{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Baktērijas, bet nav kaitīgas


Līva Freimane

Funkcionālie gremošanas traucējumi ir nelaime, kas aptvērusi milzīgu sabiedrības daļu. To cēlonis izriet no mūsu mazkustīgā, stresa pilnā dzīvesveida un nekvalitatīvas pārtikas. Šeit netiek domāti bojāti vai kā citādi kvalitāti zaudējuši produkti, tā ir mūsu nevīžīgā vai vieglprātīgā attieksme pret to, ko lietojam pārtikā. Rezultāts ir ikdienas diskomforts - sākot no sīkām neērtībām un beidzot ar nopietnām ciešanām.


Biežākie gremošanas traucējumi

Katrs ir piedzīvojis gremošanas traucējumus: sliktu dūšu, vemšanu, caureju, aizcietējumus, vēdera pūšanos, dedzināšanas vai spiediena sajūtu pakrūtē, pilnīgi ēstgribas trūkumu. Ne vienmēr tie - nopietnas saslimšanas pazīme. Izrādās, ka funkcionālie gremošanas traucējumi rodas, ja sistēmas funkcionālais stāvoklis un darbība pilnībā atbilst normai, tomēr rada virkni nepatīkamu sajūtu un .spērēju diskomfortu.
Biežākie gremošanas traucējumi ir vēdera uzpūšanās, ko izraisa saliktie cukuri, ja zarnu traktā trūkst fermentu, kas tos sagremotu. Bieži problēmas rada piena produkti, daudziem problemātiska ir augļos esošā cukura-fruktozes - pārstrāde. Problēmas rada nevis izdzertā kafija vai tēja, bet gan dzērienam pievienotais cukurs un piens. Vēdera uzpūšanās cēlonis var būt pārtikas produktos esošā ciete, daudzkārt vēdera burkšķēšanu izsauc traucēta taukvielu uz-sūkšanās. Vēdera uzpūšanās nav slimība. Visiem cilvēkiem vēderā ir gāzes. Ja zarnu trakts slikti sagremo kādu no minētajām vielām, izdalās vairāk gāzu, Tāpat caureja visbiežāk ir reakcija pēc pamatīgas pārēšanās, to atkal izraisa fermentu trūkums. Daudziem caureju izraisa pārmērīgs uztraukums, vairumā gadījumu tā pāriet bez nopietnas ārstēšanas. Aizcietējumus veicina neregulāras ēdienreizes, viegli izmantojami produkti bez pietiekama šķiedrvielu daudzuma, kas padara kūtru zarnu darbību, mazkustīgs dzīvesveids, kas veicina muskuļu atslābumu.
Traucējumu cēloņi līdz galam izpētīti nav vēl joprojām. Pastāv uzskats, ka liela nozīme ir iedzimtībai, stresa pilnai sadzīvei, arī slimībām, kuras neietekmē tieši, bet gan ar lietotajiem medikamentiem. Sevišķi bīstami ir stipri medikamenti, kuri tiek lietoti bez ārsta norādījuma, - tie maina zarnu mikrofloru un bojā kuņģa gļotādu.

Mikroorganismi, kas palīdz
Nav vērts ilgstoši mocīties ar domu, ka ir slikti, - labāk vēlams laikus vērsties pie ārsta un veikt vienkāršus laboratoriskus izmeklējumus. Ja rezultāti atbilst normai, ķermeņa masa arī ir normāla, cilvēka ārējais izskats ir labs un neliecina par kādu nopietnu nelaimi, parastais sliktās pašsajūtas cēlonis ir funkcionāli gremošanas traucējumi. Un tie ir novēršami. Var gadīties, ka ir pilnīgi pietiekami, iekļaujot ēdienkartē uztura bagātinātājus, probiotikas.
Cilvēka gremošanas sistēmu apdzīvo ap 500 dažādas baktēriju sugas. Dažas, savairojoties organismā, ir cilvēka veselībai kaitīgas, taču lielākā daļa ir veselībai labvēlīgas.   
Probiotiskie līdzekļi jeb mikroorganismi nāk no dzīvās dabas baktēriju un rauga sēnīšu saimēm. No probiotisko baktēriju saimes jāmin pienskābes baktērijas. Visplašāk un vissenāk zināmās ir lakto grupas baktērijas, piemēram, Lactobacillus acidophilus, kas nodrošina normālu zarnu trakta darbību, iznīcinot veselībai potenciāli kaitīgus organismus. Šīs baktērijas labāk par citām iedzīvojas cilvēka organismā, nomācot patogēnās mikrofloras attīstību.
Otra zināmākā labvēlīgo pienskābo baktēriju grupa ir bifido baktērijas, kam ir ļoti svarīga loma, sintezējot un ražojot vitamīnus, piemēram, B grupas vitamīnus un citas organismam nepieciešamas vielas, kas kalpo kā enerģijas avots. Par šo abu baktēriju labvēlīgo ietekmi liecina sen dzīvē pierādījies fakts: zīdaiņi, kuri tiek baroti ar mātes pienu, kurā koncentrēta acidophilus un bifidum baktēriju klātbūtne, ir daudz veselīgāki un ievērojami mazāk uzņēmīgi pret infekcijām nekā tie, kuri saņem mākslīgu piena maisījumu. Diemžēl tikai jaundzimušo zarnu traktā bifido baktērijas ir zarnu mikrofloras pamatā, cilvēka mūža laikā to daudzums samazinās, pakāpeniski vairojoties dažādiem nevēlamiem mikroorganismiem.
No rauga sēnītēm noteikti ir jāmin Sacciaromyces boulardii (Enteral}, kas ir klīniski visplašāk pētīta no visiem probiotiskajiem mikroorganismiem. Saccharomyces boulardii aizvieto kuņģa un zarnu trakta normālo, organismam labvēlīgo mikrofloru, kad tā ir nomākta vai izjaukta slimību ietekmē, pēc antibiotiku lietošanas, kā arī mazkustīga dzīvesveida, stresa un nekvalitatīvas pārtikas rezultātā, Šādā veidā organismam tiek palīdzēts pakāpeniski atjaunot tā normālo gremošanas trakta mikrofloru.

Pacietīga un regulāra lietošana
Lai nodrošinātu labo baktēriju pārsvaru pār sliktajām, uzturā būtu regulāri jālieto produkti, kas satur probiotiskos līdzekļus. Turklāt jālieto regulāri, nebaidoties, jo pārdozēt tos nav iespējams. Produkti, kas satur probiotiskās baktērijas nav medicīniski preparāti, bet gan veselīga uztura sastāvdaļas, Atjaunot un uzturēt labvēlīgu mikrofloru zarnās ir iespējams, tikai rezultāts ir sasniedzams ar pacietību. Katru dienu uzturā jālieto neliela porcija jogurta, kas satur acidophilus vai bifidum baktēriju piedevu, Lai gan standarti nav noteikti, tiek uzskatīts, lai jogurts būtu iedarbīgs, tam jāsatur 100 - 1000 miljonu dzīvo baktēriju mililitrā. Pētījumi apliecina, ka ap 98% baktēriju iznīcina kuņģa skābe un tikai niecīgs to daudzums nonāk zarnās. Turklāt šīs baktērijas ilgstoši zarnās uzturēties nespēj, jo, gluži tāpat kā viss zarnu saturs, tiek izvadītas ārā. Lai baktērijas organismam dotu kādu labumu, tās jāuzņem ilgstoši. Tas nozīmē -jogurts jālieto regulāri. Organisms no šāda labo baktēriju kursa iegūs vēl vairākus labumus: kalciju un olbaltumu, kas atrodas jogurtā. Baidoties no liekas kaloritātes, tagad ir iespējams izvēlēties jogurtus ar pavisam niecīgu tauku saturu,
Rauga sēnītes Saccharomyces boulardii veicina organisma imunitāti un pastiprina organisma aizsardzību pret kuņģa un zarnu infekcijām, kā ari atšķirībā no probiotiskajām baktērijām ir pilnībā noturīgas pret kuņģa skābi un arī gremošanas fermentu iedarbību. Un, tā kā Saccharomyces boulardii (Enterol) iedarbība ir pārbaudīta un pierādīta daudzos klīniskos pētījumos, tad ir saprotams, ka tas nav vienkārši uztura bagātinātājs, bet medikaments, ko var iegādāties bez ārsta receptes tikai aptiekās.
Ja funkcionālo gremošanas traucējumu novēršana ar probiotikas baktērijām ir mazefektiva, pēc ārsta norādījuma ir jāķeras pie gremošanas fermentu lietošanas.
Enzīmi ir bioloģiski katalizatori, kas iesaistīti katra cilvēkā noritošā procesā, piemēram, aizsargā imūnsistēmu, stimulē nervu sistēmu. Gremošanas enzīmi (ķīmijā tos sauc par fermentiem) atrodas kuņģa un zarnu trakta izdalītajās sulās. Izraisot ķīmisku reakciju, tie nodrošina gremošanas procesus, rezultātā organisms absorbē dzīvībai nepieciešamās uzturvielas.
Veselam cilvēkam enzīmi sāk izstrādāties, kad uzņemta pārtika, tie darbojas vienlaikus ar organismā esošajām skābēm un žulti. Lai sagremotu barību, organismam nepieciešami simtiem dažādu enzīmu. Ap 20 enzīmu izdala pats organisms, daudz vairāk tos uzņem ar pārtiku. Produktu pagatavošanas veidi - cepšana un vārīšana - iznīcina tajos esošos enzīmus, tāpēc organismam pašam jākompensē trūkstošais daudzums. Ar laiku organisms nogurst no šī papildu darba, atstājot vietu iespējamiem gremošanas traucējumiem. Izpētīts, ka ap 70 gadu vecumu organisms izdala vairs tikai apmēram pusi no tā enzīmu daudzuma, ko saražo 20 gadu vecumā.

Pamata gremošanas enzīmi ir šādi:
proteāze - pārstrādā olbaltumvielas, var trūkt tiem cilvēkiem, kam ir kāda pārtikas alerģija;
amilāze - pārstrādā cukurus un cieti, svarīga tiem, kam ir glutēna nepanesība;
lipāze - sašķeļ taukus, nepieciešama normālai žultspūšļa darbībai;
celuāze - pārstrādā šķiedrvielas, veicina barības uzsūkšanos;
laktāze - pārstrādā piena produktus, jo sašķeļ to sastāvā esošo cukuru - laktozi. Ļoti svarīga cilvēkiem, kam ir laktozes nepanesība.
Atklāts, ka gremošanas enzīmi veic vēl kādu funkciju - tie paātrina traumēto audu tūskas un iekaisuma samazināšanos, jo sagremo jeb pārstrādā ievainotās vietas bojāto audu šūnas, ļaujot vietai ātrāk attīrīties un sadzīt.
Enzīmu deficīta gadījumā ir traucēta normāla gremošanas un uzturvielu uzsūkšanās, Taču ne tā ir lielākā nelaime, normāli, barībai ritot savu ceļu pa zarnu traktu, katrā posmā tā tiek attiecīgi sagatavota un nodota nākamajam posmam tādā kvalitātē, lai šai videi raksturīgie enzīmi un skābes spētu turpināt iesākto darbu. Ja kādā no posmiem barība netiek kā nākas pārstrādāta, tā pārtop kairinātājā, ar kuru organisms netiek galā. Tas var Izraisīt virkni saslimšanu - caureju, vēdera uzpūšanos utt. Tādā gadījumā var palīdzēt uztura bagātinātāji ar gremošanas enzīmiem, kas aktivizē vielmaiņu.

10 labas gremošanas ieteikumi pēc Austrumu dziedniecības filozofijas

1. Centieties lietot siltus, nevis aukstus un neapstrādātus ēdienus.
Gremošanas sistēmai ir jāpatērē enerģija, lai uzņemto ēdienu pārstrādātu. Aukstas un nesagatavotas pārtikas pārstrāde prasa daudz lielāku enerģiju. Ķīniešu virtuvē ir zināmas aptuveni 40 karsēšanas metodes: plaucēšana, tvaicēšana, ātrā cepšana vokpannā utt.
Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar vāju gremošanas sistēmas darbību, nebūtu ieteicamas sviestmaizes un aukstas uzkodas. Tā vietā labāk ēst siltas zupas, sautējumus, graudu un pākšaugu ēdienus. Svaigu dārzeņu un augļu vietā - siltus dārzeņu un augļu ēdienus, ieteicami ari silti dzērieni.
2. Labi sakošļāt ēdienu un ēst mērenā tempā.
Ideālajā situācijā cilvēkam katru kumosu vajadzētu sakošļāt apmēram 30 reizes. Tad tas tiek sasmalcināts pietiekami sīkās daļiņās, un siekalu fermenti paspēj uzsākt ēdiena sagremošanu. Ja zobi un siekalas barības uzņemšanas sākumposmā tiek saudzēti, tas jāpaveic kuņģim.
3 Baudīt maltīti mierīgā un brīvā vidē.
Var izmēģināt ieturēt maltīti dažādās vidēs un pavērot savu pašsajūtu. Teju vai katrs secinās, ka labsajūtu nodrošina klusa un mierīga apkārtējā vide. Vajadzētu izvairīties ieturēt maltīti pie TV ekrāna, lasot, strādājot vai strīdoties ar kādu. Speciālisti iesaka arī ēšanas laikā daudz un strauji nerunāt - reizē ar kumosiem norītais gaiss var veicināt gāzu veidošanos zarnās.
4. Ēst vienkārši.
Daudz un dažādu ēdienu sajaukšana vienā maltītes reizē apgrūtina gremošanu. Ieteicams izvēlēties vienkāršu ēdienu un uzņemt ne vairāk kā divus trīs produktus vienā ēšanas reizē.
5. Maltīšu starplaikos ēst augļus, priekšroku dodot siltiem augļu ēdieniem.
Svaigi augļi prasa lielu gremošanas sistēmas enerģiju, sevišķi ziemā, kad organismam jau tāpat ir vēsi. Tādējādi cilvēki ar vāju gremošanas darbību var piedzīvot gāzes un vēdera pūšanos. Silti augļi ir garšīgs deserts. Ja tie nav pieejami - lietot svaigus, Augļi uzturā ir nepieciešami jebkurā gadījumā.
6. Izvairīties no pārēšanās.
Pārmērīga barības uzņemšana ir pats lielākais ļaunums, ko cilvēks nodara pats sev. Indiešu mācība Ajūrvēda, piemēram, iesaka vienā reizē apēst porciju, kas nav lielāka par cilvēka riekšavu. Faktiski vajadzētu celties no galda, kad jūtams vēl neliels izsalkums.
7. Dzert karstu ūdeni un zāļu tējas.
Karsts ūdens ir labs paņēmiens, kā izvadīt no organisma kaitīgas vielas un spēcināt gremošanas sistēmu.
8. Lietot tikko pagatavotus siltus ēdienus.
Svaigi sagatavoti ēdieni ir barības vielām visbagātākie, bez sastāvējušu produktu pazīmēm. Labāk gatavot kaut ko pavisam vienkāršu nekā cept no daudzām sastāvdaļām, kas turklāt paliek pāri un ir jāsilda.
9. Dažas minūtes pēc ēšanas mierīgi pasēdēt un atpūsties.
Dažu minūšu miers pēc ēšanas ļauj organismam sagatavoties tālākai barības pārstrādei. Uzreiz pēc maltītes neiesaka atgulties, tad gāzes no kuņģa daudz vieglāk nokļūst zarnās.
10. Laikus vērsties pēc palīdzības pie ārsta.
Ja, ievērojot šos ļoti vienkāršos principus, gremošanas problēmas neizzūd, jāapsver iespēja vērsties pie ārsta. Diētas ārsts palīdzēs izvērtēt, vai ir vajadzība ievērot kādu diētu, bet gastroenterologs izmeklēs, vai gremošanas traucējumi nerodas no kādas medicīniskas problēmas.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

 

Citi piedāvājumi