{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Vīrusu sezona

Aukstais gadalaiks saistīts ar saaukstēšanās un augšējo elpceļu slimībām. Kā rīkoties vīrusu sezonas laikā?

Galvassāpes, nogurums un pat vājums, klepus, iesnas, paaugstināta ķermeņa temperatūra ir ne tikai gripas, bet arī citu vīrusu izraisīto elpceļu slimību simptomi, tāpēc nereti gripai pieraksta citu vīrusu vai mikrobu “nopelnus”.
Dažādu tipu vīrusi un mikroorganismi var iekļūt organismā vienlaikus vai ar dažu dienu starplaiku, tāpēc bieži vien gripai vai citai vīrusinfekcijai seko smagāka un ilgstošāka slimība, jo organisma pretošanās spējas ir samazinātas. Veciem un novājinātiem cilvēkiem samazinātās organisma pretošanās spējas aizkavē atveseļošanos, kas var būt cēlonis tādām komplikācijām kā hronisks bronhīts, hroniska pneimonija vai bronhiālā astma. Īpaši bīstamas šīs komplikācijas ir sirds slimniekiem.
Gripu izraisa gripas vīrusi, kurus iedala A un B tipos. Katram tipam vēl ir apakštipi. Daudzās zemēs gripu dēvē par influenci. Minētais nosaukums saglabājies no viduslaikiem un itāļu valodā nozīmē ‘ietekme’. Viduslaiku Itālijā gripu uzskatīja par noslēpumainu slimību, ko ietekmē zvaigžņu izvietojums debesjumā.
Ar gripu parasti slimo rudenī un ziemā. Sezona ilgst četras līdz sešas nedēļas. Vissmagāk slimo bērni līdz deviņu gadu vecumam un cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem, īpaši, ja tā norit uz citu slimību fona. Atšķirībā no gripas saaukstēšanās (arī to izraisa vīrusi, bet citas grupas) norit vieglāk, un temperatūra nepārsniedz 38 grādus pēc Celsija. Pirmās saslimšanas pazīmes parādās trešajā dienā pēc saskarsmes ar vīrusu kā gripas, tā saaukstēšanās gadījumā, jo vīrusiem organismā ir jāsavairojas pietiekamā daudzumā, lai to klātbūtne būtu jūtama. Vīrusu vairošanās ir atkarīga no organisma aizsargspējām un organismā iekļuvušo vīrusu daudzuma. Dažiem cilvēkiem ir tik spēcīga aizsardzība pret vīrusiem, ka viņi ar gripu un saaukstēšanās slimībām neslimo, citi neslimo tāpēc, ka pret vīrusu uzbrukumu ir vakcinēti. Ir daudz dažāda veida vīrusu, un dažkārt vakcinējamies pret vienu vīrusu tipu, bet saskarsme iznāk pavisam ar citu, no kura neesam pasargāti. Jāpiebilst, ka sievietes pirms menstruāciju sākšanās ir uzņēmīgākas pret vīrusiem.

Kā rīkoties vīrusu sezonas laikā?
* Izvairieties no pārpūles un stresa – tie vājina organisma aizsargspējas.
* Turieties tālāk no cilvēkiem, kuri šķauda un klepo, īpaši tiem, kuri šķaudot vai klepojot neaizsedz muti. Neuzturieties vietās, kur daudz cilvēku.
* Telpās uzturiet mitrumu ap 45%, jo sausa elpceļu gļotāda vāji aizsargā no vīrusu iekļūšanas organismā.
* Izvairieties no putekļiem, jo uz tiem “sēž” vīrusi un mikrobi.
* Lietojiet vienreizējās salvetes, nevis kabatlakatiņus, jo tajos uzkrāsies vīrusi, savukārt salveti var iemest ugunī vai klozetpodā (ne atkritumu traukā).

Maska maz līdzēs, jo tā drīz pati pārvērtīsies par vīrusu midzeni. Necentieties gripas sezonā norūdīties, peldoties āliņģī vai gremdējoties aukstā vannā, – to vajadzēja sākt vasarā. Arī šalles tīšana ap kaklu nelīdzēs, kad parādījušās gripas pirmās pazīmes. Tāpat arī segšanās ar biezām segām, lai ar sviedriem izvadītu vīrusu. Labāk dzeriet daudz liepziedu vai kumelīšu tējas. Arī caurejas līdzeklis neizvadīs vīrusu, bet sagādās tikai neērtības.

