Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Antioksidanti

Inga Zemīte

Antioksidanti ir tie vitamīni, minerālvielas un fermenti, kas palīdz aizsargāt organismu no brīvo radikāļu veidošanās. Brīvie radikāļi ir aktīvi atomi vai atomu grupas, kas spēj izraisīt šūnu bojājumu, vājinot imūnsistēmu un veicinot infekciju un dažādu deģeneratīvu slimību attīstīšanos. Zinātnieki uzskata, ka brīvo radikāļu radīts bojājums ir arī organisma novecošanās pamatā.

Ir liels skaits brīvo radikāļu, kas rodas ķermenī, piemēram, superoksīdi, hidroksiradikāļi, hidrogēnperoksīds, lipīdu peroksīdi, hipohlorīda radikāļi, nitroksīds un brīvais skābeklis. Tie var veidoties radiācijas un toksisku ķīmisku vielu iedarbības dēļ. Toksiskās ķīmiskās vielas organismā rodas, smēķējot, pakļaujoties pārmērīgam saules starojumam, kā arī visos vielmaiņas procesos. Brīvos radikāļus organismā kontrolē brīvo radikāļu “savācēji”, kas arī rodas dabiskā ceļā. “Savācēji” neitralizē brīvos radikāļus. Šo vitāli svarīgo funkciju veic noteikti fermenti. Ir arī daudz pārtikas sastāvdaļu, kas darbojas kā antioksidanti, arī A vitamīns, beta karotīns, C un E vitamīns un minerālviela selēns. Viens no spēcīgākajiem antioksidantiem ir hormons melatonīns, tas darbojas kā brīvo radikāļu neitralizētājs. Antioksidantu īpašības piemīt arī dažiem augiem – diedzētiem graudiem, svaigiem augļiem un dārzeņiem.

Galvenie antioksidanti
Alfa–liposkābe palīdz neitralizēt brīvo radikāļu radīto efektu organismā, veicinot E un C vitamīna un glutationa antioksidatīvās funkcijas.
Koenzīms Q10 ir antioksidants, kas līdzvērtīgs E vitamīnam. Tam ir nozīmīga loma šūnas enerģijas veidošanā, tas ir spēcīgs imunitātes stimulētājs.
Cisteīns – šī sēru saturošā aminoskābe ir nepieciešama, lai ražotu brīvo radikāļu “savācēju” glutationu.
Glutations ir olbaltums, kas tiek producēts aknās. Tas darbojas kā smago metālu un medikamentu atindētājs. Glutationa produkciju  organismā veicina tādu pārtikas piedevu kā N–acetilcisteīns vai L–cisteīns un L–metionīns lietošana.
Melatonīns – starp jaunākajiem atklātajiem antioksidantiem šis hormons ir viens no spēcīgākajiem brīvo radikāļu “savācējiem”. Eksperimentos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka tas spēj aizsargāt audus no ļoti dažādu toksisku faktoru iedarbības. Šūnas iekšienē melatonīns nodrošina kodola (centrālā struktūra, kas satur DNS) aizsardzību.  Melatonīns arī stimulē fermenta glutationa peroksidāzes – cita antioksidanta – darbību.
Oligomērie proantocianīdi ir savienojumi, kas atrodas dažādos augos. Tie ir unikāli flavonīdi, kam piemīt spēcīga antioksidatīva kapacitāte un teicama biopieejamība. Klīniskie testi liecina, ka oligomērie proantocianīdi ir vairāk nekā 50 reizes aktīvāki par E vitamīnu un 20 reizes aktīvāki par C vitamīnu. Oligomēro proantocianīdu galvenie zināmie avoti ir priedes mizas ekstrakts (Pycnogenol) un sarkano vīnogu sēklu ekstrakts (Activin).
Selēns ir minerālviela, kas ir arī galvenā antioksidanta fermenta glutationa sastāvdaļa (katra šā fermenta molekula satur četrus selēna atomus). Šis ferments organismā kaitīgo hidrogēnperoksīdu pārvērš ūdenī. Tas ir īpaši svarīgs asins šūnu, sirds, aknu un plaušu aizsardzībā. Infekcijas gadījumā selēns stimulē antivielu veidošanos. Pārtikā tas ir graudaugu produktos, gaļā, zivīs, sierā, olās.
Superoksīda dismutāze (SOD) ir ferments, kas atjauno šūnas un samazina šūnu destrukcijas pakāpi. Tā neitralizē visbiežāk sastopamo un, iespējams, visbīstamākos brīvos radikālus superoksīdus. SOD palīdz organismam izmantot cinku, varu un mangānu. Superoksīda dismutāzes līmenim ar gadiem ir tendence samazināties, tajā pašā laikā brīvo radikāļus produkcija pieaug.  SOD atrodas miežos, Briseles kāpostos, galviņkāpostos, kviešos un daudzos zaļajos augos. Tā ir nopērkama arī pārtikas piedevu veidā. Lai SOD saturošās tabletes pareizi uzsūktos, tām jābūt pārklātām ar aizsargājošu vielu.
A vitamīns un tā izejviela beta karotīns ir spēcīgi brīvo radikāļu “saistītāji”. A vitamīns ir nepieciešams ādas un gļotādu‑– ķermeņa galvenajiem aizsargātājiem pret mikroorganismu un toksīnu iekļūšanu  organismā – veselībai. A vitamīns arī veicina imūno atbildi. Tā deficīta gadījumā ir traucēta normāla redze. A vitamīnu var uzņemt ar sviestu, sieru, pienu, olas dzeltenumu, burkāniem, tumšzaļiem lapu dārzeņiem.
C vitamīns ir ļoti spēcīgs antioksidants, kas palīdz darboties arī citiem antioksidantiem, piemēram, E vitamīnam. Tas nepieciešams arī saistaudu veidošanai.
Papildus antioksidatīvajām īpašībām tam ir nozīme imunitātes nodrošināšanā. Tas paaugstina interferonu sintēzi, kas ir dabiska pretvīrusu viela, kura tiek sintezēta organismā. Tas ir citrusaugos, lapu dārzeņos, kartupeļos.
E vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas aizsargā no oksidācijas dažādos vielmaiņas procesos, piemēram, nepiesātināto taukskābju noārdīšanās gadījumā. E vitamīns arī uzlabo skābekļa izlietojumu, veicina imūno atbildi. Dabā E vitamīns ir augļu eļļā, riekstos, olās, graudu produktos. Lai veicinātu E vitamīna iedarbību, to vēlams uzņemt kopā ar selēnu.
Cinks – papildus tam, ka cinkam pašam piemīt antioksidatīvas īpašības, cinks ir antioksidatīvā fermenta SOD sastāvdaļa. Tas nepieciešams arī pareiza E vitamīna līmeņa uzturēšanai asinīs un palīdz A vitamīna absorbcijai. Svarīgas šā minerālelementa funkcijas ir augšanas un brūču dzīšanas nodrošināšana. Cinks ir pākšaugos, gaļā, pienā, sierā, vēžveidīgajos, pilngraudu produktos, olās.
Spēcīgs antioksidants ir mellenes. Tās stiprina asinsvadu sieniņas un nodrošina to elasticitāti. Mellenes nomāc baktēriju vairošanos, tām ir pretiekaisuma, pretnovecošanās iedarbība.
Divdaivu ginks (Ginkgo biloba) – antioksidants, kas vislabāk pazīstams ar savu spēju uzlabot asins cirkulāciju. Ginks ir pazīstams arī kā “gudrības” augs.
Zaļā tēja samazina holesterīna līmeni un asins sarecēšanas tendeci. Tā arī palīdz mazināt lieko svaru, sadedzinot taukus, un regulē cukura un insulīna līmeni asinīs. Melnā tēja šiem mērķiem nav piemērota, jo iedarbīgie komponenti tās ražošanas procesā tiek sagrauti.

Antioksidantus var lietot arī dažādās kombinācijās. Lai gan antioksidantiem ir daudzveidīgas labās īpašības, nevajadzētu aizmirst, ka arī tos jālieto saprātīgās devās un pārmērīga, neadekvāta to lietošana organismam var pat kaitēt.

Follow veselslv on Twitter



 


 


 

 

Citi piedāvājumi