Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Skleroterapija: gan veselībai, gan skaistumam

vēnu centrs logoSandis Kalns

Pirmās vārdu „skleroterapija” Latvijā ielāgoja dāmas, kuras vēlējas tikt vaļā no neglīta asinsvadiņu zīmējuma uz kājām. Tas notika 20. gadsimta 90. gados, kad daudzi jautājumi vēl nebija sakārtoti, un dažkārt šī metode tika praktizēta skaistumkopšanas salonos, kur sievietes devās ar vēlmi „nošpricēt nesmukās vēnas”.


Kopš tā laika daudz kas mainījies. „Skleroterapijas vēsture Latvijā rēķināma no 1995. gada,” stāsta Dr. Mauriņa Vēnu centra fleboloģe Sandra Prāve. „Sākotnēji mēs tai lietojām medikamentu šķīduma formā, bet kopš 2004. gada saskaņā ar Eiropā pieņemtajām vadlīnijām sākām izmantot to pašu medikamentu putu formā. Putu skleroterapija ultraskaņas kontrolē fleboloģijā radīja īstu apvērsumu.”

Kāda ir skleroterapijas būtība un kādas priekšrocības dod medikaments putu formā?
Medikamenta galvenais uzdevums ir radīt asinsvadu iekšējā slāņa bojājumu, varētu teikt – tādu kā brūci, lai pēc tam, saspiežot asinsvadu sieniņas kopā, ļautu tām saaugt un izveidoties stabiliem rētaudiem. Ja asinsvadā ievada šķidrumu, kā to darīja senāk, tas smaguma spēka iespaidā notek uz leju, izgulsnējas apakšējā asinsvada sieniņā un rada iekšējā slāņa brūci tikai vienā pusē, bet nesaskaras ar vēnas sieniņas augšējo slāni. Tāpēc pirmos gadus skleroterapijas rezultāti bija garantēti labi tikai tad, ja vajadzēja slēgt sīkos asinsvadus, bet lielāki asinsvadi reizēm ar laiku atvērās atkal. Turpretī putas sastāv no daudziem sīkiem burbulīšiem, uz kuru virsmas atrodas aktīvās vielas molekulas. Mēs piepildām ar tām asinsvadu gluži kā caurulīti, putas saskaras ar visām sieniņām, rada asinsvada iekšējā slānīša bojājumu pa visu perimetru un asinsvads sašaurinās. Pēc tam, saspiežot asinsvadu kopā ar kompresijas materiāliem, sieniņas var labi sarētoties. Un patiešām rezultāts ir daudz labāks, arī slēdzot lielus varikozus vēnu zarus. Patlaban ir atļauts ar putu skleroterapiju slēgt vēnas, kuru diametrs nepārsniedz 7 mm.

Jūs minējāt ultraskaņas kontroli – kādēļ tā vajadzīga un vai bez tās nevar iztikt?
Ultraskaņas duplekssonogrāfiju izmanto, veicot skleroterapiju vēnām, kuras novietotas dziļāk audos un caur ādu nav redzamas. Tā ir liela priekšrocība, ka, slēdzot šos asinsvadus, varam kontrolēt procesu sonogrāfijā un redzēt, kur mēs ievadām adatu, kur ir katetrs, caur kuru mēs šīs putas ievadīsim, un kāda ir medikamenta tālākā gaita, kā tas aizpilda attiecīgo vēnas posmu, kā asinsvads sašaurinās. Ja, ievadot zāles, vēnas pietiekami nesašaurinās, tad procedūru atkārto, bet jebkurā gadījumā efekts tiek panākts. Ja ir bojāti daudzi asinsvadi, tad vispirms slēdz lielākos, bet pēc 1 – 2 mēnešiem likvidē arī sīkos ādas kapilārus. Kad ultraskaņas kontrole nebija pieejama, ārstiem nācās strādāt pēc izjūtas. Reizēm kāds bojāts sānu zars netika slēgts un paplašinājās tālāk, tāpēc vajadzēja atkārtoti veikt skleroterapiju vai operāciju.

Vai skleroterapija ir alternatīva operācijai?
Šodien mēs daudzos gadījumos varam lietot putu skleroterapiju tur, kur agrāk bija nepieciešama vēnu operācija. Piemēram, agrāk centrālās stumbra vēnas vienmēr tika operētas, bet tagad tās, kuru diametrs nepārsniedz 7 mm, varam likvidēt ar injekciju palīdzību. Putu skleroterapija ir laba alternatīva cilvēkiem, kuriem sliktās vispārējās veselības dēļ operācija nav ieteicama. Ļoti bieži priekšroku šai metodei dod arī finansiālu apsvērumu dēļ – putu skleroterapija ultraskaņas kontrolē izmaksā 4 – 5 reizes lētāk nekā operācija. Protams, ir arī gadījumi, kad ieteicamāka ir operācija. Lai varētu to vispusīgi izvērtēt un saņemt piemērotāko ārstēšanu, noteikti iesaku doties uz specializētu medicīnas iestādi, kur vienuviet strādā flebologi un ķirurgi, kuri pārvalda dažādas ārstēšanas metodes un vajadzības gadījumā var tās kombinēt, lai panāktu vislabāko rezultātu. Piemēram, var veikt lāzeroperāciju, lai slēgtu centrālo zemādas stumbra vēnu, un pēc tam sīko vēnu zaru slēgšanai izmantot putu skleroterapiju.

Kādos gadījumos skleroterapiju nedrīkst veikt vai arī jāievēro īpaša piesardzība?
Skleroterapiju neveic grūtniecēm un māmiņām, kuras baro bērniņu ar krūti. Ja viņām ir venozās atteces traucējumi, tad tie risināmi ar kompresijas zeķu palīdzību. Par skleroterapiju var sākt domāt pēc tam, kad zīdīšana ir pārtraukta un hormonālajā sistēmā atjaunojies līdzsvars. Tā kā šāda procedūra paaugstina trombu veidošanās risku, piesardzība ir jāievēro hormonālās kontracepcijas un hormonu aizstājterapijas lietotājām. Minētos medikamentus pacientēm nav jāpārtrauc lietot, taču pēc skleroterapijas viņām nepieciešams mazmolekulāro heparīnu injekciju kurss, lai samazinātu dziļo vēnu trombozes risku. Pacientes pēc nelielas instruktāžas apgūst injekciju tehniku un var tās veikt mājās patstāvīgi.

Vai skleroterapija izraisa sāpes procedūras laikā un pēc tam?
Pašas injekcijas parasti nekādas sūdzības neizraisa. Sklerotizējot kapilārus, kas atrodas tuvāk nervu galiem, mēdz būt dedzinoša sajūta. Tā kā asinsvadu iekšpusē ir radušās brūces, tās var sāpēt, bet parasti ne tik stipri, lai būtu jālieto pretsāpju līdzekļi. Nav traucētas pacienta darbaspējas, viņam vienīgi jāvalkā kompresijas zeķes.

Kādas blakusparādības ir iespējamas?
Tās savā praksē novērojam ļoti reti. Aprakstītas tādas blaknes kā pārejošas galvassāpes, īslaicīga mirgošanas sajūta acīs – šādiem pacientiem pēc procedūras ilgāk jāpaguļ. Pirms jebkurām manipulācijām sniedzam informāciju par visām iespējamām blaknēm; izstāstām, ko darīt, lai tās neveidotos, un kā rīkoties, ja kaut kas tomēr gadās. Jo rūpīgāk mēs visu izskaidrojam, jo mazāk pacientam paliek neatbildētu jautājumu un lielāka ir drošības sajūta. Turklāt pacients vienmēr var ārstam piezvanīt, ja rodas neskaidrības, kā rīkoties dažādās sadzīviskās situācijās, ko drīkst un ko nedrīkst darīt.

Cik ilgā laikā pēc putu injekcijām vēnas izzūd?
Parasti kādu laiku pēc tam apstrādātās vēnas vietā redzama tumšāka pigmentācijas josliņa, kas pamazām izbalē. Cik ilgā laikā tas notiek, atkarīgs no katra cilvēka individuālajām īpatnībām. Cilvēkiem ar aktīvu, sportisku dzīvesveidu, kuriem audi ir labi apasiņoti, apgādāti ar skābekli un barības vielām, pigmentācija var izzust mēneša laikā. Savukārt tiem, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids un raksturīgs saistaudu vājums, par ko liecina nosliece uz celulītu, vajadzīgs ilgāks laiks, retos gadījumos pat līdz pusgadam. Veicot ultrasonogrāfijas izmeklēšanu, vēna vairs nav redzama, vēlākais, pēc gada.

Ko cilvēks pats var darīt, lai veicinātu pigmentācijas izzušanu?
Pirmkārt, kā jau teicu, ir jānēsā kompresijas zeķes tā, kā norāda ārsts. Tad apstrādātās vēnas ātrāk uzsūksies un veidosies mazāk pigmenta. Otrkārt, var veicināt vielmaiņu audos ar piemērotām fiziskām aktivitātēm. Pirmās divas nedēļas gan no lielas sportošanas iesakām atturēties, bet pēc tam vēlama ir intensīva peldēšana ar pleznām, distanču slēpošana. Divas nedēļas pēc skleroterapijas nevajadzētu doties ceļojumos ar lidmašīnu. Līdz pigmenta izzušanai neiesakām sauļoties, bet, ja tomēr jādodas saulē, tad vismaz lietot pretiedeguma līdzekļus. No pirts apmeklējumiem jāatturas vienu mēnesi. Pēc tam mūsu tradicionālajā pirtī, ja tā nav sakurināta pārāk karsta, var iet, jo tas ir labs asinsvadu treniņš. Nav ieteicama sauna un infrasarkano staru sauna, vispār jebkāda dziļa sildīšana, tai skaitā gulēšana karstā vannā, jo tā ir ļoti liela slodze vēnām. Tas jāņem vērā jebkuram cilvēkam ar noslieci uz vēnu problēmām.

Ko darīt, ja atkal parādās jaunas paplašinātas vēnas – vai iespējams veikt skleroterapiju atkārtoti? Cik bieži to var atļauties?
Nelielus kosmētiskus defektus ar skleroterapijas palīdzību var koriģēt katru gadu. Jāteic, ka vēnām ir liela kapacitāte un kapilāru rezerves tīkls ādā ir ļoti plašs. Reizēm sievietes grib likvidēt jebkuru asinsvadiņu, kas nedaudz spīd cauri ādai, kaut arī tas ir vesels. No medicīniskā viedokļa tas nav vajadzīgs, reizēm sekas var būt vielmaiņas pasliktināšanās audos.
Vēl man gribētos piebilst, ka arī vēnu problēmu gadījumā ļoti daudz ko iespējams darīt profilaksei – ar pareiza dzīvesveidu, uzturu un fiziskām nodarbībām, kā arī profilaktisko kompresijas valkāšanu situācijās, kad tas nepieciešams, var panākt, ka vēnu problēmas neattīstās, kājas saglabājas veselas, skaistas un soļi arī dienas otrajā pusē ir viegli.




Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 



 


 

 

Citi piedāvājumi