{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Ilgstošs stress – tas ir bīstami!

 
Lolita Rūsiņa


Speciālisti uzsver, ka noteiktās devās stress ir pat nepieciešams, tiesa, ne vienmēr spējam novērtēt, kad stresa līmenis jau pārsniedzis normas robežas. Jāatzīst, ka ziemeļu tautas stresu pārvar daudz smagnējāk nekā dienvidos dzīvojošie, kuru temperaments ļauj izkliedēt negatīvās emocijas,

Stresa anatomija

Ir stress, kuru iemeslus var skaidri ieraudzīt vai sajust. To sauc par situācijas stresu. Bet ir arī tāds stress, kura iemeslus nevar uzreiz noteikt vai definēt. Tas jau var būt ilgstošs dzīves stress.
Stress ir normāla ķermeņa reakcija pret dažādiem kairinātājiem, piemēram, pārbaudi, problēmu, draudiem, uzbudinājumu, uztraukumu u.tml. Stresa izraisītājus sauc par stresoriem - tos var iedalīt pozitīvajos un negatīvajos. Pozitīvie ļauj veiksmīgāk koncentrēties, sasniegt labākus rezultātus, piemēram, sportistiem nepārtraukti darbojas pozitīvais stresors. Savukārt negatīvais stress, piemēram, nepārtraukta vadītāja kontrole vai aizrādījumi, izraisa problēmas - tas iespaido labsajūtu, grauj veselību un spēka resursus.
Stresa reakcijai izšķir trīs stadijas. Pirmajā - trauksmes stadijas laikā cilvēka organismā notiek straujas reakcijas, palielinās adrenalīna līmenis asinīs. Tādējādi organisms tiek mobilizēts aizsardzībai. Otrajā jeb pretošanās stadijā organisms ir jau pielāgojies dzīvot jaunajos apstākļos. Trešo stadiju sauc par izsīkuma stadiju. Tā iestājas, ja stresu rada ļoti spēcīgs stresors un tā iedarbība ir ilgstoša. Šajā gadījumā mazinās organisma aizsardzības spējas jeb imunitāte. Tas veicina dažādu slimību attīstību.
Situācijā, kad cilvēks ir pakļauts stresa ietekmei, iekšējās sekrēcijas dziedzeris hipofīze (smadzeņu piedēklis) izstrādā adrenokortikotropo hormonu (AKTH), kas, nonākot asinsritē, iedarbojas uz virsnierēm. Tās savukārt izstrādā hormonu kortizonu, kas ir galvenais stresa hormons. Kortizons aktivizē organisma aizsargsistēmu šai situācijai. Asinīs nonākot noteiktam kortizona daudzumam, sāk darboties atgriezeniskās saites mehānisms, un AKTH produkcija hipofīzē tiek pārtraukta. Ilgstoši darbojoties stresa faktoriem, šis atgriezeniskās saites mehānisms bieži nestrādā, asinīs ir hormonu pārprodukcija, iestājas aizsargsistēmas izsīkums un rodas stress - paātrinās asinsrite, sirdsdarbība un elpošana, pieaug enerģijas izmantošana visās organisma šūnās.

Iemesli - katram individuāli

Prakse liecina, ka neirožu attīstībai var būt ļoti dažādi cēloņi, kurus var konstatēt pieredzējis speciālists. Piemēram, ja bērns ir audzināts nepārtraukti atkārtojot - tu neesi pietiekami labs tad arī vēlākos gados cilvēkam var veidoties dažādas neirozes, kuru cēloņi var būt dažādi kompleksi. Šādi cilvēki ir vairāk pakļauti ilgstošam stresam un nespēj izrauties no apburtā loka.  Ne vienmēr ir vienkārši un viegli noteikt vai ilgstošais stress un neirožu attīstība ir no pārslodzes darbā vai arī no neapmierinātības par kādu neatrisinātu problēmu.  Pārslodzes darbā rada stresu un «izdegšanas» sindromu. Cilvēks var sāk zaudēt fiziskos un arī garīgos spēkus. Šāds  stress ir bīstams, jo var izraisīt dažādas saslimšanas. Tā ir ķermeņa atbildes reakcija uz ilgstošu ikdienas stresu. Speciālisti var palīdzēt noteikt, vai sliktās pašsajūtas vai pat saslimšanas iemesls ir «izdegšanas» sindroms vai kas cits.
Stresorus iedala arī tuvos un tālos, piemēram, nelielus stresu var izraisīt arī plūdi, kas plosa Lielbritāniju, jo cilvēks sāk domāt, vai kas līdzīgs iespējams arī Latvijā. Vistuvākie un parasti visspēcīgākie kairinātāji tomēr ir tie, kas rodas indivīda tiešā tuvumā - ģimenē, attiecībās un darbavietā.
Ir zināmas noteiktas profesijas, kuras pakļautas izteikti augstam stresa līmenim. Piemēram, lidotājs, ārsts, policists, žurnālists, politiķis, aktieris, celtnieks un citas
Stress var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām nedēļām. Tā sauktais nervu drudzis var iestāties, piemēram, pirms vai pēc eksāmena.

Ilgstoša stresa sekas

Visu orgānu un sistēmu sabalansētu darbību organismā nodrošina nervu sistēma. Tā arī nodrošina organisma adekvātu reakciju uz ārējās vides iedarbību. Ja nervu sistēma netiek galā ar savām funkcijām, tad iestājas nesaskaņas organisma darbībā. Tas savukārt noved pie slimībām un daudzkārt ātrāk «izdedzina» cilvēku, rezultātā mūža ilgums samazinās.
Ilgstošas bailes var izraisīt izmaiņas, piemēram, cilvēka uzvedībā, miega kvalitātē, kā arī veicināt daudzas saslimšanas. Tas ir iemesls, kāpēc psihologi iesaka iespējami ātrāk apzināt stresa cēloņus un censties tos novērst,
Aizturētas emocijas var ietekmēt veselības stāvokli. Daudzi, lai mazinātu stresu, sāk pārmērīgu lietot alkoholu vai smēķēt. Tas liecina arī par kādu iekšēju neapzinātu stresu. Piemēram, viens no pēkšņu galvassāpju iemesliem, ir cilvēka nespēja izlādēt emocijas - izrunāties vai izraudāties. Ir pierādīts, ka ekstravertiem cilvēkiem stress nav tik bīstams.
Stress kļūst par problēmu, ja tas ir pastiprināts, biežs vai pat hronisks, un cilvēks vairs patstāvīgi netiek ar to galā. Ar laiku var parādīties sekas: garīgi un fiziski traucējumi - nogurums, apātija, vienaldzība, trauksme un depresija, psihosomatiski fiziskās veselības traucējumi, piemēram, imunitātes pazemināšanās, gremošanas disfunkcija u.c.
Ilgstoša stresa situācijā nonākušais ne vienmēr apzinās, ka sliktās pašsajūtas (piemēram, galvassāpes, migrēna) iemels ir kāda neatrisināta problēma, kas rada stresu. Parasti šiem cilvēkiem ir regulāras galvassāpes, nereti viņi saslimst ar elpošanas ceļu slimībām, viņi ir uzņēmīgi pret infekcijām, var būt grūtības arī ar pamošanos. Stresa izpausmes ir saistītas ar emocijām. Bailes, dusmas, aizkaitinājums - tās ir stresa emocionālās izpausmes, Piemēram, ja ir ilgstošas bailes vai satraukums, tad tas noteikti atsauksies uz ķermeņa veselību.
Ja ar to laikus netiek galā, sekas var būt visdažādākās. Ar tām sastopamies mūsdienu sabiedrībā vai uz katra soļa. Ilgstošs stress ir arī viens no iemesliem, kāpēc ir tik daudz ar alkoholismu sirgstošo un tik liels šķirto ģimeņu skaits Speciālisti uzskata, ka neirotiska uzvedība var būt art pārmantota no paaudzes uz paaudzi un noteiktos dzīves apstākļos tās var gan izpausties, gan neizpausties. Cilvēka noturību stresa situācijā veido arī viņa pieredze ģimenē un audzināšana.

Mācīties nepakļaut sevi stresam

Speciālisti uzsver, ka liela nozīme ir tam, vai visās dzīves jomā cilvēks īsteno un piepilda to, kas viņa būtībai ir vistuvākais. Viens no stresa cēloņiem var būt cilvēka iekšējā neatbilstība sociālajai lomai, kuru viņš ir Izvēlējies. Tēlaini runājot, cilvēks izvēlas tādu masku, kas viņam neatbilst, tādējādi nolemjot sevi ilgstošai stresa situācijai. Jo atbilstība ir lielāka, jo cilvēks ir harmoniskāks, jo mazāk viņš ir pakļauts stresa ietekmei. Ļoti svarīga ir profesija, ko izvēlamies, saikne ar cilvēkiem, ģimenes stāvoklis, pašrealizācija un pašizpausme, kā arī citi faktori,
Interesanti, ka ne vienmēr stresu var uzskatīt par kaitīgu. No psihiskās veselības viedokļa būt dusmīgam (saprātīgās devās) ir mazāk kaitīgi nekā būt depresīvam. Mērens stress ir organismam labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamai darbībai. Stress normālās devās cilvēkam ir pat nepieciešams, tas provocē emocijas, kas rada enerģiju, vēlēšanos darboties.
Galvenais ir Iemācīties pareizi reaģēt uz radušos spriedzes situāciju, nepakļaut sevi ilgstošam stresam, jo tas var kaitēt cilvēka veselībai. Tāpēc gadījumos, kad cilvēks nevar izskaidrot, kāpēc viņu ir pārņēmušas bailes, satraukums, kam nav redzams iemesls, ieteicams meklēt speciālista palīdzību un neizlikties, ka viss Ir kārtībā. Trankvilizatori un antidepresanti var būt tikai kā palīglīdzekļi, kas smagas krīzes gadījumā var mazināt slikto pašsajūtu. Par to lietošanu jāizlemj tikai kopīgi ar speciālistu. Svarīgi ir pakāpeniski izvērtēt savas iespējas dzīvot bez ilgstoša stresa, mainīt savu dzīvesstilu pozitīvā virzienā. Jāsaprot, ka to nav iespējams izdarīt ļoti ātri.
Svarīgi, ka cilvēks izvēlas savus ikdienas «rituālus-, kas palīdz viņam novirzīt savu enerģiju pozitīvā virzienā. Tas Ir līdzīgi kā apgūt Iemaņas braukt ar automašīnu. Sākumā ir nedrošība un pārliecības trūkums, bet vēlāk jau veidojas ieradums, kas dod iespēju justies droši un gūt prieku no brauciena.
Tas, kā iespējams tikt galā ar stresu, Ir atkarīgs arī no cilvēka izglītības un intelekta līmeņa, rakstura, temperamenta, dzīves vides, gēniem, ģimenes tradīcijām. Katram var būt sava pieeja un veidi, kā mazināt stresa ietekmi.

Iegūt jaunu pieredzi un ieradumus

Psihologi uzskata, ka tiem cilvēkiem, kuri spēj runāt par saviem pārdzīvojumiem, Izpaust savas emocijas, stress ir mazāk kaitīgs. Tāpēc ir svarīgi meklēt savu uzticības personu, kas var būt arī speciālists, kurš var pat izmērīt stresa līmeni un noteikt, vai tas var būt kaitīgs.
Ļoti liela nozīme ir sarunai ar tuvu cilvēku, fiziskajām kustībām, hobijiem. Visām aktivitātēm ir jānotiek saskaņā ar cilvēka Interesēm. Piemēram, nav ieteicams akli izpildīt fiziskos vingrinājumus trenažieru zālē un nesajust prieku. Drīzāk var notikt otrādi - cilvēks var izjust stresu, ka viņš nav tik labi trenēts. Fiziska darbošanās ir pozitīva - vienalga, vai tā ir malkas skaldīšana vai mājas tīrīšana, Citam varbūt vajadzīgs ir kaut kas pilnīgi pretējs - uz mirkli atmest visam ar roku un doties pastaigā dabā vai vienkārši atgulties, dziļi elpojot, paklausīties skaistu mūziku. Svarīgas ir nodarbes un rituāli, kuri kalpo stresa profilaksei. Piemēram, vasarās pastaiga ar basām kājām pa zāli, regulāra peldēšanās. Stresu var mazināt arī dažādas masāžas, īpaši kopā ar aromterapiju. Kādam citam var palīdzēt skrējiens pa mežu, arī braucieni, ekskursijas, mainot vidi un atmosfēru. Arī tas palīdz izlādēt emocijas.
Cilvēks, kurš zina, ko nozīmē ilgstoša stresa sekas, ir ieguvis pieredzi. Un, veiksmīgi ar to ticis galā, diez vai viņš vēlēsies vēl kādu reizi to izjust. Tagad Ir iespējams apmeklēt dažādus seminārus, kursus, kuros, izmantojot speciālas metodikas, var apgūt iemaņas, vingrinājumus, kas palīdz izstrādāt automātisku un pareizu reakciju stresa situācijā. Tas nozīmē prāta līmenī iemācīties atpazīt stresa izraisītājus un atbilstoši izturēties.
Protams, ka cilvēks pats ar laiku iemācās Izvairīties ne stresa, bet nereti tas notiek vēlāk, nekā mēs to gribētu. Tāpēc ir svarīgi izkopt savu uzvedības stilu, kas palīdz izvairīties no stresa.

Sabalansēts uzturs mazina stresu

Galvenais, ko cilvēks iemācās, - saprast, kādas var būt viņa nepareizās darbības sekas. Ja to apzinās, tad ir motivācija apgūt jaunas iemaņas, kur liela nozīme ir arī sabalansētam uzturam. Nereti stresa situācijās cilvēks sevi apzog, nelietojot vajadzīgos  vitamīnus un uzturvielas. Ilgstoši paaugstinoties kortizona līmenim asinīs, var mainīties vielmaiņa, kā rezultātā ķermenī uzkrājas liekie tauki, īpaši vēdera rajonā. Šādās situācijās ir tieksme pēc ogļhidrātiem un taukiem. Stresa laikā vēlams pievērst uzmanību sabalansētam uzturam. Svarīgi izvairīties no ēdiena, kas apgādā organismu tikai kvantitatīvi, vairo stresu, piemēram, trekniem produktiem, cukura, kofeīna, kā arī alkohola. Labāk ēdienkartē iekļaut kvalitatīvu uzturu –augļus, ogas. dārzeņus, pilngraudu produktus, pākšaugus liesu gaļu, medu u.c.
Nereti stresa situācijā cilvēkam zūd ēstgriba un viņš vispār neuzņem vajadzīgos vitamīnus. Speciālisti uzsver, ka palīdzēt pārvarēt stresa situācijas, kā arī stresa profilaksē  var arī multivitamīnu lietošana. B grupas vitamīni uzlabo nervu sistēmas darbību, palīdz tikt galā ar uzbudinājumu un baiļu sajūtu, stabilizē garastāvokļa maiņu. B grupas vitamīnus dabiskā formā var uzņemt ēdot klijas, raugu, pākšaugus, pienu, riekstus, cūkgaļu,  zivis, dārzeņus, augļus, aknas u.c. Svarīgi, lai organisms  stresa situācijā uzņemtu daudz antioksidantu. Šo lomu pilda A, E, C vitamīni, Palielinātas slodzes gadījumā pastiprināti jāseko, lai ar uzturu tiktu saņemtas  minerālvielas - magnijs, mangāns, kalcijs, kālijs, cinks, varš u.c, Ir jāsaprot, ka arī sabalansēts uzturs ir svarīgs, lai būtu enerģija meklēt un atrast jaunu dzīves piepildījumu.

DER ZINĀT!

Stresa iemesli var būt ļoti dažādi. Biežākie stresa cēloņi ir:
■ neapmierinātība ar darbu, ienākumu līmeni, priekšniecību,
■ neapmierinātība ar sevi, zems pašnovērtējums,
■ neapmierinātība ar savu privāto dzīvi, nesaskaņas ģimenē,
■ neziņa, bailes par nākotni,
■ laika trūkums, cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaicīgi,
■ sliktas priekšnojautas,
■ bīstamas situācijas darbavietā,
■ pārāk liela atbildība,
■ uzmanības un atzinības trūkums,
■ savstarpējo attiecību problēmas (konflikti, konkurence, neuzticība),
■ veselības traucējumi u.c.

Konsultēja psihoterapeits un psihiatrs Dr. Gints Polis.

Follow veselslv on Twitter

  Avene 160x160px
 

 

 

Citi piedāvājumi