{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Ādas nemieri

 

Diāna Vība

Kad pienāk maijs, šķiet, ka plaukstu līdz ar ievām un staroju kopā ar silto saulīti. Ja vien ne eksāmeni... Brr, pilnīgi pumpas metas!
Šorīt pavēros spogulī un ieraudzīju, ka mans nemiers guvis redzamu apveidu – uz kakla sārto paliels plankums, kas turklāt neciešami niez. Bet man šķita, ka senā kaite nekad neatkārtosies...
Ieva

Eksāmenu satraukumā mēdz uzliesmot slimības – arī tās, kas šķita izzudušas jau bērnībā. Spriedze var veicināt difūzā neirodermīta jeb atopiskā dermatīta recidīvu. Tā ir niezoša hroniska alerģiska ādas slimība ar periodisku uzliesmojumu pavasarī, rudenī un ziemā un uzlabošanos vasarā.
Nosliece uz alerģiju ir iedzimta.
Nereti alerģiskas kaites ir arī atopiska dermatīta slimnieku radiniekiem, tas tomēr nenozīmē, ka, pastāvot šādai iedzimtai nosliecei, slimība attīstīsies jebkurā gadījumā.
Atopiskais dermatīts parasti sākas zīdaiņa vecumā, kad bērnu sāk piebarot. Pubertātes laikā uzliesmojumi var kļūt retāki, taču to nevar uzskatīt par pilnīgu izveseļošanos, jo alerģizējošie faktori var izraisīt slimības uzliesmojumu arī, esot jau pieaugušam. To var veicināt pārtikas alergēni (galvenokārt citrusaugļi, saldumi, ogas, augļi, rieksti), dzīvnieku spalvas, mājas putekļi, klimats, spriedze, kuņģa un zarnu trakta slimības, hroniski infekcijas perēkļi, tārpu invāzija, rahīts un citi.

Mikrobi aktivē slimību
Jaunākie pētījumi liecina, ka vairāk nekā 85% atopiskā dermatīta slimnieku ir hroniska zeltaino stafilokoku (Staphylococcus aureus) infekcija. Stafilokoki izdala toksīnu, kas darbojas kā superantigēns, ietekmē imūnsistēmu un nepārtraukti aktivē slimību. Veidojas apburtais loks, ko spēj pārraut tikai pareiza un mērķtiecīga ārstēšana.

Atopiskā dermatīta pazīmes
Parasti atopiskā dermatīta slimnieki sūdzas par lēkmjveida niezi, dedzināšanas vai sāpju sajūtu iekaisušajā ādas apvidū. Nieze rada miega traucējumus un nervozitāti.
Zīdainim ādas iekaisums ir uz sejas, kā arī roku un kāju ārējās virsmas. Tur parādās sārti laukumi, ir raksturīgs ādas sausums un mitrošana. Divu trīs gadu vecumā izveidojas tipisks neirodermīts – slimība lokalizējas elkoņu ielocēs, pacelēs, kakla krokās un uz sejas. Nereti āda ir sakasīta līdz asinīm. Tā ir sausa, sabiezināta un ar izteiktu krokojumu. Var būt sausas, saplaisājušas lūpas un plakstiņu iekaisums. Bieži līdztekus atopiskajam dermatītam konstatē bronhiālo astmu, alerģisku rinītu un kuņģa un zarnu trakta bojājumus.

Ārstēšana
Pirms zāļu lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu, jo ārstēšana tiek pielāgota individuāli. Atopiskā dermatīta gadījumā nepieciešams lokāli lietot medikamentus, kas vienlaikus mazina iekaisumu un iznīcina mikrobus. Kombinēta ārstēšana nepieciešama, lai pārrautu slimības apburto loku, jo parastā pretiekaisuma terapija, lietojot tikai kortikosteroīdus saturošus krēmus, var būt nepietiekama. Ārsti parasti iesaka lietot medikamentus, kas satur gan kortikosteroīdus, gan antibiotikas.

Kas jādara, lai izvairītos no slimības uzliesmojuma
Pirmām kārtām pareizi jākopj āda. Tai vienmēr jābūt labi ieziestai ar mīkstinošiem un mitrinošiem līdzekļiem. Tas ir galvenais priekšnoteikums, lai novērstu slimības uzliesmojumu, jo ādas mīkstināšana un mitrināšana mazina niezi. Āda netiek bojāta sakasot, un tajā neiekļūst infekcija. Vasarā ieteicama saules un jūras pelde. Ikdienā pietiekams laiks jāatvēl atpūtai un miegam. Ir būtiski lietot pilnvērtīgu uzturu, neiekļaujot ēdienkartē pārtikas produktus, kas izraisa slimības uzliesmojumu. Nedrīkst būt hroniskas infekcijas perēkļi, piemēram, hronisks deguna blakusdobumu iekaisums vai nelaboti zobi. Jāārstē kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi un slimības, piemēram, disbakterioze, aizcietējums vai fermentopātija. √

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi