{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Vitamīnu terapija aizkavē novecošanos

Lolita Rūsiņa

Pusmūža vecuma cilvēkiem bieži ir neskaidrības - kādus vitamīnus izvēlēties, kā to izdarīt pārdomāti, palīdzot organismam saglabāt jauneklīgumu, veselību un aizkavēt novecošanos. Speciālisti uzsver, ka tas ir ļoti individuāli, tāpēc nevajadzētu iegādāties vitamīnus tikai reklāmas iespaidā, kā arī aizrauties ar nezināmu un eksotisku augu lietošanu, kuru iedarbība nav pārbaudīta.
Gados vecākiem cilvēkiem būtu jāzina, kā vitamīnu preparāti sadzīvo ar lietotajiem medikamentiem, tāpēc nepieciešama ģimenes ārsta konsultācija, skaidro asociētais profesors Antons Skutelis, kurš uzsver, ka joprojām tiek veikti zinātniskie pētījumi, kas saitīti ar dažādu vitamīnu izpēti.

Racionālā uzturā jāsabalansē vitamīni
Organismam novecojot, tas novājinās, rodas dažādas saslimšanas, kuru viena no blakusparādībām ir vitamīnu trūkums. Protams, liela nozīme ir cilvēka dzīvesveidam un ģenētiskajām īpašībām. Negatīvos procesus var aizkavēt racionāls uzturs, kurā liela nozīme ir vitamīniem, kas kopā ar minerālvielām un mikroelementiem organismā darbojas kā vielmaiņas regulatori, stimulatori vai katalizatori. Tāpēc pusmūža cilvēkiem ir svarīgi lietot piemērotus un kvalitatīvus vitamīnus un vitamīnu preparātus. Jāatceras, ka, lietojot dažādas zāles, organismā veidojas vitamīnu trūkums.
Vielmaiņā vitamīni piedalās ar fermentu starpniecību, jo daudzi vitamīni ir obligāta fermentu molekulas sastāvdaļa. Tas ir būtiski visos ķīmiskajos procesos, kas notiek organismā. Olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti ir organismam nepieciešami, bet ir svarīgi, lai pārtika būtu iespējami dabiska. Visām pilnvērtīga uztura sastāvdaļām jābūt noteiktās attiecībās. Vislabāk vitamīnus ir uzņemt ar uzturlīdzekļiem, jo tā vieglāk saglabāt organismam vēlamās vitamīnu savstarpējās attiecības. Ne vienmēr, piemēram, ziemā, uzturā var būt visi vitamīni dabiskā veidā, tāpēc speciālisti uzsver, ka rudens un ziemas periods ir vislabākais laiks vitamīnu terapijai.
Vitamīnu darbība ir cieši savstarpēji saistīta. Tiem ir liela nozīme hormonu, olbaltumvielu, tauku,  ogļhidrātu,  minerālvielu, mikroelementu apmaiņā organismā. Vitamīnu veidošanā piedalās dažādi mikroorganismi gremošanas traktā. Organisms pats sintezē dažādus vitamīnus.
Ja organisms saņem kādu vitamīnu par maz, attīstās hipovitaminoze, bet, ja uzturā kāda vitamīna nav nemaz, tad rodas avitaminoze. Pārāk lielas vitamīni devas rada organismā vielmaiņas traucējumus - hipervitaminozi.
Vitamīnu preparātus lieto gan ārstnieciskos, gan profilaktiskos nolūkos.
Vitamīnus iedala ūdenī šķīstošajos un taukos šķīstošajos. Šis iedalījums norāda, kādās vielās vitamīni šķīst un kā organisms spēj tos vislabāk izmantot. Ūdenī šķīstošie vitamīni samērā ātri zaudē aktivitāti un izdalās, tāpēc organismā nav iespējams radīt to rezerves. Taukos šķīstošie  vitamīni (sevišķi A, D) organismā saglabājas daudz ilgāk un var  uzkrāties. Uzturā ir jābūt visiem vitamīniem, jo katram no tiem ir sava noteikta funkcija.
Veikalos ir nopērkami vitamīnu preparāti - dabiski vai sintētiski iegūti vitamīni un to analogi, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai. Vitamīnu preparāti dod iespēju straujāk nekā dabiskie vitamīnus saturoši produkti palielināt vitamīnu daudzumu organismā. Vitamīnu ir ļoti daudz. Tie tiek piedāvāti dažādās kombinācijas. Visizplatītākie ir aptuveni 30 vitamīni. Aplūkosim pazīstamākos vitamīnus.

Ūdenī šķīstošo vitamīnu daudzveidīgā iedarbība
Ūdenī šķīstošie vitamīni ir C, P un B grupas vitamīni. C vitamīnam ir svarīga nozīme oksidācijas procesu regulācijā, saistaudu veidošanā. Šī vitamīna nepietiekamības gadījumā asinsvadu sieniņas kļūst trauslas un viegli bojājas. Var zust ēstgriba, kristies svars, rasties locītavu bojājumi, asinsizplūdumi (vispirms smaganās). Protams, ka šīs var būt arī kādas citas saslimšanas pazīmes. C vitamīna avots uzturā ir augļi un ogas, kā arī dārzeņi. Visbiežāk ir minēti - sarkanie pipari, loki, baltie galviņkāposti, ziedkāposti, sarkanie kāposti, skābēti kāposti, zaļie zirnīši, kāļi, kartupeļi, burkāni, redīsi, rutki, tomāti, spināti, skābenes, upenes, sarkanās jāņogas, žāvēti rožu augļi, āboli, citroni, mandarīni, persiki,
P vitamīnu trūkums uzturā rada sīko asinsvadu pastiprinātu trauslumu un palielinātu caurlaidību. Tāpēc asins izpūst apkārtējos audos. P vitamīns nostiprina sīko asinsvadu sienas. Tā avots ir citrusaugi, upenes, rožu augļi. No griķu lapām iegūst P vitamīna preparātu -rutīnu, ko iesaka arī gados vecākiem cilvēkiem.
B grupas vitamīni ir B.1, B2, B6, B12, folijskābe, biotīns, pantotēnskābe, PR Ja trūkst B1 vitamīna, ogļhidrātu noārdīšanās reakcijas nenotiek līdz galam un organismā uzkrājas to maiņas starpprodukti, kas kairina audus un rada iekaisumus. B1 hipovitaminozei raksturīgs vispārējs nervu sistēmas vājums, nogurums. Nozīmīgākie B1 vitamīna avoti ir kviešu maize, zirņi, griķu putraimi, auzas, cūkas, teļa, liellopu gaļa, sausais maizes raugs, alus raugs. Šis vitamīns ir svarīgs sirds ritma traucējumu un citu saslimšanu ārstēšanā. B2 vitamīns nodrošina audu elpošanu, piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu apmaiņā. B2 hipovitamlnozes gadījumā attīstās ādas un gļotādu iekaisumi un citas saslimšanas. B2 avots ir rudzu maize, kviešu maize, griķi, auzas, kartupeļu biezpiens, siers, zivis, olas, gaļa, sausais alus raugs.
B6 ietilpst fermentos, kas piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā. Jo vairāk uzturā ir olbaltumvielas, jo vairāk ir jāuzņem B6. Šī vitamīna deficīts rada anēmiju, vispārēju vājumu, ādas un nervu audu iekaisumus. Šī vitamīna avots ir dzīvnieku aknas un nieres, gaļa, piens, kā arī raugs un pākšaugi.
B12 ir nepieciešams šūnu vairošanas un reģenerācijas procesiem, galvenokārt eritrocītu jaunveidošanai. Vitamīna trūkums var izraisīt anēmiju. Visvairāk B12 ir aknās, nierēs, gaļā, zivīs olas dzeltenumā, pienā. Savukārt B15, kas ir aknās, raugā, graudu ārējā apvalkā, izmanto dažādu vielmaiņas traucējumu ārstēšanā.
Folijskābe piedalās eritrocītu veidošanā. Tās trūkumu organismā var izraisīt antibiotiku lietošana, kas iznīcina zarnu mikrofloru. Daudz folijskābes ir raugā, aknās, bietēs, pētersīļos, kartupeļos.
Biotīns nepieciešams normālai taukskābju sintēzei organismā. Biotīns ir pienā un dārzeņos - kāpostos un spinātos. Pantotēnskābe nepieciešama daudzu svarīgu fermentu uzbūvei. Tie nodrošina ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku mainas procesus. Šis vitamīns ir viens no visvairāk dabā izplatītākajiem un ietilpst gandrīz visos augu un dzīvnieku izcelsmes uzturlīdzekļos (raugā, graudu apvalkos, nierēs, aknās, olās, gaļā, ikros).
PP piedalās ļoti daudzu sevišķi svarīgu oksidācljas fermentu veidošanā organismā. Tāpēc šī vitamīna pilnīgs trūkums rada centrālās nervu sistēmas un gremošanas trakta darbības traucējumus, specifiskus ādas un gļotādas iekaisumus. PP avots ir kviešu maize, rudzu maize, griķi, auzas, pupas, kartupeļi, kāposti, pilnpiens, gaļa, zivis, olas, sausais alus raugs.

Taukos šķīstošo vitamīnu nozīme
Taukos šķīstošie vitamīni ir A, D, E un K, galvenokārt sastopami dzīvnieku izcelsmes produktos. A vitamīna iedarbība ir ļoti daudzveidīga. Tas ir nepieciešams organisma normālai attīstībai, šūnu vairošanās procesiem, redzei. Ja trūkst šī vitamīna, āda kļūst sausa, viegli lobās, arī mati paliek sausi, trausli un pastiprināti izkrīt.
Nozīmīgākais šī vitamīna avots ir zivju eļļa, sviests, siers, krējums, gaļa, liellopu aknas. Ar augu izcelsmes uzturlīdzekļiem organisms saņem karotīnu, kas cilvēka organismā pārvēršas A vitamīnā. Karotīns ir burkānos, sarkanajos piparos, skābenēs, tomātos, aprikozēs, ābolos. D vitamīns organismā regulē fosfora un kalcija maiņu, sekmē to uzsūkšanos no zarnām un nogulsnēšanos kaulos. Tā trūkums rada kaulu cietās vielas izzušanu, kauli kļūst trausli, mīksti, viegli lūst. D vitamīna avots ir zivju eļļa, liellopu un cūku aknas.
E vitamīns palīdz nodrošināt gludās un šķērssvītru muskulatūras normālu darbību. Tā trūkums rada muskuļu vājumu. Šī vitamīna avots ir saulespuķu eļļa, olīveļļa, zemes riekstu eļļa, kviešu asni.
K vitamīns nodrošina asins sarecēšanas normālu norisi. Ja uzturā trūkst K vitamīna, samazinās asins sarecēšanas spējas, parādās asinsizplūdumi. Ja tā nav pietiekami, pamazinās asins sarecēšanas spējas, parādās asinsizplūdumi zem ādas un iekšējos orgānos. K vitamīns ir lucernā, spinātos, lapu dārzeņos, olās, pienā, aknās.

Ar vitamīniem - pārdomāti!
■ Gados vecākiem cilvēkiem būtu jāzina, kā vitamīns sadzīvo ar lietotajiem medikamentiem, tāpēc nepieciešama ģimenes ārsta konsultācija.
■ Noteikti nevajadzētu veidot savas vitamīnu kombinācijas, jo farmācijas industrija piedāvā vitamīnu preparātu savienojumus, kuri ir savstarpēji saderīgi.
«Jābūt uzmanīgiem ar vitamīniem, kas ir nezināmas izcelsmes un ļoti eksotiski.
■ Par vitamīnu lietošanu īpaši jādomā tiem, kas ir aizrāvušies ar veģetārismu.
■ Ir jāiemācās ieklausīties organisma vēlmēs un vajadzībās!

DER ZINĀT! Vitamīnu nozīme
■ Tauku un olbaltumvielu matabolismā
■ Šūnu augšanu stimulācijā
■ Asinsrades veicināšanā
■ Labākā skābekļa izmantošanā
■ Uzsūkšanās procesos no zarnām
■ Fermentu darbībā
■ Palīdz organismam sintezēt vitamīnus
■ Veicina gļotādu reģenerāciju
■ Stimulē kalcija vielmaiņu
■ Darbojas kā antioksidants
■ Regulē asinsvadu caurlaidību


Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

 

Citi piedāvājumi