Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Sapropelis rokas locītavu sāpēm.

A. Miķelsone

Mūsdienās cilvēki nevar iedomāties savu ikdienu bez datoriem un ar to saistītajiem uzdevumiem, mēs pavadām vairākas stundas dienā, turot rokā datora peli, tādā veidā noslogojot savas plaukstas saspringtā un nedabiskā pozā. Šīs piespiedu pozas sekas mēs pamanām tikai tad, kad jūtam sāpes un tirpšanu plaukstās un pirkstos. Ir dažādi profilaktiski paņēmieni, lai mazinātu iespēju pārslogot savas plaukstu pamata locītavas, strādājot ar datoru, bet ko darīt, kad mums jau sāp un šīs sāpes nopietni ietekmē ikdienu un dzīves kvalitāti?

Reimatisms, locītavu sāpes, artrīts ir vārdi, kurus neviens negrib dzirdēt, taču daudziem cilvēkiem tā ir ikdiena. Plaukstu problēmas un to izraisītās sāpes, kā arī, tā saucamais ”peles sindroms” ir viena no biežāk sastopamākajām profesionālajām saslimšanām, kas skar cilvēkus, kuru profesionālā dzīve saistās ar datoru un līdzīgiem uzdevumiem.

Mūsdienās parasti cilvēki ķeras pie pirmajiem pretsāpju līdzekļiem, kas ienāk prātā vai ko vieglāk iegādāties. Tie noņem sāpes, bet tikai īslaicīgi un nemaz nepalīdz problēmas risināšanā.  Savā ziņā tas ir gandrīz tāpat, kā uzlikt plāksteri uz lauzta kaula un cerēt uz to labāko. Farmācijas industrijas straujās attīstības laikā mēs esam aizmirsuši par tādu ārstēšanās līdzekli kā dabas dāvātajām dūņām, kuras cilvēki gan Latvijā, gan pasaulē izmanto jau no seniem laikiem ārstniecībā un rehabilitācijā. Tās tradicionāli ir izmantotas gan dūņu vannās, gan vienkārši aplikācijās - tā ārstējot reimatismu un citas locītavu sāpes. Šo dūņu ārstniecisko īpašību pamatā ir sapropelis, kas ir ticis izmantots dažādām ārstniecības vajadzībām jau no senatnes. Plašu popularitāti dūņu vannas un līdzīgas ārstniecības un rehabilitācijas metodes piedzīvoja 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, kad daudz kur Eiropā un Pasaulē tika atvērsti ārstniecības un rehabilitācijas centri, arī Latvijā tika uzcelta plaši pazīstamā Ķemeru sanatorija 20. gadsimta vidū, līdz ar zinātnes, medicīnas un farmācijas attīstību, sapropeļa popularitāte mazinājās, pastāvēja viedoklis, ka visas medicīnas problēmas varēs atrisināt ar piemērotu zāļu atklāšanu. Taču mūsdienās arvien vairāk cilvēki interesējas par veselīgu dzīvesveidu un dabīgām ārstniecības metodēm, līdz ar to atkal pieaug interese arī par sapropeļa dziednieciskajām īpašībām un tā izmantošanu medicīnā un ārstniecībā. Sekojot šai Pasaulē augošajai interesei par sapropeļa pielietošanu medicīnā un ārstniecībā, Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU) ir uzsākusi plašu pētījumu, lai zinātniski izpētītu un pamatotu sapropeļa ārstniecisko iedarbību.

Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta projekta “Medicīnā izmantojamo dūņu īpašību izpēte un rūpnieciskās ieguves metodoloģijas izstrāde” (.1.1.1.1/16/A/165) ietvaros tiek pētīta sapropeļa aplikāciju ietekme uz pilngadīgu pacientu plaukstas pamata locītavām, izmantojot neinvazīvas diagnostikas metodes. Pētījuma laikā pacienti tiks iedalīti trīs grupās – viena grupa saņems sapropeļa, otra – Ķemeru dūņu aplikācijas, bet trešā – aplikācijas nesaņems, bet tiks veikti visi paredzētie mērījumi.

Lai noteiktu pētījumā izmantoto dūņu efektivitāti, tiks izmantoti tādi mērījumi kā - roku digitālā termogrāfija, mērījums ar dinamometru un goniometru, atzīmes sāpju skalā, pacientu ādas pH un transepidemālā ūdens zuduma noteikšana, kā arī tiks izmantots 9 bedrīšu tests. Šie mērījumi tiks veikti pirms un pēc ārstēšanas, tādā veidā nosakot dūņu un sapropeļa veikto ietekmi uz pacienta plaukstām. Papildus mērījumiem pacienti tiks arī anketēti.

Šoreiz viesojamies RSU, lai noskaidrotu, kā notiek sapropeļa ārstniecisko īpašību pārbaude. Runājām ar pētnieci Ilonu Pavlovsku no RSU Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas, kura pastāstīja, ka pētnieki ir jau sākuši plaukstas problēmu pētījumus un sapropeļa izmantošanu to ārstēšanā.

Lai precīzāk noskaidrotu sapropeļa iedarbību un pētītu kā mainās pirkstu un plaukstas darba spējas un sīkā motorika sapropeļa pielietošanas gaitā, tika izmantots šai diagnostikai speciāli izstrādātais 9 bedrīšu tests.

Deviņu bedrīšu tests ir tieši tas, pēc kā tas izklausās – tā ir 12,2 x 12,2 cm liela un 4 cm augsta kastīte, kuras virspusē ir deviņas 2 cm dziļas bedrītes, kas atrodas vienādā attālumā viena no otras – apmēram kā “desu” spēlē. Testa uzdevums ir ievietot 3,9 cm garus stienīšus visās mazajās bedrītēs izmantojot tikai vienu roku un to izdarīt pēc iespējas ātri.

Tests ir jāveic ar katru roku atsevišķi un tas ir jāuzsāk ar dominējošo roku. Testa laikā tiek uzņemts laiks, ar kādu pacients var salikt visus stienīšus bedrītēs un izņemt tos atpakaļ no bedrītēm un salikt traukā, kurā atradās stienīši testu uzsākot.

Šīs šķietami vienkāršais tests ir būtisks diagnostikas veids pacientiem ar plaukstas problēmām. Pacienti, kuri sirgst ar artrītu saliek bedrītes lēnāk, jo šī slimība neļauj koordinēt rokas pirkstu kustības. Ar šo testu var noteikt plaukstas veselības stāvokļa atšķirības slimiem un veseliem cilvēkiem, tādā veidā iegūstot svarīgus datus dažādu slimību gadījumos, kā arī to, kā tās ietekmē plaukstas darbības stāvokli. Paša eksperimenta būtība ir salīdzināt ārstniecības metodes iedarbību uz pacientiem un salīdzināt to ar veseliem cilvēkiem, , kā arī novērot sapropeļa ietekmi uz plaukstas veselību.

Sapropeļa pielietošanas ārstniecisko efektu pārbaude neaprobežojas tikai ar pacientu pētījumiem. Vispirms bija jāpēta pašas sapropeļa ieguves vietas un jāizstrādā tā ieguves metodes un vadlīnijas. Projekta pirmajā posmā tika ieguldīts liels darbs, lai izpētītu sapropeļa ieguves vietas – Latgales ezerus, lai noteiktu no kura noguluma slāņa dziļuma nāk vislabākais sapropelis, kā arī pārbaudot iegūto sapropeli, noskaidrot kādas aktīvās vielas tie satur. Tāpat tika arī veiktas dažādas pārbaudes, lai noskaidrotu vai sapropelis nesatur tādas kaitīgas vielas, ka smagos metālus un pesticīdus.

Pētījuma laikā tika noskaidrotas vietas un slāņi, kur atrodas viskvalitatīvākais sapropelis, kurš arī tiek izmantots pētījumos par tā ārstniecisko ietekmi uz pacientiem.

Šī pētījuma laikā izstrādātās metodes un tehnoloģijas ir paredzēts ieviest medicīnas iestādēs un uzņēmumos, kas iegūst sapropeli un izstrādā tā preparātus.

Rīgas Stradiņa Universitātes vadošā pētniece Ilona Pavlovska, Dr.sc.ing., , Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijā.

 

 

Follow veselslv on Twitter



 


 

 

Citi piedāvājumi