Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Kas ir temperatūra, un kāpēc tā paaugstinās

Edgars Tirāns

Cilvēka ķermeņa temperatūru regulē īpaši iekšējās kontroles mehānismi. Šie iekšējie mehānismi nodrošina pastāvīgu ķermeņa temperatūru visu diennakti ap 37°C. Precīzāk — temperatūra diennakts laikā nav vienāda un svārstās robežās no 36°C līdz 37,8°C. Augstāka tā ir agri no rīta un ap plkst. 4 — 6 pēcpusdienā. Šo amplitūdu (apmēram 0,6°C robežās) sauc par cirkādo temperatūras ritmu; šīs svārstības novēro gan veselam, gan slimam cilvēkam, jāņem vērā, ka temperatūra ir atšķirīga — padusē tā ir zemāka, bet mutē un taisnajā zarnā — par 0,5 — 0,6°C augstāka.
Cilvēks nemainīgu ķermeņa temperatūru uztur ar sabalansētu siltuma ražošanu audos, galvenokārt aknās un muskuļos, un tā atdevi ķermeņa perifērijā. To regulē hipotalāms — īpašs nodalījums galvas smadzenēs, kuru nosacīti dēvē par termoregulācijas centru. Šis centrs uztur iekšējos orgānos pastāvīgu asins temperatūru 37 — 38º C robežās, sašaurinot vai paplašinot asinsvadus, ar svīšanu (atdziestot) vai drebuļiem (ja vajag paaugstināt temperatūru, šādas ātras muskuļu kontrakcijas ir efektīvas).

 

Vislabāk temperatūru mērīt lielo asinsvadu tuvumā — mutē vai taisnajā zarnā, nevis padusē, jo ādas normālā temperatūra parasti ir par 1°C zemāka (ap 36,6º C). Serdes jeb ķermeņa iekšējo temperatūru precīzāk atspoguļo mutes vai rektālā (taisnās zarnas) temperatūra, tāpēc rietumu valstīs parasti lieto šīs mērīšanas metodes. Ikdienā būtu ieteicamāk mērīt mutes temperatūru, tikai maziem bērniem temperatūru vieglāk mērīt rektāli. Termometriem nekādu būtisku atšķirību nav — tie visi lietojami temperatūras noteikšanai jebkurā vietā.
Par paaugstinātu ir uzskatāma temperatūra virs 37,8°C. Augstākā temperatūras robeža ir 43ºC. Bērniem temperatūras reakcija parasti ir daudz izteiktāka nekā pieaugušajiem un var sasniegt pat 41,5º C, savukārt pieaugušajiem tikpat nopietnu saslimšanu gadījumos tā ir normāla vai paaugstinās tikai līdz 38, retāk 39°C. Augsta temperatūra parasti liecina par labu imunitāti, turpretim smagas, pat nāvējošas infekcijas (īpaši jaundzimušajiem un veciem cilvēkiem) var norisēt ar normālu temperatūru vai tikai nelielu tas paaugstināšanos.
Lai arī visbiežāk temperatūras paaugstināšanos izraisa infekcijas slimības, tomēr jāatceras, ka var būt arī citi ķermeņa temperatūras paaugstināšanās iemesli, no kuriem daži ir fizioloģiski un normāli un nebūt neprasa ārstēšanu, piemēram, hipertermija fiziskas slodzes laikā. Citas neinfekcijas slimības, kas izraisa šādu organisma atbildes reakciju, bet prasa tūlītēju ārstēšanu, ir saules dūriens, ļaundabīga hipertermija anestēzijas jeb atsāpināšanas laikā (ļoti reta, pārmantota slimība) ārstējoties ar neiroleptiķu grupas medikamentiem, dažu hormonālu saslimšanu gadījumā (piemēram, pastiprināti darbojoties vairogdziedzerim).
Kādos gadījumos paaugstināta temperatūra ir jāpazemina?
Jāsaka, ka šis ir strīdīgs jautājums. Ieteikums nepazemināt temperatūru balstīts uz vairākos pētījumos ar dzīvniekiem konstatētu faktu, ka paaugstināta temperatūra (virs 39°C) labvēlīgi iedarbojas uz imūno sistēmu, to stimulējot. Novērojumi liecina arī to, ka mikrobu vairošanās šādā temperatūrā ir nedaudz, nomākta.
Ir situācijas, kad temperatūra jāpazemina noteikti.
•    Pacientiem ar dažādām sirdskaitēm un sirds slimībām, jo temperatūras paaugstināšanās rada pulsa paātrināšanos, tādējādi apgrūtinot sirds darbību.
•    Bērniem, kam kādreiz bijuši krampji, temperatūras paaugstināšanās virs 38°C nav vēlama.
•    Cukura diabēta slimniekiem paaugstināta temperatūra var radīt nepieciešamību pēc lielākām insulīna devām.
•    Ļoti augsta temperatūra grūtniecības pirmajā trimestrī var radīt iedzimtus augļa bojājumus, piemēram, anencefaliju (galvas smadzeņu veidošanās anomāliju).
Temperatūras pazemināšanu nevajadzētu uzskatīt par ārstēšanas mērķi. Parasti temperatūru līdz 39 — 40°C pacients panes labi (īpaši bērni). Augsta temperatūra var nodarīt postu veselībai tikai minētajās situācijās. Visos citos gadījumos temperatūru pazeminošos līdzekļus var arī nelietot, jo ar temperatūras pazemināšanu slimību izārstēt nevar. Nesteidzoties pazemināt temperatūru ar medikamentiem, mēs varam ārstam palīdzēt — tā ir vieglāk novērtēt citu medikamentu iedarbīgumu (piemēram, antibiotiku), kas, savukārt, neļaus slimību ielaist. Neapšaubāmi, temperatūras paaugstināšanās virs 40°C prasa tūlītēju medikamentozu ārstēšanu. Visoptimālāk būtu temperatūru nemazināt, ja tā ir zem 38,5°C un pacients jūtas labi.
Ar kādām metodēm temperatūru var pazemināt?
Ja nu esat izvēlējies temperatūru pazemināt, tad visvienkāršāk un efektīvāk to izdarīt ar medikamentiem, jo mūsdienu medikamenti nav toksiski (ja vien tos nelieto ilgstoši, kas akūtu infekcijas slimību gadījumos praktiski nav iespējams). Labāk šajā tekstā minētos medikamentus lietot regulāri ik pēc 4 vai 6 stundām, neatkarīgi no tā, vai temperatūra tobrīd ir paaugstināta vai vēl nav, jo tas ļaus izvairīties no nepatīkamām sajūtam — drebuļiem, temperatūrai paaugstinoties, un svīšanas, tai pazeminoties.
Temperatūru pazeminošo līdzekļu lietošanu infekcijas slimību gadījumos pēc 48 — 72 stundām jāpārtrauc, lai novērtētu pacienta stāvokli. Vīrusinfekciju gadījumos pēc 2 — 3 dienām reti kad ir vērojama paaugstināta temperatūra. Arī tad, ja lietotas antibiotikas, tas ir pilnīgi pietiekams laiks, lai tās iedarbotos. Ja vēl arvien saglabājas temperatūra virs 38º C, tad noteikti jāgriežas pie ārsta pēc padoma.
Visbiežāk lietotie medikamenti ir acetilsalicilskābe un acetaminofēns. Interesanti, ka pēdējos gados popularitāti šai indikācijai gūst ibuprofēns, jo tam maz blakņu, kā arī dažos pētījumos pierādīta augstāka efektivitāte nekā abiem iepriekšminētajiem preparātiem.
Acetilsalicilskābi (aspirīns) lieto pa 500 — 650 mg vienā reizē ik pēc 4 — 6 stundām, vēlams pēc ēšanas, jo tā var nedaudz kairināt kuņģi. Biežākais neefektivitātes iemesls ir nepietiekama deva, jo pacients nepievērš uzmanību uz iepakojuma norādītajam medikamenta daudzumam vienā tabletē (tas var svārstīties 80 — 125 — 325 — 400 — 500 mg robežās); tas nozīmē — vienam pietiks ar vienu tableti, citam būs jāiedzer divas vai vairāk vienā reizē.
Acetilsalicilskābi nedrīkst lietot:
1.    Bērni, jaunāki par 12 gadiem, vīrusi infekciju (īpaši gripas) ārstēšanā, jo ir pierādīts, ka acetilsalicilskābe palielina risku saslimt ar Reja sindromu smagi norisošu centrālās nervu sistēmas un aknu slimību.
2.    Pacienti ar čūlas slimību un gastrītu.
3.    Bronhiālās astmas slimnieki.
4.    Pacienti ar noslieci uz asiņošanu.
Acetaminofēns (efferalgāns, tailenols, paracetamols) — 500 — 1000 mg vienā reizē pieaugušajam ik pēc 4 — 6 stundām (maksimālā deva ir 4 g dienā) ir ieteicams jebkuram pacientam, jo šim preparātam ir mazāk blakņu.
Bērniem šis medikaments neapšaubāmi ir piemērotāks, jo tam nav nekādas saistības ar Reja sindroma attīstīšanos. Deva ir atkarīga no pacienta vecuma — reizes devas lielums 3 mēnešu līdz 1 gada vecumā ir 60 — 120 mg; 1 — 5 gadu vecumā — 120 — 250 mg; 6 — 12 gados 250 — 500 mg; pēc 12 gadu vecuma — kā pieaugušajam, šīs devas arī bērnam var lietot ik pēc 4 — 6 stundām.
Ibuprofēns (motrins, advils) — 200 — 400 mg vienā reizē ik pēc 4 — 6 stundām darbojas tāpat kā acetilsalicilskābe un labi mazina gan temperatūru, gan sāpes. Šo medikamentu nedrīkst lietot tajos pat gadījumos, kad aspirīnu.
Iespējams izmantot arī nemedikamentozās temperatūru pazeminošās metodes, tomēr tās nav tik ērtas kā medikamentozās, un arī to efektivitāte ir maza. Šādas metodes ir:
•    Ķermeņa ierīvēšana ar 30% spirtu vai remdenu ūdeni (efektīvāks ir ūdens, jo tas labāk iztvaiko!). Ja ādu ilgstoši rīvē ar dvieli, panāk asinsvadu paplašināšanos.
•    Ietīšana vēsos palagos.
•    Auksta ūdens vanna — lieto tikai īpašos gadījumos (piemēram, temperatūra virs 41°C).
Ar nemedikamentoziem līdzekļiem nav jācenšas panākt temperatūras normalizēšanos (zem 37,7°C), jo tas var radīt hipotermiju (temperatūras pazemināšanos) ar sekojošu "atmaiņu" — sašaurinās asinsvadi, atkal ceļas temperatūra (drebuļi). Bieži vien pacienta pašsajūta pēc tam vēl pasliktinās.

Follow veselslv on Twitter



 


 


 


 

 

Citi piedāvājumi