Apturi baktēriju izplatību, kas padara tevi un citus slimus – piesedz savu klepu!
Klepošana ir svarīgs un dabisks veids, kā organisms rūpējas par kakla un elpceļu tīrību. Taču klepus ir arī svarīgs elpceļu aizsargreflekss, kas var liecināt par kādu slimību.
|
Līva Freimane
Cilvēks mūžā parasti ir ieguvis krietnu saaukstēšanās pieredzi, tādēļ it kā zina, kas tādās reizēs darāms. Tomēr katru gadu nedaudz mainās saaukstēšanās slimību izraisītāju - vīrusu daba, un arī organisms reizēm ir labāk sagatavojies, reizēm novārdzinātāks, tāpēc saaukstēšanos pārcieš vieglāk vai smagāk.
Katrs saaukstēšanās gadījums atšķiras no tiem, kas bijuši agrāk, tāpēc ne vienmēr palīdz tie paši ārstēšanās paņēmieni.
|
Ilze Pole
Vasarā, kad pastiprināti uzturā lietojam svaigus augļus, nereti rodas problēmas, kad bieži jādodas uz «sirsniņ-māju», Visi zinām dzejolīti par tiem, kas «ēd ābolus un plūmes...», un uztveram to kā nelielu amizantu apgrūtinājumu. Tomēr speciālisti Iesaka neizturēties pavirši pret gremošanas sistēmas problēmām un sliktas pašsajūtas gadījumā nekautrēties meklēt ārsta palīdzību,
Šķidrai vēdera izejai var būt dažādi cēloņi - no it kā mazsvarīgiem līdz ļoti nopietnām saslimšanām. Ja esam pārliecināti, ka vēdergraizes radušās no vakardienas pārmērīgi daudz apēstajiem zaļajiem āboliem un tās pāriet nākamajā dienā, varam atviegloti uzelpot. Tomēr arī nelieli zarnu darbības kairinājumi var signalizēt vai saasināt kādu nopietnu kalti, kas var likt sevi manīt pēc kāda laika.
|
Sandis Kalns
Apzīmējumu „paplašinātas vēnas” bieži lietojam ikdienā. Visiem it kā ir skaidrs, ko tas nozīmēm taču nākas dzirdēt visdažādākās versijas par to, vai šī problēma ir veselībai bīstama vai tikai bojā izskatu. Kā tad īsti ir? Stāsta „Dr. Mauriņa vēnu centra” ķirurgs, flebologs Rets Vīgants.
|
Inga Melberga
Droši vien katram ir gadījies, ka pēc sātīgas un gardas maltītes piemeklē nepatīkamas sajūtas kuņģī. Kad var iztikt ar atpūtu, kad jāķeras pie mājas aptieciņas, bet kad jāmeklē ārsta palīdzība? Stāsta gastroenterologs Ivars Tolmanis,
|
Dr.Astra Miķelsone
Saaukstēšanās – tā ir kakla un deguna vīrusu infekcija. Ir aptuveni trīsdesmit dažādi vīrusu paveidi, kas var izraisīt šo saslimšanu. Tādēļ atrast poti pret saaukstēšanos ir praktiski neiespējami. Pieaugušie vidēji trīs reizes gadā saskaras ar šiem simptomiem, lielākā vai mazākā mērā, izjūtot:
|
Inga Zemīte
Katram ir bijis rīts, kad pamostamies nedaudz “stīvi”. Esam izjutuši sāpes pēc smaga darba dārzā, pēc ilga darba vienveidīgā pozā vai gulēšanas neērtā veidā. Laiku pa laikam ciešam no sāpēm, ko izraisījusi pārāk smagu priekšmetu cilāšana un pārvietošana.
Artrīts izraisa par šīm ikdienā bieži novērojamajām daudz nopietnākas sāpes. Tā ir slimība, kas norisinās ar iekaisumu, sāpēm un stīvumu, galvenokārt locītavās un saistaudos.
|
Parasti slēpojam un slidojam, neuztraucoties par sarkaniem, “svilstošiem” vaigiem, aukstām rokām mitros dūraiņos vai salstošām kājām slapjos zābakos… Bet varbūt tas nemaz nav tik nekaitīgi? Katru gadu cilvēki aukstuma dēļ iet bojā vai kļūst par invalīdiem…
|
Aukstais gadalaiks saistīts ar saaukstēšanās un augšējo elpceļu slimībām. Kā rīkoties vīrusu sezonas laikā?
|
|
Margarita Korzāne
Pavasara nogurums — mums katram tik labi pazīstamā sajūta — bieži vien ir traucējoša parādība mūsu straujajā dzīves virpulī. Ko darīt?
Pēc tumšajiem un aukstajiem ziemas mēnešiem daudzi cilvēki jūtas enerģētiski iztukšoti, sūdzas par miegainību, nespēku, svīšanu, atmiņas un koncentrēšanās spēju samazināšanos, reizēm var būt sirdsklauves un apgrūtināta elpošana.
Pavasara nogurums parasti ir pārejoša parādība, ar kuru katrs cīnās pats savām metodēm. Šajā gadījumā piemērotākie būtu netradicionālās medicīnas ieteikumi organisma enerģijas papildināšanai un enerģētiskā līdzsvara atjaunošanai.
|
|
|
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 Nākamā > Beigas >>
|
|
1 lapa no 2 |