Uz aptieku pēc palīdzības!
Jau 1970. gadā Nobela prēmijas laureāts Linns Paulings ieteica lietot lielas C vitamīna devas. Mūsu dienās iesaka vīrusu apdraudētā laikā dienā lietot 120 mg C vitamīna (apmēram divas reizes vairāk nekā ikdienā nepieciešams).
Pirmajā saslimšanas dienā 1500 mg C vitamīna, nākamajās četrās dienās pa 1000 mg. Ilgstoši šādas lielas devas lietot nav ieteicams, jo tas var kairināt kuņģi un radīt caureju, kā arī podagras paasinājumus un B13 vitamīna trūkumu organismā.
Aptiekās nopērkams bagātīgs pretsaaukstēšanās līdzekļu klāsts.Šo medikamentu galvenā darbīgā viela ir nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis.Šiem līdzekļiem raksturīga pretiekaisuma, pretsāpju un temperatūru mazinoša darbība. Vēl nesen bija populārs aspirīns un analgīns (aspirīnam ir spēcīga temperatūru pazeminoša un pretiekaisuma darbība, analgīnam spēcīga pretsāpju darbība). Mūsu dienās aspirīnu un analgīnu lieto retāk, jo tie izraisa nevēlamas blaknes, izteiktākā no tām ir bronhiālā astma. Tagad iesaka paracetamolu vai ibuprofēnu. Īpaši iecienīts ir paracetamols. Tas tiek ražots gan tabletēs, gan sīrupā, gan kā ūdenī šķīdināmas putojošas tabletes. Atšķirībā no paracetamola ibuprofēnam ir spēcīga pretiekaisuma darbība, taču to nav vēlams lietot, ja ir liels šķidruma zudums, piemēram, stipra svīšana.
Minētos preparātus lieto vienlaikus ar antihistamīniem – vienā zāļformā vai arī tos nozīmē atsevišķi. Antihistamīna līdzekļus vēlams lietot tāpēc, ka nereti vīrusi izraisa alerģiskas reakcijas. Kombinēto preparātu sastāvā var būt arī kofeīns, kas stimulē elpošanu un nedaudz paaugstina asinsspiedienu, kas dažreiz ir pazemināts. Bez kofeīna vēl izmanto arī pseidoefedrīnu, kas ir vājāks par efedrīnu, taču pietiekami aktīvs bronhus paplašinošs līdzeklis.
Ja ir sauss mokošs klepus, jālūko līdzeklis, kas veicina atkrēpošanu un mazina klepu. Tomēr nav vēlams klepu pārāk nomākt, jo klepojot tiek attīrīti elpceļi. Aptiekās var nopirkt dažādus klepu mazinošus līdzekļus. Ja preparātu ordinējis ārsts, atliek tikai ievērot noteikto devu un lietošanas biežumu. Taču, ja slimnieks pats aptiekā meklē preparātu, vajadzētu paskaidrot farmaceitam, ko jūs vēlaties ar šīm zālēm panākt – mīkstināt klepu, veicināt atkrēpošanu, padarīt krēpas šķidrākas vai atvieglot elpošanu un atkrēpošanu. Klepus zālēs ir vairāki komponenti, taču to iedarbība var būt nevienādi stipra.
Mājas apstākļos vieglas saslimšanas gadījumā vēlams izmantot ārstniecības augu tējas – alveju vai lakricas saknes, māllēpju lapu uzlējumu vai novārījumu. Var gatavot novārījumu vai uzlējumu no visu minēto augu komponentiem. Ārstniecības augu grāmatās ir aprakstīts daudz ārstniecības augu, atliek tikai laikus ar tiem iepazīties un iegādāties drogas.
Cilvēkiem ir izveidojusies vieglprātīga attieksme pret antibakteriālajiem līdzekļiem. Antibiotikas lieto mājas apstākļos, nerēķinoties ar nevēlamām sekām, no kurām nopietnākās ir alerģiskās reakcijas un pret antibiotikām izturīgas mikrobu paaudzes veidošanās. Jādomā arī par turpmākiem gadiem – ar ko tad cīnīsimies pret mikrobiem, ja tagad ar neatbilstīgām devām vai preparātiem būsim veicinājuši mikrobu attīstību, kuri nebaidās no antibiotikām. Var veidoties situācija, kāda bija pagājušā gadsimta 30. gados, kad vēl nebija antibiotiku un mirstība no plaušu karsoņa bija pirmajā vietā.
Ja pirmajā dienā neizdodas pieveikt gripu vai citu vīrusslimību vai gūt manāmus pozitīvus rezultātus, vērsieties pēc palīdzības pie ārsta, nevis lietojiet antibakteriālos līdzekļus.

Jau pirmajā
saslimšanas dienā
meklējiet ārsta palīdzību, ja:
* slimnieks ir bērns,
* temperatūra augstāka par 40 grādiem pēc Celsija,
* esat vecāks par 60 gadiem un jums ir citas hroniskas slimības,
* ir sirds mazspēja, pārciests sirds infarkts,
* slimojat ar bronhiālo astmu.

Ja izdevās pievarēt slimību paša spēkiem, bet saglabājas nogurums, klepus un pievakarē ir nedaudz paaugstināta temperatūra, negaidiet, kamēr slimība jūs nogāž no kājām otrreiz, bet ārstam lūdziet padomu, kā labāk atveseļoties. Nepārvērtējiet savas zināšanas medicīnā – pat pieredzes bagāti ārsti paši sevi neārstē, bet lūdz kolēģu palīdzību. √

Follow veselslv on Twitter

 

 

 

Citi piedāvājumi