{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Slimības

Ahileja papēdis

Rita Gūtmane

Sengrieķu mitoloģijā ir teika par Ahileju, kuram liktenis lēmis nemirstīgu slavu. Viņam bija tikai viena vāja vieta – papēdis, kurā ievainots, Ahilejs arī mira.  Tāpat kā Trojas kara varonim, daudziem cilvēkiem dzīvi apgrūtina pēdas, liedzot daudzas aktivitātes. Šā iemesla dēļ 1997. un 1998. gadā divdesmit Eiropas valstīs veikti plaši pētījumi par pēdu slimībām un tās veicinošiem apstākļiem.

Lasīt tālāk ...

Demodikoze – ādas iekaisums, ko izraisa putekļu ērcīte

Sandra Vizule

Arvien biežāk kosmetologi nozīmē saviem pacientiem laboratorisku ādas izmeklēšanu, lai ar mikroskopa palīdzību pārliecinātos, vai ādā pārmērīgi nav atrodama ādas ērce- Demodex folliculorum.
Šī ērce pieder pie normālās mikrofloras, tā ir saprofīts, dzīvo matu maisiņu un tauku dziedzeru atverēs un ir atrodama pat veselu cilvēku ādā. (organisms, kas barojas ar organiskām atliekām). Tomēr zināmos apstākļos tā var sākt vairoties ādā pastiprināti un izraisīt ādas iekaisumu.

Lasīt tālāk ...

Saule, tu neesi mans draugs

Līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem tu sāc vieglāk elpot, brīvāk justies, esi spēcīgas enerģijas pilns. Tad pienāk brīdis, kad degungals, vaigi, piere, arī zods, kā skudrām nosēts... Tavi mūžīgie, tavi nelaimīgie vasaras raibumi atkal ir klāt. Kāpēc? Kāpēc tieši man? — tu izmisīgi domā.
Hiperpigmentācija (tieksme uz vasarraibumiem un plankumu veidošanos) parasti ir iedzimta un visbiežāk parādās saulei atklātās vietās. Tā ir melanocītu struktūras izmaiņa, kas ultravioleto staru ietekmē pigmentus ražo ātrāk.
Savukārt hloazmu, ko tautā sauc par grūtnieču plankumiem, tipiskās lokalizācijas vietas ir acu plakstiņi, vaigi, zods, virslūpa.

Lasīt tālāk ...

Salmoneloze

Jurijs Perevoščikovs

Kas ir salmoneloze?

Salmoneloze ir infekcijas slimība, kas parasti skar zarnu traktu. Salmonelozes simptomi ir slikta dūša, vemšana, krampji un sāpes vēderā, caureja, drudzis, galvassāpes. Ja slimība noris smagā formā, kā arī, ja saslimušais ir mazs bērns, liels šķidruma zudums var izraisīt smagu organisma atūdeņošanu (dehidratāciju). Salmonelozes simptomi parādās 6 — 72 stundas pēc inficēšanās. Bieži vien salmoneloze noris smagā formā un nepieciešama slimnieku hospitalizācija. Bīstama slimības komplikācija ir baktēriju iekļūšana no zarnu trakta asinīs, kas var izraisīt iekšējo orgānu inficēšanu (abscesu, artrītu, meningītu u.c). Šādos gadījumos salmoneloze var beigties ar nāvi. Veciem cilvēkiem, maziem bērniem, personām ar izmaiņām imūnsistēmā un pacientiem, kuru organisms novājināts citu slimību dēļ, inficēšanās ar salmonelozi ir smaga saslimšana.

Lasīt tālāk ...

Psoriāze jeb zvīņēde

Aija Rajevska un Irēna Sjucollo

Psoriāze ir ādas slimība, kas medicīnā pazīstama jau no Hipokrata laikiem. Visbiežāk ar to slimo Ziemeļeiropas valstu iedzīvotāji. Psoriāze ir 3—5% iedzīvotāju — gan jauniem, gan veciem, taču diezgan bieži ar to saslimst pubertātes vecumā, un tas, iespējams, saistīts ar organismā norisošajām hormonālajām pārmaiņām. Slimība nav lipīga, ar psoriāzi nesaslimst pēc pieskaršanās slimnieka ķermenim.

Lasīt tālāk ...

Mūsdienu priekšstati par multiplo sklerozi

Evija Trofimova

Ikviens no mums var izvēlēties veselīgu dzīvesveidu, bet nav iespējams izsargāties no slimības, ja pilnībā nav zināms tās cēlonis. Viena no šādām slimībām ir multiplā jeb izkaisītā skleroze. Tās izpētes laikā radusies virkne jautājumu: kas nosaka saslimstību ar multiplo sklerozi — kādēļ daži ar to saslimst, bet citi ne? Kā uzskata angļu un amerikāņu speciālisti, saslimšana atkarīga no katra cilvēka individuālās reakcijas pret vīrusiem, kas izraisa autoimūnu procesu (organisms veido pretvielas pret sevi). Slimība galvenokārt bojā cilvēka nervu sistēmu — organismā izstrādātās pretvielas norāda nervu šķiedras apvalku. Tāpēc tiek traucēta nervu šķiedras darbība — vairs netiek pārvadīti impulsi, rodas neirāli traucējumi.

Lasīt tālāk ...

Kad sirdij nav miera

Oskars Kalējs, Jānis Ansbergs;

Lielakai daļai cilvēku kardioloģija joprojām asociējas ar elektrokardiogrammām, tabletēm, miokarda infarktu, stenokardijām, labākajā gadījumā — veloergometriju un sirds ultraskaņas diagnostiku jeb ehokardiogrāfiju. Šāds uzskats ir novecojis, jo modernās kardioloģijas arsenālā ir daudzas metodes, kas ļauj tieši iedarboties gan uz sašaurinātu sirds asinsvadu (vispirms ar speciālu aparatūru precīzi nosakot bojāto vietu), gan arī uz sirds ritma traucējumu avotiem. Visu to var apvienot ar nosaukumu "invazīvā kardioloģija", taču ir būtiskā atšķirība starp asinsvadu saslimšanas invazīvo ārstēšanu — balonplastiku, t.i., speciālu karkasu ievietošanu bojājuma vietā jeb "Stentu" implantāciju, un sirds ritma traucējumu jeb aritmijas ārstēšanu.

Lasīt tālāk ...

Kad antibiotikas nepalīdz

Aija Žilēvica

Infekciju slimības, ko ierosina visdažādākie mikroorganismi un vīrusi, no seniem laikiem ir bijušas cilvēces lāsts. Miljoniem cilvēku ir mirusi no tādām postošām slimībām kā mēris, holēra, difterija, skarlatīna, zarnu infekcijas u.c. Tādēļ antimikrobo preparātu atrade šā gadsimta vidū ir uzlūkojama par vienu no lielākajiem cilvēces sasniegumiem.
Šā gadsimta 30. gados atklāja sulfonamīdu preparātus, kas bija loti aktīvi pret dažādām baktērijām. Tomēr vislielākais sasniegums nāca dažus gadus vēlāk — 1941. gadā ieguva pirmo antibiotisko vielu penicilīnu, un sākās t.s. antibiotiku ēra. Penicilīns tik tiešām darbojās kā brīnumlīdzeklis un izglāba daudz cilvēku.

Lasīt tālāk ...

Gripa

Dace Vīgante

Līdz, ar ziemas tuvošanos, kad arvien biežāk krīt slapjš sniegs un ir drēgns laiks, mēs biežāk atceramies par tādu saslimšanu kā gripu — akūtu augšējo elpceļu slimību, kurai raksturīga ātra izplatīšanās. Cilvēki gripu pazina pirms 2400 gadiem savos rakstos slimību ar gripai līdzīgiem simptomiem pieminējis jau Hipokrāts. Gripa laiku pa laikam ir izraisījusi pandēmijas (grieķu vai. pandemia — visa tauta), t.i., izplatījusies plašās ģeogrāfiskas teritorijās, aptverot pasaules lielāko daļu. Mūsu gadsimtā reģistrētas piecas pandēmijas. Pirmā pandēmija sākās Ķīnā 1918. gadā, pēc tam tā tika aiznesta uz ASV, no kurienes kareivji gripas vīrusus pārveda uz Eiropu. Spānija bija pirmā valsts, kas pasaulē sacēla trauksmi par šo slimību un tās sekām. Tāpēc arī šo pandēmiju nosauca par "spāņu" gripu. Tā aptvēra visus kontinentus, izņemot Austrāliju, kura aizvēra savas ostas un dzīvoja pilnīgas karantīnas apstākļos. Šīs pandēmijas laikā aizgāja bojā ap 20 miljoniem cilvēku, tieši tikpat cik Otrajā pasaules karā. Tas bija stimuls, lai sāktu noskaidrot, kas ir gripas ierosinātājs.

Lasīt tālāk ...

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi