{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Slikti jūtos

Jau atkal dedzina kuņģi

Inga Melberga

Droši vien katram ir gadījies, ka pēc sātīgas un gardas maltītes piemeklē nepatīkamas sajūtas kuņģī. Kad var iztikt ar atpūtu, kad jāķeras pie mājas aptieciņas, bet kad jāmeklē ārsta palīdzība? Stāsta gastroenterologs Ivars Tolmanis,

Lasīt tālāk ...

Saaukstēšanās

Dr.Astra Miķelsone

Saaukstēšanās – tā ir kakla un deguna vīrusu infekcija. Ir aptuveni trīsdesmit dažādi vīrusu paveidi, kas var izraisīt šo saslimšanu. Tādēļ atrast poti pret saaukstēšanos ir praktiski neiespējami. Pieaugušie vidēji trīs reizes gadā saskaras ar šiem simptomiem, lielākā vai mazākā mērā, izjūtot:

Lasīt tālāk ...

Artrīti

Inga Zemīte

Katram ir bijis rīts, kad pamostamies nedaudz “stīvi”. Esam izjutuši sāpes pēc smaga darba dārzā, pēc ilga darba vienveidīgā pozā vai gulēšanas neērtā veidā. Laiku pa laikam ciešam no sāpēm, ko izraisījusi pārāk smagu priekšmetu cilāšana un pārvietošana.
Artrīts izraisa par šīm ikdienā bieži novērojamajām daudz nopietnākas sāpes. Tā ir slimība, kas norisinās ar iekaisumu, sāpēm un stīvumu, galvenokārt locītavās un saistaudos.

Lasīt tālāk ...

Apsaldēties – tas ir nopietni

Parasti slēpojam un slidojam, neuztraucoties par sarkaniem, “svilstošiem” vaigiem, aukstām rokām mitros dūraiņos vai salstošām kājām slapjos zābakos… Bet varbūt tas nemaz nav tik nekaitīgi? Katru gadu cilvēki aukstuma dēļ iet bojā vai kļūst par invalīdiem…

Lasīt tālāk ...

Pavasara vājums

Margarita Korzāne

Pavasara nogurums — mums katram tik labi pazīstamā sajūta — bieži vien ir traucējoša parādība mūsu straujajā dzīves virpulī. Ko darīt?
Pēc tumšajiem un aukstajiem ziemas mēnešiem daudzi cilvēki jūtas enerģētiski iztukšoti, sūdzas par miegainību, nespēku, svīšanu, atmiņas un koncentrēšanās spēju samazināšanos, reizēm var būt sirdsklauves un apgrūtināta elpošana.
Pavasara nogurums parasti ir pārejoša parādība, ar kuru katrs cīnās pats savām metodēm. Šajā gadījumā piemērotākie būtu netradicionālās medicīnas ieteikumi organisma enerģijas papildināšanai un enerģētiskā līdzsvara atjaunošanai.

Lasīt tālāk ...

Modes slimība –osteohondroze

Edmunds Kārkliņš

Muguras sāpes ir viens no izplatītākiem sāpju veidiem. Ar tām droši vien nācies saskarties gandrīz 50% iedzīvotāju, lai gan šīs sāpes reizēm var būt arī viens no dažādu iekšējo orgānu slimību simptomiem, tomēr visbiežāk muguras sāpju cēlonis ir mugurkaulā pārmaiņas. Ik gadu Latvijā ar sāpēm mugurkaulā ārsta palīdzību lūdz vairāki desmiti tūkstoši pacientu, tikai Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Mugurkaula ķirurģijas centrā vien gadā ārstējas aptuveni 1500 pacientu un tiek veikts aptuveni 600 operāciju. Biežāk muguras sāpes skar iedzīvotājus 20 — 50 gadu vecumā, t.i., darbspējas periodā, līdz ar to mugurkaula slimības no individuālas kaites kļūst par ekonomisku un sociālu problēmu.

Lasīt tālāk ...

Migrēna – galvassāpes, ko iespējams ārstēt

Daina Jēgere

Galvassāpes sagādā ciešanas cilvēkiem visā pasaulē, neskatoties uz rasi, valsti, klimata joslu. To dēļ tiek zaudētas darba dienas, samazinās darbaspējas un tiek ierobežotas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Neskatoties uz šo smago nastu atsevišķiem cilvēkiem un sabiedrībai kopuma, tomēr ir izplatīts uzskats, ka galvassāpes jācenšas pārvarēt un pārciest, jo tāpat reālas palīdzības iespējas ir mazas.
Šāds stāvoklis, piemēram, ir migrēna, kas ir periodiska un izsauc pārejošas ciešanas, bet nerada invaliditāti. Šīs ir tā saucamas primārās galvassāpes. Otra grupa — sekundārās galvassāpes — ir kādas nopietnas slimības izpausme, kas prasa nekavējošu, nopietnu medicīnisku palīdzību.

Lasīt tālāk ...

Kas ir temperatūra, un kāpēc tā paaugstinās

Edgars Tirāns

Cilvēka ķermeņa temperatūru regulē īpaši iekšējās kontroles mehānismi. Šie iekšējie mehānismi nodrošina pastāvīgu ķermeņa temperatūru visu diennakti ap 37°C. Precīzāk — temperatūra diennakts laikā nav vienāda un svārstās robežās no 36°C līdz 37,8°C. Augstāka tā ir agri no rīta un ap plkst. 4 — 6 pēcpusdienā. Šo amplitūdu (apmēram 0,6°C robežās) sauc par cirkādo temperatūras ritmu; šīs svārstības novēro gan veselam, gan slimam cilvēkam, jāņem vērā, ka temperatūra ir atšķirīga — padusē tā ir zemāka, bet mutē un taisnajā zarnā — par 0,5 — 0,6°C augstāka.
Cilvēks nemainīgu ķermeņa temperatūru uztur ar sabalansētu siltuma ražošanu audos, galvenokārt aknās un muskuļos, un tā atdevi ķermeņa perifērijā. To regulē hipotalāms — īpašs nodalījums galvas smadzenēs, kuru nosacīti dēvē par termoregulācijas centru. Šis centrs uztur iekšējos orgānos pastāvīgu asins temperatūru 37 — 38º C robežās, sašaurinot vai paplašinot asinsvadus, ar svīšanu (atdziestot) vai drebuļiem (ja vajag paaugstināt temperatūru, šādas ātras muskuļu kontrakcijas ir efektīvas).

Lasīt tālāk ...

Kad zarnas protestē

 
Reizēm, saēdoties vecmāmiņas štovētos skābos kāpostus, vēders piepūšas kā bumba. Dažam gāzu izspīlēts rūcošs vēders jau kļuvis par normu. Bieži neiedomājamies, ka tas var liecināt par zarnu slimību, problēmas ar zarnām tāds nieks vien šķiet. Taču ir vērts šīm problēmām pievērst uzmanību - to iemesli var būt hemoroīdi, tārpi un varbūt pat progresējošs ,audzējs.
Vislielākā uzmanība jāpievērš tieši zarnu slimību profilaksi. Ir jāseko vēdera izejai — cik bieži tā ir, kādas ir fekālijas. Ar ārstu jākonsultējas, ja tām ir asiņu vai gļotu piejaukums, ja tās nav normālā brūnā krāsā, ir tievas, lentveida, ja ir ilgstoši vēdera aizcietējumi, vēdera uzpūšanās, laiku pa laikam bez iemesla caureja vai sāpīga vēdera izeja.

Lasīt tālāk ...

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

 

 

Citi piedāvājumi