{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Kā stiprināt vēnas un saglabāt kāju skaistumu?

TROMBOGĒLS® VENOGELS®

ātra un ilgstoša iedarbība piepampušām kājām


Smaguma un noguruma sajūta kājās, īpaši vakaros, ir labi pazīstama daudziem. Diemžēl ļoti bieži šķietami nevainīgie simptomi tiek atstāti bez ievērības, lai gan tie var būt pirmais trauksmes signāls, kas liecina par kādu no vēnu saslimšanām. Kādi ir vēnu slimību simptomi un kāda ir profilakse, lai sevi pasargātu?

 

Kas liecina, ka jāpievērš uzmanība savām kājām?

Nereti vakaros nogurušas un pietūkušas kājas tiek atstātas bez ievērības, taču tā var būt pirmā pazīme ceļā uz hronisku venozu mazspēju (HVM). Mēdz būt arī būt krampji kājās vai niezēšanas sajūta. Smagas hroniskas vēnu mazspējas gadījumā jau rodas izmaiņas ādā – tā kļūst bieza, parādās brūni vai balti plankumi bez pigmenta. Vissmagākā pakāpe ir čūla. Tipiski – apakšstilbā, potīšu rajonā veidojas čūlas – ilgi nedzīstoši ādas, audu bojājumi. Visas minētās pazīmes liecina par hronisku venozu nepietiekamību.

Ir zināms, ka šī slimība biežāk izpaužas tad, ja arī vecāki ir ar to slimojuši. Ja abiem vecākiem bijusi HVM, tad risks, ka arī bērnam būs slimas vēnas, ir vairāk nekā 60%. Ja vienam no vecākiem – 40%. Tomēr jau laicīgi iespējams no tā pasargāties. Skaidrs, ka nevar ietekmēt vecumu, dzimumu, arī profesiju ir grūtāk, bet noteikti varam ietekmēt to, kas saistīts ar lieko masu, ar dzīvesveidu.

Kā sev palīdzēt kāju pampšanas vai HVM gadījumā?

Vieglos gadījumos un slimības sākumstadijā kājas pāris reizes dienā ieteicams iesmērēt ar kādu tūsku noņemošu un atvēsinošu gēlu. Tagad aptiekās nopērkams jauns Latvijā ražots medikaments Trombogēls, kura stiprā puse ir ne tikai dabiskas sastāvdaļas, kas mazina alerģiskus ādas riskus, bet arī sastāvs, kas nesmērē drēbes. Tas ir būtiski lietojot gēlu kombinācijā ar kompresijas zeķēm, kas nereti ir pietiekoši dārgas.

Visplašāk vēnu problēmas tiek ārstētas ar medikamentiem un kompresijas metodi. Pirmajā gadījumā – medikamenti tonizē vēnu sieniņas, uzlabo venozo asiņu atteci, mazina sāpes, iekaisumu kājās un tūsku. Bet, valkājot kompresijas zeķes vai elastīgās saites, tiek uzlabota asins plūsma kājās un mazināta tūskas iespēja. Un tikai tad, ja ir izteikta varikozitāte un komplikācijas, notiek ķirurģiskā ārstēšana.

Medikamenti un ziedes atvieglo pašsajūtu, taču ielaistu slimību neārstē. Toties ir noderīgi gan rehabilitācijas laikā pēc operācijas, gan slimības sākuma fāzē. Turklāt ar ķīmiskām ziedēm jābūt īpaši uzmanīgiem, jo, ilgstoši tās lietojot, nereti rodas alerģiskas reakcijas un ekzēmas. Tāpēc sintētisko gēlu vietā labāk izvēlēties dabiskus produktus. Ja kāju tūskas problēma nemazinās, noteikti vajadzētu konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai flebologu, negaidot slimības progresēšanu.

Kā pasargāt savas kājas?


Kā zināms labākā ārstēšana ir profilakse. Domājot par dzīvesveidu, jāsaprot, kas ir galvenie faktori, kas veicina, lai asins plūsma vēnās būtu laba. Pirmais šai sarakstā – kāju muskulatūra, jo īpaši kāju ikru muskulatūra. Jo tā ir spēcīgāka, jo labāka ir arī asins plūsma. Otrais – kāju locītavas. Pārējie faktori, kas vēl ietekmē, ir artēriju stāvoklis un būtībā organisma vispārējais stāvoklis.


Tāpēc pirmā un galvenā rekomendācija ir sportošana – riteņbraukšana, skriešana, distanču slēpošana, peldēšana (īpaši ieteicama, jo apvieno fizisku slodzi un nodrošina vēsumu, kas liek asinsvadiem sašaurināties). Tiem, kas nevar peldēt – staigāšana pa ūdeni. Ūdens pozitīvais efekts ir tas, ka tiek radīta kompresija no ārpuses, turklāt ūdens dod arī vēsuma sajūtu vēnām. Zināms, ka vēnu slimniekiem patīk vēsāks laiks, tāpēc vasarā viņi parasti jūtas sliktāk.

Vēl – var veikt dažādus vingrojumus. Piemēram, katru rītu 5 reizes pa 15 reizēm veikt atspiedienus uz pirkstgaliem. Ir vēl dažādi vēnu vingrojumi. Nevajadzētu izvēlēties spēles ar bumbu, jo tās traumē locītavas, kas savukārt pasliktina vēnu stāvokli. Ir jāpārdomā stepa un body-baiku nodarbības, jo jebkura pārmērīga slodze organismam ir par ļaunu. Ieteicama aeroba slodze, īpaši cilvēkiem pēc trīsdesmit gadu sasniegšanas. Tāpēc pēc iespējas vajadzētu izvairīties no smaguma cilāšanas un nešanas.

Svarīga ir apavu izvēle. Sievietēm neiesaka valkāt apavus, kuru papēžu augstums ir lielāks par trim, četriem centimetriem. Ja papēži ir augsti, pēda ir nostiepta, ikru muskulis ir saspringts un nespēj veikt asins pumpja funkcijas. Piemēroti apavi jāizvēlas arī citām dzīves situācijām, Piemēram, ar skriešanai paredzētiem apaviem nedrīkst vingrot! Minētajiem apaviem pirkstu daļa ir zemāka par papēža daļu, tāpēc vingrojot cilvēka svars gulstas uz pirkstu galiem. Vasarās lielpilsētu ielās bieži var redzēt jauniešus ikdienā staigājam iešļūcenēs, kas paredzētas pludmalei. Tā kā šie apavi pēdu nefiksē, tad mainās gaita. Turklāt šiem apaviem nav iestrādāta pēdas velve, kas novērš plakanās pēdas veidošanos. Attiecīgi, ikdienā nēsājot šādus apavus, deformējas potīšu un ceļa locītavas, kas ietekmē mugurkaula veselību.

Tāpat iespējams profilaktiski valkāt elastīgās vēnu (kompresijas) zeķes grūtniecības laikā un darbā, kas saistīts ar ilgstošu sēdēšanu vai stāvēšanu. Tiem, kas cieš no hroniskas vēnu mazspējas, nav ieteicams ilgstoši atrasties karstumā. Tas nenozīmē, ka pavisam jāatsakās no sauļošanās vai pirtīm, vienīgi viss jādara ar mēru. Pēc sauļošanās un karsēšanās pirtī noteikti nepieciešams aukstā ūdenī atvēsināties. Arī pēc mazgāšanās kājas vajadzētu aplaistīt ar vēsu ūdeni.

Citi raksti par šo tēmu