Dairis Tundra 

Anita vairākus mēnešus cīnījās ar stipra klepus lēkmēm, taču ne antibiotikas, ne citi lietotie medikamenti nesniedza tik gaidīto rezultātu – atveseļošanos. Īsto ilgstošā klepus iemeslu viņa atklāja tikai, kad plaušām veica datortomogrāfiju.

“Sākotnēji mana ģimenes ārste domāja, ka tas ir vīruss, jo tobrīd viņai bija daudz pacientu ar līdzīgām sūdzībām – sauss, dziļš klepus, pirmās pāris dienas neliela temperatūra. Kad pēc nedēļas man jau sāpēja krūškurvis no nemitīgās klepošanas un situācija neuzlabojās, ģimenes ārste mani nosūtīja veikt rentgenu un asinsanalīzes. Rezultāti neuzrādīja nekādas novirzes no normas, tikai iekaisumu, un sāku lietot antibiotikas,” aizvadītā gada nogales notikumus atceras Anita un piebilst, ka arī spēcīgie medikamenti nedeva gaidīto rezultātu. Sievieti joprojām mocīja sauss un dziļš klepus. “Papildus dzēru priežu skuju sīrupu, dažādas tējas plaušu veselībai, bet nekas nemainījās – nekļuva ne labāk, ne sliktāk. Tad ģimenes ārste man uzrakstīja nosūtījumu datortomogrāfijas izmeklējumam,” stāsta Anita.

Lai arī locītavu sāpju izcelsme un diagnožu nosaukumu ir dažādi, mēs tās sadalīsim pēc diviem kritērijiem:

1. Akūtas vai hroniskas sāpēs
2. Lokālas sāpes(probēma locītavā) vai organisma sistēmu problēmu sekas (piemēram,artrīts)

Populārākās metodes medicīnā ir medikamenti vai operācijas, uz kurām parasti tiek likts liels uzsvars. Ļoti bieži medikamenti līdzi nes imunitātes pazemināšanos, vēdera un zarnu slimības, u.c. sekas. Pēc operācijām arī bieži ir problēmas, jo locītavas ir sarežģītas pēc uzbūves un grūti operējamas.

Vai tev ir pazīstamas sāpes? Parasti atbilde ir – jā!

Ikviens no mums ir saskāries ar sāpēm.  Par tām var daudz izlasīt. http://sapes.lv/?p=6089&pp=7713&lang=1240

Tās ir daudz pētītas. Bet galvenā problēma – tās parasti nezina kā ārstēt. Diemžēl parasti pielieto pretsāpju medikamentus vai ķirurģisku iejaukšanos, ja tas ir iesējams.

Šoreiz runāsim par ārstēšanu.

Izšķir trīs galvenās sāpes – muguras, locītavu un galvas sāpes.  Vēl tās dala akūtās un hroniskās. Ja sāp ilgāk kā mēnesi,  jau varam runāt par hroniskām sāpēm.

Vasaras saulgrieži (Līgo svētki un Jāņi) ir pazīstami ne vien ar svētku tradīcijām, bet arī ar dažādiem ēdieniem un dzērieniem, proti, marinētu un grilētu gaļu jeb šašlikiem, mednieku desiņām, tomātu mērci un kečupu, majonēzi, Jāņu sieru, alu, kartupeļu un gaļas salātiem, dažādām uzkodām un čipsiem, un tamlīdzīgi. Šis laiks ir liels izaicinājums mūsu organismam un vēderam, jo Līgo svētkos un Jāņos visbiežāk gadās pārēsties.

Pārēšanās ir problēma, kas veidojas vidē, kurā mēs augam, strādājam, kur formējas mūsu personība – tie ir atslēgas faktori, kas ietekmē mūsu ēšanas paradumu veidošanos. Piemēram, ēšana pirms gulētiešanas, brokastu izlaišana, sabalansēts uzturs vai neveselīgs ēdiens un pārēšanās ik reizi, kad sēžam pie pusdienu vai vakariņu galda, uz kura ir dažādi gardi ēdieni un uzkodas.

Atbild, Dr.Mauriņa Vēnu Klīnikas flebologi:

Kārlis Bikšus

Latvijas iedzīvotāji rudens sezonā pārmērīgi aizraujas ar dažādu sintētisko pretsaaukstēšanās līdzekļu lietošanu, aizmirstot, ka iesnas un klepu var efektīvi apkarot ar dabīgo zāļu tēju palīdzību, norāda speciālisti.

Novērojumi liecina, ka sevišķi daudz šajā ziņā grēko jaunāka gadagājuma cilvēki, cenšoties ātri uzveikt saaukstēšanos. Tomēr būtu jāzina, ka ne vienmēr šāds risinājums ir labākais, jo, piemēram, sintētiskie šķīstošie pulverīši galvenokārt atvieglo slimības simptomus, nevis ārstē. Turklāt pārlieku daudz lietojot šādas zāles, var kaitēt kuņģa un aknu darbībai, kā arī vājināt imunitāti un nomākt organisma dabiskās aizsargspējas.

Zane Inķēna

Tautā saka, ka mēs esam tik veseli, cik vesels ir mūsu mugurkauls, tomēr sava mūža laikā teju 95 % cilvēku saskaras ar dažādām muguras sāpēm. Mugurkauls ir mūsu balsts, un pamatelements, ko tas sargā, ir muguras smadzenes, kas ir centrālās nervu sistēmas daļa. Par muguras sāpēm un kam būtu jāpievērš uzmanība, stāsta „ORTO klīnikas” vertebrologs, mugurkaula ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pasniedzējs Dr. Artis Gulbis.

Nelabums ir problēma, kas bieži skar mazus bērnus, braucot automašīnās vai sabiedriskajā transportā. Tomēr nereti šī problēma saglabājas arī līdz pieaugušam vecumam, nepatīkamus brīžus sagādājot jebkura garāka pārbrauciena laikā vai pat braucienos pilsētas sastrēgumos. Par to, kā pārvarēt nelabuma sajūtu, dodoties ceļā, stāsta „BENU aptiekas” farmaceite Oksana Grīnberga.

Māra Kondrāte

Svīšana ir pilnīgi normāls fizioloģisks process, kas piemīt visiem cilvēkiem. Tomēr pastiprināta svīšana nereti var būt ļoti traucējoša - tā cilvēkam var likt justies ļoti neērti un pat traucēt apkārtējiem. Par to, kā izvēlēties sev vispiemērotāko dezodorantu un pēc iespējas efektīvāk neitralizēt sviedru aromātu, stāsta „BENU aptieku" farmaceite Marina Žemanova.

Māra Kondrāte

Aukstas pēdas un plaukstas var nešķist nekas būtisks, ja esat nosalis. Tomēr, ja šī sajūta neatstāj ilgstoši un aukstums pēdās un plaukstās jūtams pat siltumā, ir pamats raizēties par to, vai nav radušies perifērās asinsrites traucējumi. Par to, kā uzlabot asinsriti un uzveikt auksto kāju un roku „sindromu”, padomus sniedz „BENU aptieku” farmaceite Valda Ķire.