Dr. Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs

70% iedzīvotāju vecumā no 25 – 74 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis
Kā liecina Latvijas kardiologu veiktais „Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums”, 70% iedzīvotāju vecumā no 25 – 74 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis.
Augsts holesterīna līmenis ir viens no riska faktoriem saslimšanai ar sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārajām slimībām, kas Latvijā vidēji izraisa vairāk nekā pusi nāves gadījumu gada laikā.
Lai aktualizētu sirds veselības jautājumus, februāris ir pasludināts par Sirdsmiera mēnesi, kurā ar izglītojošu kampaņu speciālisti no LR Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, pacientu biedrības „ParSirdi.lv”, un citi eksperti aicina sabiedrību jau savlaicīgi rūpēties par savas sirds veselību. Sirdsmiera mēneša laikā eksperti izglītos, kā samazināt riskus, ko veicina paaugstināts holesterīns, kas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu saslimšanas iemesliem.

Pēc garajām brīvdienām jau pārstājusi sāpēt galva un vēders, taču nevienam vien nākas joprojām runāt aizsmakušā balsī vai čukstus. Tam par iemeslu parasti ir iekaisums, ko izraisa infekcija vai baktērijas. Izšķir trīs kakla iekaisuma veidus - rīkles gļotādas iekaisumu (faringīts), mandeļu iekaisumu (tonsilārā angīna vai tonsilīts)un balss saišu vai balsenes iekaisumu (laringīts).

Meklējot risinājumus cīņai ar sāpošu kaklu, starp visiem citiem ieteikumiem var atrast arī visai neparastus tautas ticējumus. Piemēram, ja kakls aizkritis, tad no suņa mēsliem jāizspiež sula un jādod slimniekam. Vai arī – kam kakls sāp, tam pie kakla jāpiesien sveša cilvēka kreisās kājas zeķe, kura ar Rīgas ziepēm jāsazieķē.  Tos, kam šādas metodes liekas par ekstravagantām vai neviena sveša zeķe negadās pa rokai, aicinām iepazīties ar mērenākām, bet noteikti iedarbīgām iespējām.

Skleroterapiju, kas ir vēnu ārstēšanas medikamentoza metode, plaši izmanto gan Latvijā, gan arī tādās Eiropas lielvalstīs kā Francija, Vācija un Anglija. To uzskata par pietiekami efektīvu, turklāt tā nav arī dārga metode, tādēļ pie mums pieejama plašam cilvēku lokam, kam ir vēnu varikoze vai arī vēl nopietnākas kāju vēnu veselības problēmas. Tā ir arī izvēles metode gadījumos, kad lāzeroperāciju ir riskanti pielietot. Tuvāk par skleroterapiju stāsta Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas ķirurgs flebologs Dr.med.ARNOLDS KADIŠS.

Rīga, Kokneses pr.18a tel.nr. 67374747; 67374744

Inguna Almbauere,
klīnika "Premium Medical"

Jau kopš 20. gadsimta sākuma dažādos kūrortos Eiropā ārstniecībā plaši tiek izmantotas terapijas metodes, kurās pielieto dažādus dabas materiālus – dūņas, mālu, sāļus, minerālūdeni, sērūdeni utt.

Ar ko jums asociējas rudens? Ar Ulda Stabulnieka dziesmu, krītošām lapām un krekšķošu klepu fonā. Rudens ar tā laika apstākļu mainīgumu, kad saulainas dienas mijas ar pēkšņu lietu, kas saslapina kājas, salšana nepiemērotā apģērbā daudziem beidzas ar saaukstēšanos iesnu un klepus formā. Ko darīt? Kā sev palīdzēt, kad klepus jau plēš kaklu un plaušas uz pusēm? Paskatīsimies, kādas dabas vielas tiek izmantotas klepus ārstēšanai. Un kas ir jaunākās paaudzes pretklepus līdzekļi, kas nesatur efeju.

Māra Kondrāte

Askorbīnskābe jeb C vitamīns ir viens no mūsdienās vislabāk pazīstamajiem vitamīniem. Viszināmākā C vitamīna īpašība ir tā spēja spēcināt imunitāti, taču šis vitamīns tāpat darbojas kā spēcīgs antioksidants, spējot ietekmēt arī citus veselībai būtiskus aspektus.

Vairāk par C vitamīna pozitīvo ietekmi uz cilvēka organismu stāsta „BENU” aptiekas vadītāja un farmaceite Laila Meiere.

TROMBOGĒLS® VENOGELS®

ātra un ilgstoša iedarbība piepampušām kājām

Smaguma un noguruma sajūta kājās, īpaši vakaros, ir labi pazīstama daudziem. Diemžēl ļoti bieži šķietami nevainīgie simptomi tiek atstāti bez ievērības, lai gan tie var būt pirmais trauksmes signāls, kas liecina par kādu no vēnu saslimšanām. Kādi ir vēnu slimību simptomi un kāda ir profilakse, lai sevi pasargātu?

Inguna Almbauere, klīnika „Premium Medical”

Lielākā daļa cilvēku mūsdienās strādā sēžot. Diemžēl. Jo ilga sēdēšana par 40% palielina risku nomirt pāragri – Sidnejas universitātes veiktais pētījums apliecina, ka visvairāk tas attiecas uz tiem, kas sēdus pavada ilgāk par 11 stundām.

Sandis Kalns

Esam jau stāstījuši, kas darāms, lai ikdienā rūpētos par vēnu veselību. Šoreiz „Dr.Mauriņa Vēnu centra” ķirurgam, flebologam Dr.Andim Rītam lūdzām pastāstīt, kādas ir mūsdienīgas ārstēšanas iespējas cilvēkiem, kuriem jau radušās vieglākas, smagākas vai pavisam nopietnas vēnu slimības.
„Ap 30% iedzīvotāju ir jau nopietna vēnu problēma, tā dēvētie „vīnogu ķekari” uz kājām; aptuveni 15 – 18% jau ir tūska, ādas izmaiņas, trofiskās čūlas, un līdz pat 5% cilvēku, kā liecina Polijā veikto pētījumu dati, ir nedzīstošas čūlas uz kājām. Latvijā tādi pētījumi nav notikuši, un šobrīd diez vai kāds ir ieinteresēts tos finansēt. Arī par vēnu slimību ārstēšanu valsts nemaksā,” stāsta Dr.Andis Rīts