībai biežāk pakļauti cilvēki, kuri strādā karstās, mitrās telpās vai kuriem ir vielmaiņas slimības. Āda virs nagu saknes iekaist, izzūd naga valnīti noslēdzošā ādas kroka – ienadze –, reizēm, uzspiežot uz naga valnīša, parādās bālgani izdalījumi. Nagi sāk augt grumbuļaini, sabiezē un tas veicina tā saukto ieaugušo nagu veidošanos, kas ir ļoti sāpīgi un atkārtojas, lai gan nagi ir vairākkārt ķiruģiskā ceļā noņemti. Diagnosticējot slimības izraisītāju, ārstēšana var būt efektīva un slimniekam mazāk traucējoša.
Tagad ir nopērkami efektīvi medikamenti pret visām sēnīšu infekcijām, kas lietojami gan ārīgi (šķīdumi, ziedes, lakas), gan iekšķīgi (tabletes, kapsulas). Lai slimību izārstētu, nepieciešami laboratoriski izmeklējumi, kas apstiprinātu, ka to izraisījusi sēnīte, jo ne vienmēr nagu vai ādas bojājumu radījusi sēnīšu infekcija. Arī daudzi medikamenti neiedarbojas uz visām sēnītēm vienādi aktīvi. Izvēli jāizdara ārstam.
Pats slimnieks spēj sev palīdzēt, kopjot pēdu ādu, regulāri apgriežot nagus, sabiedriskās mazgāšanās vietās (pirtīs, dušā) aujot slēgtas gumijas čības. Profilaktiskā nolūkā visiem ieteicams pēc kāju nomazgāšanas pēdu ādu un pirkststarpas apsmidzināt ar pretsēnīšu šķīdumu, piemēram, Amicos, klotrimazolu u.c.
Pastiprināta kāju svīšana veicina pēdu slimības, tāpēc šādiem slimniekiem jāmēģina noskaidrot, kāpēc viņu pēdas svīst pastiprināti un šis cēlonis jānovērš, bet pēdu āda rītos jāiepūderē ar pretsēnīšu pūderi un jāvalkā kokvilnas vai vilnas zeķes.
Pēdu kārpas rada vīrusi, bet atšķirībā no roku kārpām tās bieži tiek uzskatītas par varžacīm un nepareizi ārstētas. Cilvēka organismā ir pretviela – interferons, kas aizsargā galvenokārt pret vīrusu infekciju. Ja kāda iemesla dēļ organisma aizsargspējas samazinās, var sākt veidoties kārpas. Kompleksi ārstējot slimnieku, tiks panākts labs rezultāts.
Varžacis veidojas vietās, kur āda tiek pastiprināti traumēta. Kairinājuma vietā sabiezē ādas raga kārtiņa, lai aizsargātu zemāk atrodošos audus. Tāpēc varžacis var likvidēt, tikai novēršot šo kairinājumu un nolobot sabiezināto raga kārtu, ko var izdarīt gan ar speciāliem plāksteriem, šķīdumiem vai ķirurģiskā ceļā. Kājas jāvanno, ūdenim pievienojot ādu mīkstinošus līdzekļus: dzeramo sodu 2% koncentrācijā, glicerīnu, vannu eļļas, zāļu uzlējumus u.c. Šādas kāju vannas uzlabo arī ādas asinsriti un veicina ādas atveseļošanos.
Ja jums ir problēmas, negaidiet, ka tās varbūt atrisināsies pašas no sevis, dodieties pie ārsta, jo nekas tā nebojā dzīvi kā sīkas nepatikšanas un diskomforts. Iespējams, ka ārsts jums spēs palīdzēt un pēdas vairs nebūs jūsu Ahileja papēdis. 

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi