{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

5 veidi kā parūpēties par krūtīm

Iveta Kalniņa

Gan emocionāli, gan fiziski krūtis sievietei ir ārkārtīgi svarīga ķermeņa daļa. Lai arī daba piena dziedzerus devusi tikai ar vienu mērķi - bērna barošanai, protams, ka mūsdienās tas nebūt ne vienīgais to uzdevums. Krūtis ir iekāres, dailes un pat modes objekts, tāpēc par krūšu veselību ir jārūpējas visu mūžu.
Speciālisti uzsver, ka krūtis uztver sievietes psiho- emocionālo stāvokli, tāpēc labas emocijas un kvalitatīva, regulāra dzimumdzīve ir vienlīdz svarīga kā fiziskā kontrole, Kā gādāt par krūšu veselību un skaistumu - konsultē krūšu veselības speciāliste, onkoloģe Dace Baltiņa.

1. Izvēlies piemērotu veļu!
Modes untumi ir neprognozējami - te tiek pieprasītas daiļavas ar Rubensa tipa apaļumiem, te modē nāk puiciska izskata jaunietes ar mazām krūtīm, bet sievietei tiek dots tikai viens pāris krūšu. Un tās nav maināmas, tāpēc bieži mēģinām piemēroties modei, izvēloties nepareiza izmēra krūšturi. Tikai izmērs ir tas, kas nosaka - vai krūts šajā apģērba gabalā jutīsies labi vai ne. Krūštura formai, vai tam ir ribiņas vai ne, un citiem faktiski dekoratīviem elementiem nav izšķiroša nozīme. Ja ir izvēlēts pārāk mazs krūšturis, ar laiku tas sāk traucēt orgāna apasiņošanu un krūts sāk sāpēt, rodas diskomforts. Traucējot asinsriti un limfas atteci krūtīs, palielinās to iekaisumu risks. Savukārt izvēloties pārāk liela izmēra veļas gabalu, tās netiek pietiekami balstītas. Vienīgais ļaunums šajā gadījumā - iespēja ātrāk atvadīties no skaitām, tvirtām formām. Krūtij ir noteikts svars, tāpēc saites, kas tur krūti, iestiepjas un vairs neatgūst iepriekšējo elastību. Tām sievietēm, kurām pirms mēnešreizēm krūts izmērs krasi mainās, ieteicams tomēr iegādāties dažāda izmēra krūšturus, ko var mainīt, atkarībā no cikla izmaiņām.

2. Ēd veselīgi - krūšu skaistumam un veselībai!
Ja netiek saņemti vajadzīgie vitamīni, krūtis cieš tāpat kā viss ķermenis. Pastāv teorētiski pieņēmumi, ka ļoti trekni, kalorijām bagāti ēdieni varētu būt par iemeslu krūts vēža attīstībai, tomēr lielākajai daļai pacientu nav kopīga vienojoša faktora, kas liktu domāt, ka uzturs tieši varētu ietekmēt ļaundabīgā audzēja attīstību. Lai pasargātu sevi no mastopātijas - izmaiņām krūts piena dziedzeros, ieteicams lietot produktus, kas bagāti ar A, E un D vitamīnu - tādi ir burkāni, bietes, aprikozes, zemenes, apelsīni, mandarīni, paprika. Rūpējoties par krūšu skaistumu un veselību, ieteicams ēst zivis. Dzīvnieku tauku vietā labāk izvēlēties augu eļļu. Ādas tvirtumu un skaistumu ietekmē tās piesātinājums ar šķidrumu, tāpēc daudz jādzer.

3. Vingro, peldi vai dejo!
Vai vingrojumi palīdz uzlabot krūts formu? Daļēji jā, ja  tiek trenēts muskulis, kas atrodas zem pašas krūts. Trenētais krūšu muskulis vizuāli pabīda uz āru pašu krūti, bet to palielināt vai mainīt formu nevar. Krūtīm veselīgas ir arī citas fiziskās aktivitātes - soļošana, skriešana, peldēšana un dejas.

4. Regulāri izmeklē krūtis!
Lai būtu droša par savu veselību, regulāri izmeklē krūtis. Krūts audzējs ir biedējoša diagnoze. Tomēr, atklāts pirmajā stadijā, tas tiek izārstēts vairāk kā 90% gadījumu. Jo vēlāk tiek konstatēta saslimšana, jo mazākas ir izredzes atveseļoties. Bieži tikai un vienīgi mēs pašas spējam sev palīdzēt, rūpīgi un regulāri veicot paškontroli.
■Sievietēm fertilā vecumā labākais laiks krūšu izmeklēšanai ir 5.-12. diena pēc menstruācijām.
■Tām, kas lieto hormonālo kontracepciju, - jaunā iepakojuma atvēršanas nedēļā.
■Pēc menopauzes iestāšanās jebkurā sev viegli atpazīstamā mēneša dienā (piemēram, dzimšanas datumā).
Kā to darīt? Spoguļa priekšā jāapskata abas krūtis, novērtējot, vai tās ir simetriskas, vai krūts galiņš nav ievilkts, vai ap krūšu oreolu nav apsārtums. Jāpārbauda, vai krūtij nav izspīlējumu, nav tā saucamās citrona miziņas, vai nav mainījusies ādas krāsa - kļuvusi marmorizēta, zilgana, bāla. Jebkuras pārmaiņas, kas nav novērotas līdz šim, var liecināt par slimību.
Jāapskata krūtis, arī paceļot uz augšu rokas, jo tā var atklāties, ka krūts forma tomēr ir mainījusies. Guļus stāvoklī pārbauda labo krūti, paliekot zem labā pleca un rokas spilvenu, bet ar kreiso roku iztaustot labo krūti - apļveidā, pēc tam virzienā uz centru.
Izmeklēt krūtis visērtāk ir dušā, kad ķermenis ir slidens un pirksti labi slīd pa krūts ādu, pamanot pat nelielas izmaiņas. Jāpievērš uzmanība izdalījumiem no krūtīm. Tādiem nav jābūt, ja vien nezīdāt bērnu. Jāizpēta arī, vai nav palielināti limfmezgli padusēs.    
Cik bieži? Jaunām meitenēm sevi jāpārbauda reizi divos trīs mēnešos. Pēc 35 gadu vecuma reizi 2 mēnešos; pēc 45 gadiem - reizi mēnesī. Reizi gadā apmeklējot ginekologu, prasi, lai krūtis pārbauda speciālists!
Necel trauksmi pirms laika! Ne visi bumbulīši, ko sieviete mūža garumā satausta krūtīs, liecina par ļaundabīga audzēja veidošanos. Katram vecumam ir savas specifiskās problēmas, kurām ir jāpievērš uzmanība. Ja esi konstatējusi kādas pārmaiņas krūtīs, dodies vizītē pie ginekologa, lai noskaidrotu to iemeslu un atbilstošāko problēmas risinājumu.

5. Izmanto skaistumkopšanas knifus!
Krūšu kopšanai piemēroti mitrinoši un barojoši ķermeņa krēmi un balzāmi, kā arī speciāli krēmi ādas tvirtumam. Atceries, ka krūtīm nenāk par labu pārmērīga sauļošanās saulē vai solārijā. Krūšu āda ir desmit reizes maigāka nekā uz sejas, tāpēc apdegums to ļoti traumē. Sauļojoties solārijā vai saulē, vislabāk piesegt krūtis, jo ultravioletais starojums var veicināt mastopātiskas izmaiņas.

Jaunībā un brieduma gados - dažādas problēmas
■Jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam biežākais satraukuma cēlonis ir krūtīs sataustāmais veidojums, ko sauc par fibroadenomu. Tie ir labdabīgi veidojumi krūts daivās, kas vieglāk ir sataustāmi pirms mēnešreizēm. Pēc menstruācijām tie it kā pazūd, tad atkal parādās. Retos gadījumos iesaka lietot medikamentus, bet, ja fibroadenomas netraucē un nemainās, tad tās nav īpaši jāārstē.
■Vēl viena problēma, ar ko saskaras jaunas sievietes, ir īpaši sāpīgas krūtis pirms mēnešreizēm. Nedaudz palielināti, jutīgi piena dziedzeri šajā laikā ir fizioloģiska norma, pie ārsta jāvēršas tikai tad, ja sāpes traucē normāli staigāt, gulēt, ja krūtis sāp arī valkājot pareiza izmēra krūšturi.
■Ap 35 gadu vecumu biežāk krūtīs tiek sataustītas cistas - piena vadu paplašinājums, kurā sakrājies nosprostotā pienvada sekrēts. Cistu veidošanās lielā mērā ir normāls krūts audu novecošanas process. Tomēr tieši sākot no šī vecuma visiem veidojumiem krūtīs ir jāpievērš īpaša vērība, jo 35 gadi ir arbitrālais vecums, pēc kura pieaug risks saslimt ar krūts vēzi.
■Daži avoti vēsta, ka ar mastopātiju jeb krūts dziedzera problēmām pēc p 30 gadu vecuma saskaras līdz pat 80% sieviešu. Taču tas nenozīmē, ka visas mastopātijas izpausmes ir smagas saslimšanas.

Kādas krūtis ir labākas?
Gadās dzirdēt dažādus mītus, ka lielas krūtis ir labākas bērna zīdīšanai, vai arī viedokļus par to, kādas krūtis ir vairāk pakļautas slimībām. Kas attiecas uz bērna barošanu, tad krūts izmēram tiešām nav nozīmes. Piena daudzums ir atkarīgs no piena dziedzeru skaita tajās, tas savukārt nav atkarīgs no krūts izmēra. Ir sievietes, kas nebaro bērnus ar krūti, lai nemaitātu tās izskatu. Patiesībā krūts forma mainās jau grūtniecības laikā, tāpēc atteikšanās zīdīt bērnu nevar atgriezt tādu krūts formu, kāda bija pirms dzemdībām. Toties ilgstoša krūts barošana samazina mastopātijas risku.
Kas attiecas uz krūšu izmēru, tad Latvijā populārākas ir krūts palielināšanas operācijas. Tomēr daudz lielāka vērība krūts izmēram jāpievērš tām sievietēm, kurām ir DD lieluma krūtis. Daudzās pasaules valstīs šādu krūšu samazināšanas operācijas apmaksā valsts. Latvijā tā nav. Problēmas, kas rodas lielo krūšu īpašniecēm, ir gan mugurkaula sāpes, gan deformācija un sāpes plecu locītavās, kas rodas lielā svara dēļ. Lielas krūtis ari ir grūtāk izmeklēt, tāpēc onkoloģisko pacienšu vidu ir diezgan liels skaits sieviešu ar liela izmēra krūtīm.

Ja apsver domu par krūšu palielināšanas operāciju...
Kā stāsta plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis, pasaulē pēdējos 40 - 50 gados krūšu palielināšanā un to formas uzlabošanā izmanto gandrīz tikai vienu metodi - implantus, - rūpnieciski ražotus produktus, kas paredzēti tieši šim mērķim. Implantus izvēlas atkarībā no sievietes krūšu īpatnībām un viņas vēlmēm. Tos operācijas laikā novieto zem krūšu muskuļa vai zem krūts dziedzera. Trīs populārākās grieziena vietas ir zem krūts, ap krūts zirnīti vai padusē. Operācijas veida un : grieziena izvēlē noteicošais ir pacienta individuālās īpatnības, kā arī attieksme pret rētām - tur, kur, pacientaprāt, rēta būs mazāk traucējoša, arī veic iegriezumu. Pie agrīnām pēcoperācijas komplikācijām pieder neliela asimetrija, pārāk : liela vai samazināta jūtība. Parasti šīs neērtības pāriet pirmo mēnešu laikā. Dažām sievietēm organisms pēc operācijas apkārt implantam izveido biezu saistaudu kapsulu, kas pakāpeniski saraujas un saspiež implantu, krūti padarot cietu. To sauc par kapsulas kontraktūru.
Krūšu palielināšanas operāciju ar implantiem kosmētiskos nolūkos neiesaka līdz 18 gadu vecumam, taču izteiktas asimetrijas vai kādas iedzimtas patoloģijas gadījumā lemj individuāli.
Tāpat kā jebkurai plānveida operācijai, arī pirms krūšu implantu ievietošanas jānoskaidro, vai klientei nav kāda smaga vispārēja organisma saslimšana, piemēram, cukura diabēts vai dekompensēta sirdskaite. Sievietei ir jābūt veselai, pretējā gadījumā jāizsver, vai narkozes risks ir samērojams ar vēlamo kosmētisko efektu.
Jāpiebilst, ka sieviete ar krūšu implantiem var lidot ar lidmašīnu, nirt, nodarboties ar jebkuru sporta veidu. Saskaņā ar pēdējiem IQUAM (Starptautiskās plastikas ķirurģijā izmantojamo medicīnas ierīču kvalitātes garantijas komitejas) datiem, krūšu implanti neizraisa alerģiju vai audzēju veidošanos, tie neietekmē grūtniecības norisi, kā arī netraucē barot bērnu ar krūti. Profilaktiski dzīves laikā implanti nav jāmaina. Tāpat kā ar neoperētām krūtīm, arī krūtis ar implantiem iesaka pārbaudīt vismaz reizi gadā.

Der zināt!
Valsts apmaksā skrīninga mammogrāfiju  (krūts izmeklēšanu ar īpašu rentgenu) visām sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Šo iespēju var izmantot reizi divos gados, turklāt nav jābūt īpašam iemeslam, lai to darītu (2005. gadā to izmantoja tikai 2,5% mērķa grupas sieviešu). Šī ir profilaktiska pārbaude, kurai ir nepieciešams nosūtījums no ģimenes ārsta vai ginekologa. Ja ārstam ir aizdomas par audzēju, tad tiek veikta diagnostiskā mammogrāfija. Savukārt sievietēm līdz 35 gadu vecumam labāk izmeklēt krūtis ultrasonoskopiski, jo krūšu audu blīvuma dēļ tā ir labāk pamanāmas izmaiņas.


Citi raksti par šo tēmu