{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Nepatīkamais vārds klimakss

Māra Zumente

Apmēram pirms pieciem gadiem lidostā sagaidīju kādu savu ārzemju radinieci, ar ko agrāk nekad nebiju tikusies. Zināju tikai to, ka viņai ir apmēram 60 gadu, ka viņa ir vecmāmiņa četrām mazmeitām un ka viņai ir pietiekami liela uzņēmība ceļot vienai no Kanādas uz Latviju. Kad pēc iepriekš redzētām fotogrāfijām ieraudzīju līdzīgu sievieti, nodomāju, ka notikusi kļūda: vecmāmiņas vietā atbraukusi kāda jaunāka viņas radiniece. Manā priekšā stāvēja vitāla, apmēram 40 gadu veca, teicami kopta, mūsdienīga sieviete. Laikam iedarbojās intuīcija un es nenokļuvu muļķīgā situācijā, taujājot pēc gaidītās radinieces, jo, protams, nekādas kļūdas īstenībā nebija.
Tikai vēlāk, tikšanas gaitā, pārrunājot dažādus jautājumus par Latvija un tāluma dzīvojošo radu veselību, man, ne tik sen medicīnas augstskolu beigušai ginekoloģei, radās apskaidrība par iespējām, ko sievietei menopauzē var dot hormonu aizstāj terapija. Atklājās, ka mana radiniece šos preparātus lieto jau septiņus gadus. Runājot ar šo kundzi par viņas dzīves uztveri, seksuālo dzīvi un, protams, arī par stabilitāti materiālā ziņā, vēl joprojām prātā palikuši viņas vārdi: "Mana mūža pirmā puse bija kā tramplīns, tās otrā pusē es beidzot tajā ielēcu un nu to varu pilnībā baudīt."


Tas tika teikts par mūža periodu, kas mūsu sabiedrībā bija kļuvis, ja ne par lamuvārdu, tad ausīm visnotaļ nepatīkamu vārdu "klimakss" jau nu gan. Par laiku, ko mūsu mātes vai vecmāmiņas centās ilgstoši slēpt no saviem tuviniekiem, varonīgi to pārciešot, jo pēc tam dzīves kvalitāte tik un tā strauji krītas.
Kopš šās tikšanās pagājuši tikai pieci gadi, bet pa šiem gadiem stipri mainījušās arī Latvijas ārstu un iedzīvotāju zināšanas un attieksme pret menopauzālo periodu. Pa šiem gadiem Latvijā nedaudz mainījies arī sievietes vidējais mūža ilgums, kas 1994. gadā bija 72,9, bet 1996. gadā — 75,6 gadi. Salīdzinot ar attīstītām valstīm, tas ir par vairākiem gadiem mazāks, bet tomēr arī latvietēm 25 — 30 mūža gadi jāpavada pēc menstruāciju izbeigšanās un jācenšas šo laiku pavadīt pēc iespējas pilnvērtīgāk. 1997. gada aprīlī un maijā Baltijas datu nams veica lielu aptauju, lai konstatētu iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem reproduktīvās veselības aspektiem. Atklājās, ka iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti ar savu veselību, emocionālo noskaņojumu un intīmo dzīvi. Tikai puse respondentu atzina savu veselību par vairāk vai mazāk apmierinošu. Ar intīmo dzīvi apmierināti bija apmēram 2/3 aptaujāto, 20% cilvēku reproduktīvā vecumā ir neapmierināti ar savu intīmo dzīvi.
Nenoliedzami, mēs nevaram, cerēt uz kādām brīnumzālēm, kas krasi mainīs mūsu veselību pārejas periodā un mūža otrā pusē, ja mēs mūža pirmo daļu būsim neveselīgas, neapmierinātas gan garīgi, gan fiziski, gan, protams, arī dzimumdzīvē.
Tuvojoties pārejas gadiem, sievietes dzīvē sākas it kā jauns atmodas laiks. Parasti šai vecumā bērni jau ir pieauguši, darbā nodrošināta vajadzīgā izaugsme, cerams, ka materiālā ziņā arī iegūta zināma stabilitāte, tāpēc atkal vairāk var pievērsties sev. Pētījumi liecina, ka lielākai daļai pārejas vecuma sieviešu asinīs ir paaugstināts holesterīna līmenis, kas nākotnē var draudēt ar nopietnām sirds un asinsvadu slimībām. Vainīgs ir neracionāls un taukvielām pārbagāts uzturs, ko mainīt nekad nav par vēlu. Jācenšas klimaktērija sākumposmā būt ar ķermeņa masu, kas pēc iespējas tuva normai. Ķermeņa masu var normalizēt, treknus ēdienus aizstājot ar dārzeņiem, augļiem un ogām, kas nebūt nemaksā dārgāk. Pašlaik plaši pieejamas dažādas fiziskās nodarbības. Veselības grupas, aerobika, peldbaseins, protams, ir ļoti labi, bet diemžēl maksā naudu. Ja to nevarat atļauties, centieties savu fizisko formu saglabāt pašas.
Mūsu dienās mainījusies arī attieksme pret kontracepciju pēc 40 gadu vecuma. Agrāk visās hormonālās kontracepcijas tablešu anotācijās varēja lasīt, ka tās nedrīkst lietot pēc 35 gadu vecuma. Pašreizējie pētījumi liecina, ka sievietes, kas pirms klimaktērija lieto šīs tabletes, praktiski veic nopietnu pārejas perioda komplikāciju profilaksi. Šī metode ne tikai ļauj bez bažām dzīvot aktīvu dzimumdzīvi, bet ari uztur organismā stabilu hormonu līmeni, kas ir loti būtiski pirms olnīcu darbības izsīkšanas. Protams, hormonālā kontracepcija, kā arī menopauzē izmantojamā hormonu aizstājterapija nav savienojama ar smēķēšanu. Tāpēc sievietēm pašām laikus jāizdara izvēle — turpināt smēķēt vai ne.

Follow veselslv on Twitter

 

 

Citi piedāvājumi