Māra Kondrāte

Aukstas pēdas un plaukstas var nešķist nekas būtisks, ja esat nosalis. Tomēr, ja šī sajūta neatstāj ilgstoši un aukstums pēdās un plaukstās jūtams pat siltumā, ir pamats raizēties par to, vai nav radušies perifērās asinsrites traucējumi. Par to, kā uzlabot asinsriti un uzveikt auksto kāju un roku „sindromu”, padomus sniedz „BENU aptieku” farmaceite Valda Ķire.

Dace Zandfelde

Lai gan termometra stabiņš aiz loga vēl liecina par pamatīgu ziemu, gaisā jau jūtamas pavasara vēsmas. Taču cilvēka organisms - neraugoties uz priecīgo noskaņojumu, arvien biežāk tomēr sajūt nogurumu. Pavasara nogurumu. Kāpēc tā notiek, kā tam pretoties?

“Tā saucamo “pavasara nogurumu” var izskaidrot ar vitamīnu rezervju samazināšanos organismā, kā arī faktu, ka pavasarī uzturā lietojam dārzeņus, saknes un augļus, kuros arī, salīdzinot ar rudeni, ir mazāks vitamīnu daudzums. Līdz ar to samazinās ar pārtiku uzņemtais vitamīnu daudzums. Savu noguruma artavu dod arī ziemas periodā pārdzīvotās saslimšanas, kas izvārdzinājušas organismu. Un, protams, veselību ietekmē fakts, ka gada tumšajos un aukstajos mēnešos cilvēki mazāk laika pavada ārpus telpām, nesaņemot pietiekami daudz svaiga gaisa un skābekļa,” skaidro aptieku tīkla “A aptiekas” farmaceite Iveta Lapiņa – Beroza.

Inguna Almbauere, klīnika „Premium Medical”

Statistika liecina, ka apmēram 27% sabiedrības saskaras ar obstipāciju jeb aizcietējumiem, turklāt sievietes un gados vecāki cilvēki visbiežāk. Aizcietējumi patiesībā nav slimība, bet simptoms, un tā ir viena no visbiežākajām sūdzībām attīstītajās valstīs. Tādējādi tā tiek uzskatīta par vienu no tā dēvētajām civilizācijas slimībām.

Dr. Baiba Gerharde
Psihosomatikas un psihoterapijas ārste
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnika

Katram cilvēkam kaut reizi mūžā ir sāpējusi galva. Lielākā daļa, lai remdētu sāpes, lieto zāles. Dažiem vienmēr līdzi ir kāda pretsāpju tablete un izdzerto medikamentu apjoms – ievērojams. Tomēr visi – gan tie, kuri lieto pretsāpju zāles, gan tie, kuri tās nelieto – vēlas saprast galvassāpju īsteno iemeslu un iespējas tās novērst. Šajā rakstā par to, kas ir galvassāpju izraisītāji, kāda ir stresa un attiecību loma, kā arī ko iespējams darīt, ja galva sāp un turpina sāpēt.

Māra Kondrāte

Šā gada rudenī Latvijas aptiekās tika īstenota sociālā kampaņa „Zāles var kļūt bīstamas! Aprunājies ar farmaceitu!”. Kampaņu uzsākt rosināja septembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kas apliecināja, ka 96% Latvijas iedzīvotāju neprot pareizi lietot medikamentus. Tāpēc „BENU aptieku” farmaceite Dzintra Strautiņa stāsta par biežāk sastopamajiem jautājumiem un kļūdām, kas tiek pieļautas, lietojot medikamentus.

Ivars Auce

Sālsūdens degunam – Rinospray

 

Alerģiskās iesnas ir deguna gļotādas alerģisks iekaisums, līdzīgs saaukstēšanās izraisītām iesnām, ko mēdz izraisīt alergēnu - dzīvnieku apmatojuma, putekļu, dažādu mikroorganismu un, jo īpaši šajā gadalaikā, putekšņu – nokļūšana elpceļos.

Inguna Almbauere, klīnika „Premium Medical”

Pavasara pirmās vēsmas priecē lielāko daļu cilvēku,  tomēr apmēram 15 – 20% sabiedrības daļas pavasari uztver ar dalītām emocijām, jo līdz ar pirmajām lazdu ziedēšanas dienām martā sākas aktīvākais ziedputekšņu alerģijas jeb polinozes laiks. Vēlāk lazdām pievienojas alkšņi, apses, oši un citi koki un augi.

Apturi baktēriju izplatību, kas padara tevi un citus slimus – piesedz savu klepu!
Klepošana ir svarīgs un dabisks veids, kā organisms rūpējas par kakla un elpceļu tīrību. Taču klepus ir arī svarīgs elpceļu aizsargreflekss, kas var liecināt par kādu slimību.

---

Līva Freimane

Cilvēks mūžā parasti ir ieguvis krietnu saaukstēšanās pieredzi, tādēļ it kā zina, kas tādās reizēs darāms. Tomēr katru gadu nedaudz mainās saaukstēšanās slimību izraisītāju - vīrusu daba, un arī organisms reizēm ir labāk sagatavojies, reizēm  novārdzinātāks, tāpēc saaukstēšanos pārcieš vieglāk vai smagāk.

Katrs saaukstēšanās gadījums atšķiras no tiem, kas bijuši agrāk, tāpēc ne vienmēr palīdz tie paši ārstēšanās paņēmieni.

---

Ilze Pole

Vasarā, kad pastiprināti uzturā lietojam svaigus augļus, nereti rodas problēmas, kad bieži jādodas uz «sirsniņ-māju», Visi zinām dzejolīti par tiem, kas «ēd ābolus un plūmes...», un uztveram to kā nelielu amizantu apgrūtinājumu. Tomēr speciālisti Iesaka neizturēties pavirši pret gremošanas sistēmas problēmām un sliktas pašsajūtas gadījumā nekautrēties meklēt ārsta palīdzību,

Šķidrai vēdera izejai var būt dažādi cēloņi - no it kā mazsvarīgiem līdz ļoti nopietnām saslimšanām. Ja esam pārliecināti, ka vēdergraizes radušās no vakardienas pārmērīgi daudz apēstajiem zaļajiem āboliem un tās pāriet nākamajā dienā, varam atviegloti uzelpot. Tomēr arī nelieli zarnu darbības kairinājumi var signalizēt vai saasināt kādu nopietnu kalti, kas var likt sevi manīt pēc kāda laika.