{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Melnais rutks

Edita Romāne, žurnāls "Sveiks un Vesels"

Melnais rutks (Raphanus sativus) ir pazīstams sakņaugs ar rūgteni saldu, vircotu garšu. Aso garšu tam piešķir ēteriskā eļļa un rafanols. Tas ir dārzenis, kas ienākas vēlu, tāpēc par uztura dažādotāju to parasti lieto rudenī un ziemā. Tiem, kas skaita kalorijas, svarīgi zināt, ka rutks ir pārtikas produkts ar mazu kaloriju daudzumu (34 kcal/100 g).
Leģenda stāsta, ka Apollons, kas bija Eskulāpija radinieks, tāpēc viņam bija zināms sakars ar medicīnu, rutkus vērtējis zelta, kāļus — sudraba, bet rāceņus — svina cenā. Rutks nav zaudējis savu vērtību medicīnā arī tagad.

Rutks ir lielisks ēstgribu rosinošs un gremošanu veicinošs līdzeklis. Tā sastāvā esošā ēteriskā eļļa kairina kuņģi un sekmē kuņģa sulas izdalīšanos, uzlabo barības sagremošanu, pastiprina mikrocirkulāciju kuņģa un zarnu sienās, uzlabojot audu barošanos. Rutks ir neaizstājams produkts cilvēkiem, kas cieš no hiperacīda gastrīta, gāzu uzkrāšanās zarnās (meteorisma). Ēteriskā eļļa un rafanols sekmē arī žults veidošanos un tās izdali zarnās, šķīdina un izvada žultsakmeņus, likvidē aknu sāpes. Rutka sastāvā esošais holīns sekmē fosfolipīdu veidošanos, kuri darbojas par hepatoprotektoriem. bet askorbīnskābe (C vitamīns) veicina glikogēna uzkrāšanos aknās. Rutku iesaka lietot aknu cirozes, toksiska hepatīta, holecistīta un žultsakmeņu gadījumā. To izmanto arī par urīndzenošu līdzekli tūskas, podagras un nierakmeņu gadījumā. Tomēr lielai daļai gremošanas orgānu slimnieku tas var radīt nopietnus gremošanas traucējumus un pat slimības uzliesmojumu, piemēram, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, kuņģa un zarnu iekaisuma un hiperacīda gastrīta gadījumā. Tādēļ šie slimnieki rutku lietot nedrīkst. Jaunās māmiņas rutku var izmantot par piena izdali veicinošu līdzekli. Rutks ir arī populārs tautas medicīnas līdzeklis pret klepu. To lieto garā klepus, augšējo elpceļu iekaisuma, bronhīta, plaušu tuberkulozes gadījumā. Šim nolūkam gatavo rutka sulas un cukura vai medus (1:1) maisījumu. Tas ir gan vienkārši gatavojams, gan ērti lietojams.
Ir vairāki šā maisījuma gatavošanas paņēmieni:
1) rutku sagriež gabaliņos un pārkaisa ar cukuru, cep cepeškrāsnī 2 stundas, radušos šķidrumu nolej. Šādi sulu gatavo lietošanai bērniem. To lieto pa 2 tējkarotēm 3 — 4 reizes dienā pirms ēšanas un vakarā pirms gulētiešanas;
2) lielā rutkā izdobj bedrīti, ieber cukuru vai ieliek medu, kas ātri sajaucas ar sulu;
3) vairākus rutkus sagriež gabaliņos un bagātīgi apber ar cukuru, sulu nolej pēc 8 — 10 stundām. Iegūto sulas un cukura (medus) maisījumu lieto gan par klepu nomierinošu un atkrēpošanu veicinošu līdzekli, gan arī aizsmakuma ārstēšanai. To lieto pa 1 ēdamkarotei 3 — 4 reizes dienā vai pat reizi stundā. Dienas laikā var izdzert līdz 1,5 glāzei šās sulas. Šādi gatavota sula der arī par urīndzenošu, žultsdzenošu, nierakmeņus un žultsakmeņus šķīdinošu līdzekli, kā arī profilaksei pret nier- un žultsakmeņiem un podagru. Par žultsdzenošu līdzekli sulu lieto 30 — 40 mm pirms ēšanas. Nierakmeņu šķīdināšanai rutka sulu lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā 30 min pēc ēšanas 3 — 4 nedēļas. Pēc dažiem mēnešiem ieteicams ārstēšanas kursu atkārtot.
Svaigu sulu var izmantot arī ārīgi. Tā der ierīvēšanai ribstarpu neiralģijas, miozīta. radikulīta, artralģijas, podagras un saaukstēšanās slimību gadījumā.
Melnā rutka sastāvā ir diezgan daudz kālija. Tie, kas nevar atļauties ēst saujām rozīņu, varbūt var ēst rutku?

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi