{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Kā stiprināt imunitāti

 

Guna Kase


Puņķaino degunu laiks Latvijā valda kādus 9 mēnešus gadā. Liela nozīme ir tam, cik spēcīga ir mūsu imunitāte - organisma neuzņēmība pret Infekcijas slimību ierosinātajiem. Ja pa vasaru neesi uzkrājis nepieciešamos vitamīnus un pietiekami norūdījies, vēl nav par vēlu!

 

Kusties - izjūti, izproti savu organismu!

Svarīgi nodrošināt sev fizisku aktivitāti. Ģimenes ārste Inga Martinsone atgādina: „Mūsdienās ir ārkārtīgi daudz sēdoša darba darītāju, cilvēku, kas strādā ar datoriem - statiskā pozā, nevedinātās telpās. Viņu organismā ir nepietiekama skābekļa pārnēsāšana, un tas veicina dažādu vīrusu uzņemšanu. Lielus kolektīvus, kuros tiek veikts sēdošs darbs, var salīdzināt ar dīķi, kas ātri aizaug ar zālēm. Turpretī plūstošas upes krasti ir tīri," tēlaini skaidro speciāliste. Ja esi sēdoša darba darītājs, atrodi laiku, lai izkustētos - gan darba laikā, gan pēc tā!

Norūdies kontrastdušā!

Ar vīrusinfekcijām bieži vien saslimstam, ja ir slapjas kājas, nepietiekami silts apģērbs, ja sapūš vējš. Tas notiek tāpēc, ka ķermeņa virspusējie asinsvadi, mainoties temperatūrai, nav pietiekami elastīgi. Kā zināms, aukstumā asinsvadi sašaurinās, bet karstumā paplašinās. Lai trenētu asinsvadus un tādējādi stiprinātu organisma aizsargspējas, ieteicama regulāra kontrastējoša aplaistīšanās jeb kontrastduša. To vēlams sākt jau vasarā, bet nebūs par vēlu arī rudenī. Lai šai norūdīšanās procedūrai būtu efekts, to vajadzētu veikt ik dienu mēneša garumā.
Kontrastduša nenozīmē, ka jāaplaistās ar ļoti karstu un ledusaukstu ūdeni. Cilvēki, kuriem nepatīk vēsas peldes, auksta ūdens vietā var izmantot remdenu - lai ūdens kontrasts nebūtu pārāk liels. Nav obligāti jāveic visa ķermeņa aplaistīšana - asinsvadu treniņu var veikt tikai pēdām un ikru muskuļiem, jo tās ir reflektorās zonas, kas atbild par augšējiem elpošanas ceļiem.
Ja kājas pa dienu ir saslapinātas, tad vakarpusē jau var sākties drudzis, iesnas, elpošanas ceļu iekaisums. Taču - ja pēdu asinsvadi ir labi trenēti, tad vēsumā tie labi saraujas. Līdz ar to nenotiek pārāk liela siltuma atdeve un ķermeņa atdzišana, kas izraisa augšējo elpošanas ceļu slimības.

Nepārstrādājies un izgulies!

"Daudziem cilvēkiem ir neierobežots darbalaiks. Viņi pārstrādājas un tikai domā, kā ātrāk iekāpt mašīnā, tikt līdz mājām un atpūsties pie televizora. Tāds Ir mūsu dzīves ritms. Taču - ja līdz 30 gadu vecumam organisms labi tiek galā ar šādiem pāridarījumiem, tad pēc 30 gadu vecuma tas jau sāk nolietoties, kļūst uzņēmīgāks pret vīrusinfekcljām un dod brīdinošus signālus - muguras, locītavu un galvas sāpes," atgādina ārste I. Martinsone.
Tādēļ jābūt pareizam dienas režīmam, atpūtas periodam, Ir jāizguļas. Hroniska neizgulēšanās un spēku Izsīkums veicina imunitātes pavājināšanos. Tas nozīmē, ka cilvēkam jādomā par sevi, jāmīl sevi. Darba režīmu var sabalansēt. Tikai jāgrib, tam jāatrod laiks. Un tas atmaksāsies ar labu pašsajūtu.
Ja, piemēram, darbā vai mācībās tomēr jārēķinās ar palielinātu slodzi, var lietot vitamīnus un vispārspēcinošus līdzekļus, kas palielina vitalitāti un palīdz organismam gūt vajadzīgo enerģiju garīgas piepūles un stresa apstākļos.

Uzņem daudz C vitamīna

Rudenī, kad mūsu klimatiskajā joslā zaļumu laiks Ir beidzies, labākie C vitamīna avoti būs citrusaugļi, cidonijas, skābie āboli (Antonovka)... Atceries - lai organisms uzņemtu pietiekami daudz C vitamīna, kuņģim un zarnu traktam jābūt veselam, jādarbojas bez traucējumiem (nestabilas vēdera izejas un aizcietējumiem), pretējā gadījumā vitamīni neuzsūksies.

Imunitātes celšanai izmanto ķiplokus!

Tajos ir fitoncīdi - ēteriskas vielas, kas vainojamas pie ķiploku savdabīgās smaržas un nepatīk ne vien daudziem cilvēkiem, bet arī vīrusiem. Šīs vielas atrodas arī sīpolos, taču ķiplokos tās ir aktīvākas. Vīrusu un gripas sezonas laikā var taisīt ķiploku krellītes, kas sevišķi ieteicamas bērniem: ķiplokus sagriež šķēlītēs un sakarina kaklā vai liek pie gultas. Tādējādi cilvēka organisms pakāpeniski uzņem fitoncīdus, un līdz ar to tiek veicinātas organisma aizsargspējas.

Domā, ko ēd!

Organisma stiprināšanai nedrīkst būt sezonāla jeb kampaņas veida pieeja. Dzīvesveidam pastāvīgi jābūt veselīgam. Ieteicams ēst regulāri - no trim līdz piecām reizēm dienā nelielām porcijām. Organismam jāuzņem gan nepieciešamais olbaltumvielu, ogļhidrātu, šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu, gan arī tauku daudzums. Pilnvērtīgs uzturs stiprina organisma vispārējo veselību un nodrošina arī sekmīgu imūnsistēmas darbību. Ieteicams uzņemt antioksidantus - dabīgos ieročus cīņā ar brīvajiem radikāļiem (ķīmiski savienojumi, kas pazemina organisma dabisko aizsardzību un izraisa šūnu novecošanos). Būtiskākie antioksidanti ir vitamīni E, C, selēns, beta karotīns, ogās un augļos esošie bioflavonoīdi. Imunitāti stiprinošas īpašības piemīt arī produktiem (jogurtam, kefīram, skābpiena produktiem), kuri satur pienskābās baktērijas. Imūnšūnām veiksmīgi darboties palīdz arī augu un dzīvnieku organismu šūnās esošās olbaltumvielas - enzīmi. Enzīmu preparātus var lietot kā akūtas slimības laikā, tā arī bieži slimojoši cilvēki profilaktiskos nolūkos.

Cik svarīga iedzimtība?

Kā skaidro ģimenes ārste I. Martinsone, imunitāti vairāk ietekmē nevis iedzimtība, bet tas, kā māmiņa rūpējusies par bērnu līdz 1 - 2 gadu vecumam. "Liela nozīme ir tam, cik ilgi bērns barots ar krūti, cik sabalansēts un atbilstošs vecumam bijis uzturs, vai bērns saņēmis nepieciešamo vitamīnu un olbaltumvielu daudzumu. Ļoti svarīgi ir pirmie divi dzīves gadi, kad bērnam tiek dota vielmaiņas bāze visam atlikušajam mūžam. Taču jāatceras ari, ka pieaudzis cilvēks pats ļoti labi var veidot un veicināt savu imunitāti."

Lai cik neiespējami tas liktos, mēģini izvairīties no stresa!

Stress uz organismu iedarbojas negatīvi, noārdot C vitamīnu un pavājinot imunitāti. Ārste I. Martinsone skaidro, ka stress sevišķi ietekmē bērnu organismu: "Piemēram, kad bērns sāk iet skolā vai bērnudārzā - tas ir ļoti spēcīgs stresa moments. Daudzi bērni šajā periodā sāk vairāk slimot, jo pēkšņi ir atrauti no vecākiem un izjūt emocionālu diskomfortu. Tādēļ pavājinās imunitāte, bērns kļūst uzņēmīgāks pretvīrusiem."

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi