Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Saaukstēšanās

Dr.Astra Miķelsone

Saaukstēšanās – tā ir kakla un deguna vīrusu infekcija. Ir aptuveni trīsdesmit dažādi vīrusu paveidi, kas var izraisīt šo saslimšanu. Tādēļ atrast poti pret saaukstēšanos ir praktiski neiespējami. Pieaugušie vidēji trīs reizes gadā saskaras ar šiem simptomiem, lielākā vai mazākā mērā, izjūtot:
• galvassāpes,
• klepu,
• iesnas,
• kakla sāpes,
• paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

Savukārt, kā liecina statistika, pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērni ar saaukstēšanas slimībām slimo pat 10 – 14 reizes gadā! Tas nozīmē, ka jauna saslimšana var būt pat 2 reizes mēnesī (ja izrēķina ārā vasaras mēnešus, kad slimo krietni retāk).
Vislabākais līdzeklis, kamēr vēl vīrusi nav uzsākuši savu ļauno darbu, ir no tiem izsargāties. Var jau atgādināt visiem zināmās patiesības, ka jāģērbjas atbilstoši sezonai, nedrīkst samērcēt kājas, nedrīkst uzturēties nevēdinātās telpās, nedrīkst braukt ar sabiedrisko transportu, kurā klepo un šķauda utt. Bet, lai kā arī cilvēks censtos to visu ievērot, saaukstēšanās mūs tomēr piemeklē un piemeklē.
Ko darīt, lai šī saaukstēšanās mūs nepiemeklētu, jeb skartu pēc iespējas saudzējošāk?

1. Apgādāt organismu ar papildus enerģiju Vasarā, kad mēs ēdam daudz ogas, svaigus dārzeņus, saknes, daudz kustamies svaigā gaisā, saaukstēšanās mūs parasti nepiemeklē. Tāpēc būtu svarīgi pēc iespējas turpināt šīs darbības arī ziemā un rudenī. Protams, tad ogas un dārzeņi vairs nebūs tik bagātīgi vitamīnu avoti. Tomēr dzērvenes, medus, saldētas ogas, ķiploki, sīpoli, kāposti un vēl daudzi citi produkti, būs noderīgi visu cauru gadu.
2. Nostiprināt imūnsistēmu. Mikrobi, iekļūstot dzīvā organismā, pieprasa sev dzīvošanai labvēlīgus apstākļus, taču organisms cīnās pret šiem slimību izraisītājiem. Imunitātes orgāni spēj atšķirt svešus mikrobus un vīrusus, tos likvidēt un tādējādi novērst saslimšanu.
Lai nostiprinātu imunitāti, daba mums piedāvā tādus produktus kā smiltsērkšķu eļļa, cidoniju un dzērveņu sulas, ehinācijas ekstrakts, alvejas sula utt. Aptiekas piedāvā ļoti plašu uztura bagātinātāju un medikamentu klāstu, kuru sastāvā ir šīs vielas. Šie dabīgie produkti medicīnā tiek izmantoti jau sen un vēl joprojām nav zaudējuši aktualitāti.
3. Neļaut vīrusiem iekļūt organismā. Saaukstēšanās simptomus izraisošie vīrusi mūsu organismā nonāk caur elpošanas ceļiem - degunu un muti. Tādēļ ir svarīgi radīt aizsargbarjeru, izmantojot vielas, kas darbojas dezinficējoši. Lietderīgi būtu kakla un deguna gļotādas apstrādāt ar tādiem dabas preparātiem, kuru sastāvā ir kliņģerītes, propoliss, priežu pumpuri, eikalipti, smiltsērkšķi, piparmētras, mārsils un alveja. Tas svarīgi būtu tad, ja ir zināma saskare ar kādu, kas jau ir saslimis, piemēram, kopjot kādu sasirgušu piederīgo.
4. Padarīt saaukstēšanās simptomus vieglāk paciešamus. Praktiski visas saaukstēšanās procesa izpausmes kā klepus, iesnas, paaugstināta ķermeņa temperatūra ir organisma aizsargreakcija pret tajā iekļuvušo infekciju. Paaugstinoties temperatūrai, vīrusi iet bojā un ar klepu, šķavām un izdalījumiem no deguna, tie tiek izvadīti ārā no organisma. Būtībā jau šajos procesos nevajadzētu iejaukties. Vesela cilvēka organisms ar stipru imūnsistēmu arī pats lieliski tiek galā ar šo uzdevumu. Tomēr ne visi esam tik spēcīgi, lai paciestu šo vīrusu radīto diskomfortu - aizliktu degunu, mokošu klepu, šķavas, sāpošu kaklu, nogurumu, darba spēju mazināšanos. Iekaisuma procesu un gļotādu tūsku mazinās preparāti, kuru sastāvā ir piparmētra, kliņģerīte, smiltsērkšķis, mārsils, priežu pumpuri. Vīrusu bojāto gļotādu atjaunos smiltsērkšķis, propoliss, kumelīte. Atkrēpošanu veicinās preparāti, kas satur liepu ziedus, ceļtekas lapas, deviņvīru spēku, efejas lapas. Sausu klepu palīdzes novērst preparāti ar mazo mārsilu, priežu pumpuriem efeju un māllēpēm. Sviedrējoša, paaugstināto temperatūru un vīrusu radīto intoksikāciju mazinoša iedarbība piemīt liepu ziediem, pelašķiem, vīgriezēm, deviņvīru spēkam, aveņu un upeņu sulām.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 



 


 

 

Citi piedāvājumi