---

Saules darbība uz cilvēka organismu ir ļoti pakāpeniska un ilgstoša. Nelabvēlīgās sekas ir pamanāmas pat pēc vairākiem gadiem. No katras sauļošanās reizes krājas, un sākas ādas izmaiņas – rodas brūnie plankumi vai pārragošanās izmaiņas, vai jaunas dzimumzīmes, vai pat pirmsvēža un vēža stāvokļi.

Lolita Rūsiņa

Var jau apcerēt visdažādākos labas gulēšanas paradumus, bet aizmidzis cilvēks nejūt, vai viņš guļ pareizi. Miega laikā pozas var mainīties, un šis process nav kontrolējams. Viens gan ir skaidrs - izvēloties vispiemērotāko matraci, vienu trešdaļu dzīves, kuru pavadām gultā, var tikai kvalitatīvi uzlabot. Kādā pozā cilvēka organisms jūtas vislabāk, kā izvēties matraci - par to saruna ar ārstu rehabilitologu Uģi Beķeri.

Gunita Ogriņa

Cilvēka labsajūtu miegā ietekmē ne tikai svaigs gaiss un matracis, uz kura guļam, bet arī spilvena un gultas pamatnes izvēle.


Ja būsim iegādājušies labu matraci, bet gulēsim koka kastē, kurā nenotiek gaisa cirkulācija, un uz mīļā, bet jau pietiekami izgulētā dūnu spilvena, kas, iespējams, jau ir pilns ar putekļu ērcītēm, labi tik un tā nejutīsimies. No rīta pamostoties mums sāpēs ne tikai mugura un spranda, bet arī citas ķermeņa daļas. Lai atgūtu labsajūtu, nelīdzēs nedz pretsāpju līdzekļi, nedz dažādi rehabilitācijas vingrinājumi, jo otrā rītā atkal jutīsimies slikti.

Uzturoties svaigā gaisā un veicot dažādas fiziskās aktivitātes dārzā vai sauļojoties pludmalē, nedrīkst aizmirst, ka pārmērīga uzturēšanās saulē var nodarīt kaitējumu veselībai. Saules starojums var izraisīt ādas apdegumus, kā arī veicināt ādas novecošanos un audzēju veidošanos.

Laura Tidriķe,
Baha ziedu terapijas praktiķe,
SIA „Ziedu enerģija” vadītāja

Bailes, iekšējs nemiers, sliktas priekšnojautas, vainas izjūta, izmisums, bezcerība… Pagājušā gadsimta sākumā angļu ārsts Edvards Bahs secināja, ka emocionālais stāvoklis saistīts ne tikai ar mūsu pašsajūtu, bet iedarbojas uz mūsu fizisko ķermeni, izraisot slimības. Ja ar emocijām netiekat galā pašu spēkiem, ņemiet palīgā dabas tīro un dziedinošo spēku – Baha ziedu esences.

---

Funkcionālie gremošanas traucējumi ir nelaime, kas aptvērusi milzīgu sabiedrības daļu. To cēlonis izriet no mūsu mazkustīgā, stresa pilnā dzīvesveida un nekvalitatīvas pārtikas. Šeit netiek domāti bojāti vai kā citādi kvalitāti zaudējuši produkti, tā ir mūsu nevīžīgā vai vieglprātīgā attieksme pret to, ko lietojam pārtikā. Rezultāts ir ikdienas diskomforts - sākot no sīkām neērtībām un beidzot ar nopietnām ciešanām.

Pirmās vārdu „skleroterapija” Latvijā ielāgoja dāmas, kuras vēlējas tikt vaļā no neglīta asinsvadiņu zīmējuma uz kājām. Tas notika 20. gadsimta 90. gados, kad daudzi jautājumi vēl nebija sakārtoti, un dažkārt šī metode tika praktizēta skaistumkopšanas salonos, kur sievietes devās ar vēlmi „nošpricēt nesmukās vēnas”.

---

Arvien biežāk gan jaunus, gan vecus cilvēkus un pat mazus bērnus nomoka locītavu sāpes, Kāds tām iemesls - mazkustīgs dzīvesveids, nepareizs uzturs vai gluži otrādi - pārspīlētas fiziskās aktivitātes? Un kā sevi pasargāt no nepatīkamajām sajūtām? Konsultē ģimenes ārsts, manuālais terapeits, medicīnas doktors Tadeušs Tālers.

Nu jau otro gadu Dr. Mauriņa Vēnu centrā pienāk „Vēnu pavasaris”. Atšķirībā no tā pavasara, kas vērojams laukā aiz loga, „Vēnu pavasaris” nav pakļauts dabas untumiem. Tas notiek martā, aprīlī un maijā un tā laikā cilvēki tiek rosināti vairāk pievērst uzmanību vēnu problēmām, uzzināt, kādas pazīmes par tām liecina un sadūšoties beidzot aiziet pie kvalificēta flebologa uz konsultāciju, lai noskaidrotu, kādas ir mūsdienīgas vēnu ārstēšanas iespējas. Jāuzsver: iespējas patiešām ir mūsdienīgas, jo Dr. Mauriņa Vēnu centra speciālisti šai ziņā atrodas soli priekšā citiem, tāpēc pacienti var rēķināties ar to, ka tiks lietotas visjaunākās tehnoloģijas, kas nereti pasaulē vēl tikai tiek aprobētas.

„Smaguma sajūta kājās ir viens no biežākajiem simptomiem vēnu patoloģijas gadījumā. Bet diez vai kāds, to sajūtot, nākamajā dienā uzreiz skries pie ārsta. Visbiežāk paiet samērā ilgs laika posms, kad cilvēks jūt, ka viņa kājas ir arvien smagākas, saprot, ka labāk nekļūs, un tikai tad meklē kādu palīdzību, lai noskaidrotu, kāpēc tas tā ir un kā ar to cīnīties,” savos vērojumos dalās „Dr.Mauriņa vēnu centra” ārste, fleboloģe dr. Sandra Prāve.