Laura Zvirbule

Baktērijas vēderā – ko tās dara cilvēka kuņģa-zarnu traktā? Kuros gadījumos vajag labās baktērijas vairot un kā to darīt? Par to stāsta gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns.

Nereti dzirdam par labajām un sliktajām baktērijām, reizēm arī par probiotiķiem. Vai varat ieviest skaidrību, kas ir labās un kas ir sliktās baktērijas?

Cilvēka organismā ir aptuveni divi kilogrami baktēriju – vismaz 500 sugas vai pasugas. Dzīvās baktērijas, kas dzīvo mūsu kuņģa-zarnu traktā, mēdzam saukt par probiotikām jeb labvēlīgajām baktērijām. Tās normāli mīt mūsu kuņģa-zarnu traktā, palīdz un noder cilvēka veselības uzturēšanai.

Kaut arī kājas ir kā svina pielietas un uz tām izspiedušies neglīti vēnu ķekari, ne vienmēr uzreiz dodamies pie ārsta. Taču būtu vērts – jo laicīgāk tās izmeklēsim, jo vieglāk būs novērst problēmas. Par mūsdienīgām vēnu diagnostikas un ārstēšanas tendencēm stāsta „Dr.Mauriņa Vēnu klīnikas” asinsvadu ķirurgs, flebologs Dr.Juris Rīts.

Rīga, Kokneses pr.18a tel.nr. 67374747; 67374744

Raugoties no tāda žurnālista viedokļa, kurš raksta par medicīnu, šķiet – medijos taču tik daudz stāstīts par vēnu problēmām, to diagnostiku un ārstēšanu, ka diez vai kāds par to vēl nav dzirdējis. Arī Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas ķirurgs flebologs Ints Bruņenieks atzīst, ka pēdējā laikā arvien biežāk uz pieņemšanu nāk pacienti, kuri jau ir izstudējuši medijos pieejamo informāciju par vēnu problēmu un to ārstēšanas variantiem. „Prieks par šādiem pacientiem,” saka flebologs.

Rīga, Kokneses pr.18a tel.nr. 67374747; 67374744

Vislielākā interese par vēnu problēmām rodas pavasarī, jo vasarā gribam nevainojami izskatīties un labi justies. Tādēļ ”Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā” sācies jau ceturtais ”Vēnu pavasaris”, kura ietvaros tiek piedāvāta iespēja novērtēt mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas priekšrocības. Par to sīkāk stāsta klīnikas vadītājs, asinsvadu ķirurgs, flebologs ULDIS MAURIŅŠ.

Rīga, Kokneses pr.18a tel.nr. 67374747; 67374744

Dr. Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs

70% iedzīvotāju vecumā no 25 – 74 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis
Kā liecina Latvijas kardiologu veiktais „Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums”, 70% iedzīvotāju vecumā no 25 – 74 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis.
Augsts holesterīna līmenis ir viens no riska faktoriem saslimšanai ar sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārajām slimībām, kas Latvijā vidēji izraisa vairāk nekā pusi nāves gadījumu gada laikā.
Lai aktualizētu sirds veselības jautājumus, februāris ir pasludināts par Sirdsmiera mēnesi, kurā ar izglītojošu kampaņu speciālisti no LR Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, pacientu biedrības „ParSirdi.lv”, un citi eksperti aicina sabiedrību jau savlaicīgi rūpēties par savas sirds veselību. Sirdsmiera mēneša laikā eksperti izglītos, kā samazināt riskus, ko veicina paaugstināts holesterīns, kas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu saslimšanas iemesliem.

Pēc garajām brīvdienām jau pārstājusi sāpēt galva un vēders, taču nevienam vien nākas joprojām runāt aizsmakušā balsī vai čukstus. Tam par iemeslu parasti ir iekaisums, ko izraisa infekcija vai baktērijas. Izšķir trīs kakla iekaisuma veidus - rīkles gļotādas iekaisumu (faringīts), mandeļu iekaisumu (tonsilārā angīna vai tonsilīts)un balss saišu vai balsenes iekaisumu (laringīts).

Meklējot risinājumus cīņai ar sāpošu kaklu, starp visiem citiem ieteikumiem var atrast arī visai neparastus tautas ticējumus. Piemēram, ja kakls aizkritis, tad no suņa mēsliem jāizspiež sula un jādod slimniekam. Vai arī – kam kakls sāp, tam pie kakla jāpiesien sveša cilvēka kreisās kājas zeķe, kura ar Rīgas ziepēm jāsazieķē.  Tos, kam šādas metodes liekas par ekstravagantām vai neviena sveša zeķe negadās pa rokai, aicinām iepazīties ar mērenākām, bet noteikti iedarbīgām iespējām.

Skleroterapiju, kas ir vēnu ārstēšanas medikamentoza metode, plaši izmanto gan Latvijā, gan arī tādās Eiropas lielvalstīs kā Francija, Vācija un Anglija. To uzskata par pietiekami efektīvu, turklāt tā nav arī dārga metode, tādēļ pie mums pieejama plašam cilvēku lokam, kam ir vēnu varikoze vai arī vēl nopietnākas kāju vēnu veselības problēmas. Tā ir arī izvēles metode gadījumos, kad lāzeroperāciju ir riskanti pielietot. Tuvāk par skleroterapiju stāsta Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas ķirurgs flebologs Dr.med.ARNOLDS KADIŠS.

Rīga, Kokneses pr.18a tel.nr. 67374747; 67374744

Inguna Almbauere,
klīnika "Premium Medical"

Jau kopš 20. gadsimta sākuma dažādos kūrortos Eiropā ārstniecībā plaši tiek izmantotas terapijas metodes, kurās pielieto dažādus dabas materiālus – dūņas, mālu, sāļus, minerālūdeni, sērūdeni utt.

Ar ko jums asociējas rudens? Ar Ulda Stabulnieka dziesmu, krītošām lapām un krekšķošu klepu fonā. Rudens ar tā laika apstākļu mainīgumu, kad saulainas dienas mijas ar pēkšņu lietu, kas saslapina kājas, salšana nepiemērotā apģērbā daudziem beidzas ar saaukstēšanos iesnu un klepus formā. Ko darīt? Kā sev palīdzēt, kad klepus jau plēš kaklu un plaušas uz pusēm? Paskatīsimies, kādas dabas vielas tiek izmantotas klepus ārstēšanai. Un kas ir jaunākās paaudzes pretklepus līdzekļi, kas nesatur efeju.