{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Vēzis – ļoti bīstams, tomēr uzveicams

Laura Klimkāne 

Ļaundabīgā audzēja diagnoze satriec jebkuru. Cilvēks, kam radušās aizdomas, ka viņš saslimis ar vēzi, bieži nevēršas pie ārsta, baidoties, ka diagnoze apstiprināsies. Taču ikvienam būtu jāatceras patiesība, ka vēzi sekmīgi var ārstēt tikai tad, ja tas atklāts agrīnā stadijā. Laikus sākta mūsdienīga ārstēšana parasti tiešām dod labus rezultātus.

Pēdējos desmit gados Latvijā saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem pieaugusi par 27,1 procentu. Salīdzinājumā ar 1997. gadu 1998. gadā tā pieaugusi par 7,5 procentiem. 1998. gadā no jauna reģistrēti 9092 vēža slimnieki, diemžēl 25,4 procentiem slimība jau bija IV stadijā, kad sekmīga ārstēšana vairs nav iespējama.
Sākoties politiskām pārmaiņām mūsu valstī, padomju laika obligātās profilaktiskās apskates tika atceltas. Bet ir vairāki tā saukto vizuālo lokalizāciju audzēji, kuru agrīnā diagnostikā profilaktiskajām apskatēm ir svarīga nozīme. Tas ir krūts vēzis, dzemdes kakla vēzis, taisnās zarnas vēzis, mutes dobuma vēzis un citi. Tagad onkologi atkal domā par to, kā cilvēkiem dot iespēju profilaktiski pārbaudīt savu veselību.

Krūts vēzis
Kopš 1997. gada Latvijā veic mammogrāfijas skrīningu – rentgenoloģiski tiek izmeklēti krūts dziedzeri. Šai metodei ir vislabākās sekmes agrīnā vēža diagnostikā. 1998.‑gadā izmeklētas 7747 sievietes. No tām krūtis izrādījušās pilnīgi veselas tikai 12,9 procentiem. Vēzis atklāts 5,3 procentos gadījumu, bet daudzām sievietēm konstatētas labdabīgas piena dziedzeru slimības, uz kuru fona, ja tās netiek laikus un rūpīgi ārstētas, pēc gadiem var attīstīties vēzis.
Pēc Latvijas vēža slimnieku reģistrācijas datiem, ļaundabīgo audzēju saslimstības struktūrā sievietēm kopš 1974. gada krūts vēzis ir pirmajā vietā. Ar to pēc 20 gadu vecuma Latvijā slimo divpadsmitā daļa sieviešu.
Bieži sievietes, pamanījušas krūtī kādu sacietējumu vai bumbulīti, nedodas pie ārsta, bet sāk pašārstēšanos ar dažādām ziedēm un citiem tautas līdzekļiem. Sievietes baidās: ja vēža diagnozi ārsts apstiprinās, viņām tiks noņemta krūts un zudīs seksuālā pievilcība. Bet nedrīkst novilcināt ārsta apmeklējumu. Jāatceras, ka krūts vēža I un II stadijā iespējamas krūti saglabājošas operācijas, tā sauktās sektorālās rezekcijas.
Diemžēl mūsu valstī krūts vēzis 1998. gadā 37,1 procentā gadījumu atklāts tikai ielaistās stadijās (III un IV), kad slimības prognoze ir diezgan pesimistiska.
Īpaša nozīme savlaicīgā vēža diagnostikā ir piena dziedzeru pašpārbaudei, kuras paņēmienus sievietei var iemācīt medicīnas darbinieki. Tomēr mazu, sākotnēji ļaundabīgu veidojumu krūtī ne vienmēr izdodas sataustīt arī pieredzējušam ginekologam vai onkologam. Tādēļ ieteicama ir mammogrāfiskā izmeklēšana, kas konstatē audzējus pat 5–6 mm diametrā.
Ideāli ir pirmo mammogrāfiju abām krūtīm veikt no 35 līdz 40 gadu vecumam, lai vēlākos rentgenattēlus varētu salīdzināt ar sākotnējiem datiem. No 40 līdz 49 gadu vecumam mammogrāfija izdarāma reizi divos gados, bet pēc 50 gadiem – katru gadu. Sevišķi uzmanīgām jābūt sievietēm, kuru tuvākās radinieces – māte vai māsa – ir slimojušas ar krūts vēzi. Saslimšanas risku palielina arī agrīns menstruāciju sākums un vēla menopauzes iestāšanās. Risks ir lielāks arī nedzemdējušām sievietēm un sievietēm, kam pirmā grūtniecība bijusi pēc 30 gadu vecuma. Tagad pie ārsta uz profilaktisko apskati vairs nedzen ar varu. Viss atkarīgs no pašas sievietes apzinīguma, izglītotības un inteliģences līmeņa.

Dzemdes kakla vēzis
Katrai sievietei apmēram reizi gadā būtu nepieciešama arī ginekoloģiska apskate ar citoloģiskās uztriepes paņemšanu, kas ļauj agrīni diagnosticēt dzemdes kakla vēzi. Uztriepi apskatot mikroskopā, vēža gadījumā redzamas ļaundabīgas šūnas. Latvijas Citoloģijas centrā strādā augsti kvalificēti citologi, ginekologi un statiķi. Diemžēl pie mums nav organizētās citoloģiskās skrīningizmeklēšanas, kur sievietes, izmantojot iedzīvotāju reģistrācijas datus, noteiktā vecumā ik pēc noteikta laika intervāla tiek aicinātas uz profilaktisku ginekoloģisku izmeklēšanu, kā tas ir Skandināvijas valstīs. Mūsu valstī tam vēl nav atvēlēti līdzekļi, bet katrai sievietei reizi gadā citoloģiskās uztriepes analīze paredzēta par brīvu. Šos izdevumus sedz slimokases.
Dzemdes kakla vēzis ir audzējs, ar kuru nedrīkstētu nomirt neviena sieviete. Profilaktiskajā apskatē to var konstatēt tā sauktajā cancer in situ stadijā, kad ļaundabīgi pārveidojušās tikai dzemdes kakla epitēlijšūnas un audzējs nav iesniedzies dziļākos slāņos. Šajos gadījumos ārstēšanā izmanto konusveida dzemdes kakla elektroekscīziju, t.i., izgriešanu, kas ļauj saglabāt sievietei gan visas seksuālās, gan reproduktīvās funkcijas.
Ja audzējs izplatījies tālāk, nepieciešama liela operācija, kurā tiek izņemta dzemde, olnīcas, limfmezgli un apkārtējie saistaudi. Tomēr tas vairs nevar garantēt simtprocentīgu izveseļošanos, kā tad, ja ārstēšana veikta cancer in situ stadijā.
Jāatceras, ka dzemdes kakla vēža agrīnās stadijās nekādu simptomu nav. Tie parādās tikai III un IV stadijā. Te raksturīga asiņošana un gļotaini, strutaini izdalījumi no dzimumceļiem, kas liecina, ka slimība jau ielaista.
Risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi lielāks ir tām sievietēm, kas bieži maina dzimumpartnerus. Vainīgs ir cilvēku papilomas vīruss, ko pārnēsā vīrieši, paši nesaslimdami un nezinādami, ka ir inficēti. Pie riska faktoriem pieder arī agrīna dzimumdzīves sākšana, agras pirmās dzemdības, biežas dzemdības, smēķēšana un jebkura imūnsistēmas novājināšana.
Vienīgā iespēja, kā sievietei pasargāt sevi no šīs viltīgās un bīstamās slimības, ir regulāri apmeklēt ginekologu. √

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi